Šūmaheru ģimenes lielākais noslēpums: trīs draugi, kuriem joprojām ir ļauts apmeklēt Mihaēlu

Tomēr oficiālas informācijas trūkums par sportista veselības stāvokli radījis tik spekulāciju, ka vissarežģītākās fikcijas var līdzināties faktiem. 2023. gadā vācu sieviešu žurnāls "Die Aktuelle" publicēja rakstu ar virsrakstu "Šūmahers: pirmā intervija", tikai beigās atklājot, ka citātus ģenerēja mākslīgais intelekts. Izdevējiem bija jāmaksā 170 000 mārciņu kompensācija, bet redaktors tika atlaists.

Šodien vienīgais pieejamais veids, kā iegūt piekļuvi Šūmaheram, ir caur viņa iekšējo loku sporta jomā. Šonedēļ Flavio Briatore, kuram bija svarīga loma viņa uzvarās "Benetton" komandas vidū deviņdesmito gadu sākumā, piedāvāja neparasti detalizētu informāciju: "Ja es aizveru acis," viņš teica "es redzu viņu smaidām pēc uzvaras. Es labprātāk atceros viņu tā, nevis tikai guļam gultā. Korīna un es bieži runājam."

Lai arī viņš joprojām uztur saikni ar Korīnu, jau 2015. gadā viņš skaidroja, ka neapmeklēs viņu mājās, dodot priekšroku saglabāt atmiņas par Mihaēlu. Kad tika jautāts, vai šī sajūta paliek nemainīga pēc desmit gadiem, viņš atbildēja: "Absolūti. Simts procenti."

Briatore iejaukšanās notika pēc tam, kad viņa bijusī sieva Elizabeta Gregoraci 2020. gadā sacīja: "Mihaēls nerunā, viņš sazinās ar acīm. Tikai trīs cilvēki var viņu apmeklēt, un es zinu, kas tie ir."

Kas ir tie trīs? Divus mēs varam identificēt ar pārliecību - Žans Tods un Ross Brauns, komandas vadītājs un tehniskais direktors laikā, kad Šūmaheris dominēja "Ferrari" komandā. Gerhards Bergers, kurš no Šūmahera skarbākā pretinieka kļuva par tuvāko draugu, tiek uzskatīts par trešo, raksta "The Telegraph".

Brauns ir pavadījis laiku vairākas reizes ar Šūmaheru viņa plašajā mājā Glendā, Šveicē, Ženēvas ezera krastā, nostiprinot nesaraujamu saikni. Viņš ir sniedzis dažus optimistiskus izteikumus, 2016. gadā norādot, ka braucējs izrādījis "iedrošinošus atveseļošanās signālus" un ka viņš ir "ļoti cerīgs, ka mēs kādā brīdī nākotnē redzēsim Mihaēlu tā, kādu mēs viņu zinājām."

Tods ir bijis visbiežākais viesis, ģimene viņu sagaidījusi apmēram divas reizes mēnesī. Viņš ir sniedzis dažus konkrētākus datus, atklājot, ka viņš un Šūmahers ir kopā skatījušies F-1 sacīkstes televīzijā. Viņš atzīst, ka "vairs nav tādas pašas komunikācijas kā agrāk", norādot uz to, ka Šūmahers nerunā. Tāpat to apstiprina Felikss Gērners, RTL vācu ziņu raidījumu vadītājs un kādreiz biežais Šūmahera biedrs. "Viņš ir cilvēks, kas atkarīgs no aprūpētājiem, kurš vairs nevar izteikties caur valodu," viņš nesen sacīja. "Tas ir ļoti bēdīgs stāvoklis. Viņš bija īsts varonis, neiznīcināms varonis. Mēs vienkārši turamies pie cerības. Bet viņam vienkārši nav labi, tāpēc mēs viņu vairs neredzēsim."

Korīnas spēja daudzos veidos saglabāt noslēpumu ap savu vīru ir izcila. Dažās aprindās apsēstība ar Mihaēla situāciju jau sen pārgājusi no necilvēciskas līdz pat kriminālai. Šūmaheri joprojām izjūt sekas pēc tiesas procesa šī gada sākumā.

Viņu laulība vienmēr bija stipra, pat zem F-1 sacīkšu stresiem. Mihaēls kādreiz teica par Korīnu, jāšanas sportisti, kura kļuva par Eiropas čempioni Rietumu stila jāšanā: "Mums ir tās pašas vērtības. Visu laiku, kamēr es sacenšos, viņa bija mans aizsargājošais eņģelis." Tomēr nevar noliegt, ka traģēdija, kas skāra Mihaēlu, ir radījusi lielu ietekmi uz viņa sievas labsajūtu.

Edijs Džordans, kurš nomira martā, bet kurš deva Šūmaheram pirmo iespēju F-1, pieņemot viņu savā komanda 1991. gadā, nebaidījās no viedokļa izteikšanas par šo tēmu. Zinot Korīnu vēl pirms viņa apprecējās ar Mihaēlu, viņš 2023. gadā sacīja: "Tā bija visbriesmīgākā situācija. Korīna nevarēja doties uz ballīti, uz pusdienām vai kaut ko citu - viņa bija kā cietumniece, jo ikviens gribēja ar viņu runāt par Mihaēlu."

Šobrīd 56 gadus vecais Šūmahers savas profesionālās darbības laikā bija uzkrājis milzīgas bagātības - aptuveni 450 miljonus mārciņu. Tas ir mazinājis finansiālo spriedzi, sniedzot viņam aprūpi 24 stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā. Tomēr šī nauda neatsver tās šausmas, ko nesusi viņa nelaime. No vienas puses nepamet skumjas, ka šķiet, Šūmahers tā arī nav izrādījis nekādu progresu, jo viņa traumas apmērs radīja nenovēršamus bojājumu. Citā līmenī ir pastāvīgās bažas, ka rūpīgi glabātā klusēšana ap viņa ikdienas dzīvi var tikt apdraudēta ar ļaunprātīgām darbībām.

Pat laikā, kad Šūmahers cīnījās par savu dzīvību slimnīcas gultā, tikai astoņas dienas pēc viņa slēpošanas negadījuma "Combe de Saulire" nogāzē, žurnālists mēģināja iegūt piekļuvi viņa privātajai istabai, izliekoties par mācītāju.