Anete Sietiņa: "Lielajos mačos piedalīties Latvijas formā ar savas valsts karogu, gūt ar to panākumus, tā ir neaprakstāma izjūta!"
Latvijas vadošā šķēpmetēja Anete Sietiņa uzskata, ka izcīnītā pasaules vieglatlētikas čempionāta sudraba medaļa noteikti nav viņas spēju griesti. Kā Salacgrīvā augusī sportiste pastāstīja intervijā "Sporta Avīzes" novembra numurā, viņa pārliecinājusies, ka, ja nemoka nekādas problēmas, lielajās sacensībās allaž, izdodas nostartēt labi.
Anete Sietiņa izcīna sudraba medaļu pasaules čempionātā vieglatlētikā
Šķēpmetēja Anete Sietiņa izcīna sudraba medaļu pasaules čempionātā Tokijā.
Šoruden Sietiņa izcīnīja vien ceturto pasaules čempionāta godalgu mūsu valstij. No 2011. gada čempionāta Tegu sudrabs ir Inetai Radevičai, kura uz šo pozīciju pakāpās pēc Krievijas tāllēcējas Olgas Kučerenko diskvalifikācijas, savukārt bronzas medaļas bijušas šķēpmetējam Dainim Kūlam un septiņcīņniecei Laurai Ikauniecei.
“Uzskatu, ka tas ir sākums jaunam un skaistam posmam. Tie noteikti nav griesti. Kā zinām, augstākais sasniegums ir zelta medaļa, bet tas pat nav stāsts par to. Tas vairāk ir par apziņu, ka spēju uzlabot rezultātu, par sacensībām, kurās man gribas cīnīties starp pasaules labākajām un būt konkurētspējīgai augstākajā līmenī. Iepriekš esmu teikusi, ka vēlos līdz 30 gadiem izcīnīt vienu lielo maču medaļu pieaugušo konkurencē. Tik tikko paspēju laikā, jo man februārī aprit trīsdesmit,” stāsta pasaules vicečempione.
Viņa uzsver, ka, neatkarīgi no tā, cik labā vai sliktā formā atrodas, braucot uz Eiropas, pasaules čempionātiem vai olimpiādēm, mērķi vienmēr ir augstākie. “Ja tādu nav, tad ko tu kā sportists tur dari? Protams, ir arī objektīvi jāskatās uz lietām, jāapzinās, ko esi spējīgs izdarīt,” stāsta šķēpmetēja un atzīst, ja, piemēram, visu ziemu slimojusi, maz trenējusies vai bijušas traumas, tad pašai jāsaprot, ka iespēja visam izdoties ir procentuāli mazāka. “Šoreiz, braucot uz Japānu, treniņu process bija labi salicies. Mēs ar treneri [Gintu Palameiku] tiešām priecājāmies par to, ko redzam treniņos. Viss liecināja, ka ir jābūt kaut kam labam.”
Rīgas lidostā sagaidīta pasaules vicečempione šķēpmešanā Anete Sietiņa
Piektdienas rītā, 26.septembrī, Rīgas lidostā no Tokijas mājās sagaidīta pasaules vicečempione šķēpmešanā Anete Sietiņa.
Anete Sietiņa uzsver, ka nekad nav bijis tā, ka viņa, atrodoties labā formā, kad nekas nesāp, lielajos mačos nenostartē labi. “Šis čempionāts Tokijā ir tam labs pierādījums. Ja man ar veselību viss ir kārtībā, tad psiholoģiski esmu gatava mest tālu arī tik lielos brīžos,” pauž sportiste, kura iepriekšējā pasaules čempionātā pirms diviem gadiem Ungārijā palika uzreiz aiz pjedestāla, gūstot ceturto vietu, bet pērn Eiropas čempionātā Romā bija septītā.
Tomēr šķēpmetējas cīņa Japānā izvērtās dramatiska. Finālā sektorā izgāja 12 sportistu, kurām visām bija trīs garantēti metieni. Pēc tam desmit šķēpmetēju veica ceturto mēģinājumu, pie piektā tika astoņas labākās, bet pie sestā – vairs tikai sešas. Latviete pēc trim metieniem bija desmitā, bet ar ceturto raidījumu pakāpās uz astoto vietu, turklāt ar dalītu rezultātu kā devītajai pozīcijai. Līdz ar to viņa ilgāku laiku karājās mata galā uz priekšlaicīgu finišu.
“Tas bija daudz trakāk, nekā man stadionā šķita. Nesen noskatījos visas sacensības. Laiks bija pagājis, prāts – nomierinājies, un es biju gatava uz to paskatīties no malas. Ak Dievs! Tikai tad sapratu, kā skatītāji jutās. Īsts trilleris. Mans vīrs teica, ka laikam gribu, lai viņš drīzāk nosirmotu. Es taču ar katru metienu tikai knapi tiku pie iespējas turpināt sacensības! Ja es tajā brīdī par to būtu kaut iedomājusies, tas mani droši vien būtu izsitis no ritma,” šobrīd jau ar smaidu atceras pasaules čempionāta medaļniece, kura saka, ka nav tobrīd domājusi par vietu, bet tikai koncentrējusies, lai mestu pēc iespējas tālāk.
“Es ceru, ka jaunieši un sportisti, kuri cenšas kaut kur izsisties, to redz un no tā iedvesmojas. Līdzīgi kā es kādreiz skatījos un iedvesmojos no saviem elkiem. Tam vajadzētu dot motivāciju. Tāpat ceru, ka arī iespējamie atbalstītāji to pamanīs. Arī valsts vadītāji. Pat nezinu, kā to izstāstīt vārdos, bet lielajos mačos piedalīties Latvijas formā ar savas valsts karogu, gūt ar to panākumus, tā ir neaprakstāma izjūta,” par savu sasniegto panākumu saka sportiste. “Lai gan uz pasaules čempionātu aizbraucām tikai četri vieglatlēti, spējām parādīt, ka esam maza, bet stipra valsts. Zinu, ka daudzi runā, ka vieglatlētika Latvijā šobrīd atrodas bedrē, un visu rāda tumšos toņos, bet es tiešām ceru, ka šis sasniegums liks uz kopējo ainu paraudzīties pozitīvākā gaismā.”
Pilnu interviju ar Aneti Sietiņu lasiet žurnāla "Sporta Avīze" novembra numurā, kas vēl pēdējo nedēļu atrodams labākajās preses tirdzniecības vietās.
