Mārtiņš Kozlovskis skaidro, kāpēc basketbola tiesnešu svilpes reizēm ir novēlotas un ko gaidīt no šī Eiropas čempionāta
Latvijas arbitrs Mārtiņš Kozlovskis Jauns.lv vairāk skaidroja tiesnešu izvēles principu 2025. gada Eiropas čempionātam, darba dažādās nianses un kā ir sastrādāties ar basketbola superzvaigznēm.
No 27. augusta Rīgā, Tamperē, Limasolā un Katovicē sākušies Eiropas basketbola svētki - “EuroBasket 2025”. Kopumā spēles apkalpo veseli 44 FIBA tiesneši, starp kuriem arī trīs no Latvijas - Mārtiņš Kozlovskis, Gatis Saliņš un Andris Aunkrogers. Visi viņi bija arī starp soģiem pirms diviem gadiem notikušajā Pasaules kausā, kurā Latvija ierindojās augstajā piektajā vietā.
Kozlovskis grupā strādās Kiprā un apkalpos C apakšgrupas mačus, kamēr Saliņš un Aunkrogers strādās Polijā D grupas spēlēs. Jauns.lv vairāk par tiesnešu darbu tik pieprasošā turnīrā stāstīja Kozlovskis, kuram tas nebūs pirmais Eiropas čempionāts tiesneša ampluā.
“Sagatavošanās posms sākās jau krietni agrāk,” Kozlovskis stāsta par tiesnešu izvēli turnīram. FIBA soģiem seko līdzi un monitorē to sniegumus visas sezonas laikā, bet izvēli, kuri tiesneši strādās čempionātā, izdara laicīgi - aprīlī. Savukārt jūnijā, lai tādā veidā konkrētie tiesneši nestrādātu ar izvēlētās grupas valstsvienībām pārbaudes mačos, arbitri uzzina, kurā valstī strādās.
“Tiesnešu sadalījumu grupās raugās pēc ģeogrāfiskā principa. Piemēram, es kā latvietis nevaru tiesāt Latvijas grupu, un tas pats attiecas uz Gati Saliņu un Andri Aunkrogeru,” par FIBA izvēles principiem stāsta pieredzējušais tiesnesis. “Citus apsvērumus gan nezināšu. Kiprā, kurā esmu es, iespējams, ir spēcīgākā grupa čempionātā. Taču augsts līmenis ir arī citās grupās un mūs sagaida aizraujošs turnīrs.”
Kozlovskis min, ka, piemēram, uz izslēgšanas spēlēm, kuras gaidāmas Latvijas galvaspilsētā Rīgā, tiks nozīmēti tikai 20 tiesneši. “Tas nozīmē, ka lielākajai daļai tiesnešu Eiropas čempionāts būs noslēdzies jau pēc grupu spēlēm,” secina Latvijas arbitrs. Lai veiksmīgi sagatavotos turnīram, īsi pirms tā tiesnešiem bija trīs dienu treniņnometne, kur īpaši tika pievērsta uzmanība profesijas niansēm.
Pēdējos lielajos turnīros FIBA devusi kādas īpašākas norādes tiesnešiem par veidu, kā apkalpot spēles. Tas var būt saistībā ar aizsegiem kustībā, dribla uzsākšanu vai metēju aizsargāšanu. 2022. gada finālturnīrā varēja novērot bieži video atkārtojumu skatīšanos un brīžiem pārspīlēšanu ar nesportisko piezīmju piešķiršanu. Vai kādas īpašas norādes sekojušas arī šoreiz?
“Tādu īpašu norāžu nav,” atbildēja Kozlovskis. “Mēs pēdējos divos gados esam izkopuši stilu, kādā tiesājam. Būtu nepareizi, ja tagad, neilgi pirms turnīra sākuma, parādītos kādas īpašākas norādes vai citādāks tiesāšanas stils, pie kā spēlētājiem atkal būtu jāpierod,” turpina Latvijas viens no labākajiem soģiem. “Jā, ir bijušas diskusijas par šiem tā saucamajiem vēlajiem lēmumiem, kad tiek nosvilpts sods ar nelielu kavēšanos pēc epizodes. Tās pārsvarā ir šīs 50:50 epizodes. Jāsaka, ka dažreiz ne vienmēr pareizi ir pieņemt lēmumu acumirklī. Novēlotāks lēmums var arī nozīmēt, ka tas ir pārdomātāks. Domāju, ka basketbolisti pie šī darba stila arī ir jau pieraduši.”
Kozlovskis min, ka arī video atkārtojumu ziņā soģi ir progresējuši. Spēles laikā treneri tādu var pieprasīt tikai vienu, bet pārsvarā tos izmanto nesportisko piezīmju noteikšanā un strīdīgas situācijās par autu jeb kurai komandai pienāksies bumba. “Mēs paši video atkārtojumus centīsimies pieprasīt mazāk. To darīsim tikai brīžos, kad tiešām būs lielas neskaidrības.”
Latvijas tiesnesis, kurš apkalpos Eiropas čempionātu, atzīst, ka šobrīd ir skaidrāk noteiktas vadlīnijas, kā traktēt nesportiskās piezīmes. “Ir tāds teiciens, ka pat neveiksmīgs mēģinājums spēlēt bumbā, ir mēģinājums spēlēt bumbā.” Šis teiktais var liecināt, ka, atšķirībā no trīs gadu senas pieredzes, tiesneši nesportiskos pārkāpumus varētu traktēt retāk.
Kādi ir lielākie izaicinājumi? “Eiropas čempionāts ir sarežgītākais basketbola turnīrs pasaulē,” par tā augsto līmeni stāsta Kozlovskis, izsakot tēzi, ka no arbitra viedokļa Pasaules kausā un olimpiskajās spēlēs strādāt ir vieglāk. Eiropā atsevišķu izlašu tikšanās reizē klāt nāk politiskais konteksts, savstarpējie derbiji un cits, kas var apgrūtināt spēles norisi. Tāpat soģiem, kuri ikdienā strādā FIBA turnīros, izlašu sacensībās jāstrādā ar basketbola superzvaigznēm, kas spēlē NBA.
“Ja treneri nevar viņus ierobežot, tad tiesnešiem to paveikt ir vēl grūtāk,” par to, kā tikt galā ar superzvaigznēm, teica Kozlovskis. “Mēs ieturēsim savu līniju, un nevienu netolerēsim, neatkarīgi, kāds ir uzvārds. Iespējams, turnīra laikā var gadīties, ka kāda zvaigzne tiks izraidīta no spēles un tad apkārt tiks teikts, ka tiesneši slikti strādājuši.”
“Protams, šiem spēlētājiem tiek pievērsta papildus uzmanība. Pirms turnīra mēs kā tiesneši jau esam viņus visus izskautojuši un zinām, kā viņi uzvedās. Tomēr vēl lielāku uzmanību šiem spēlētājiem velta televīzijas kameras. Kopumā cilvēki maz redz no tā, kā mēs spēles laikā komunicējam ar spēlētājiem un citas mūsu darba nianses,” par augsto atbildību maču laikā stāsta Mārtiņš Kozlovskis.
Viņš pats sarunas brīdī, kas notika dienu pirms Eiropas čempionāta sākuma, jau bija ieradies Kiprā, kur apkalpos C grupas mačus. “Šeit ik uz stūra var just, ka tuvojas Eiropas čempionāts,” viņš stāsta par novēroto Limasolā, kur šāda līmeņa sacensības notiks pirmo reizi. Viņš norāda, ka arī viņam ir priekšstats par potenciālajām čempionāta spēcīgākajām komandām, kuru gan ētisku apsvērumu dēļ neatklās, taču pie reizes vēlēja augstākos sasniegumus Latvijas izlasei. “Ir liels prieks strādāt pārpildītās arēnās. Esošie biļešu pārdošanas rādītāji liecina, ka šis būs apmeklēts finālturnīrs,” par fanu interesi stāsta Kozlovskis, kuram arīdzan ir īpaši apkalpot izlašu mačus dzimtenē.
2025. gada Eiropas čempionāts no 27. augusta līdz 14. septembrim gaidāms Latvijā, Somijā, Kiprā un Somijā. Rīga bez vienas grupas uzņems arī visas izslēgšanas spēles. Turnīru kā čempione sagaidīs Spānija.
