Intereses kritums pavasarī liek domāt par izspēles formāta maiņu Latvijas Basketbola līgā
Pastāv augsta iespēja, ka jau no nākamās sezonas Latvijas Basketbola līgas (LBL) izslēgšanas mačus izspēlēs citā formātā, Jauns.lv atklāja Latvijas Basketbola līgu direktors Salvis Mētra, komentējot vēl arī citas ar LBL un apvienoto Latvijas-Igaunijas basketbola līgu saistītās aktualitātes.
22. maijā ar “VEF Rīga” uzvaru Ventspilī noslēdzās Latvijas Basketbola līgas 2024./2025. gada sezona (visā sērijā 4-0). Latvijas basketbola pēdējo gadu flagmanis titulu izcīnīja jau 12. reizi komandas pastāvēšanas vēsturē. “Gribētu gan uzsvērt, ka kopumā ir palielinājusies konkurence. Lai arī čempioni ir tie paši, bija daudz spraigu spēļu, bet apvienotajā līgā līdz pat pēdējai regulārā turnīra kārtai nebija zināmi visi izslēgšanas spēļu dalībnieki,” sezonu kopumā vērtē Latvijas Basketbolu līgu direktors Salvis Mētra.
Kopš 2018./2019. gada sezonas, kad sāka rīkot apvienoto Latvijas-Igaunijas basketbola līgu, LBL izslēgšanas mači notiek pēc šī turnīra beigām. Kā norāda Salvis Mētra, tad šajā sezonā novērots, kā pēc apvienotās līgas noslēguma aprīļa vidū strauji kritusies interese par vietējā čempionāta izslēgšanas spēļu norisi. “Beidzoties apvienotajai līgai, būtiski kritās apmeklējums. Man tam nav izskaidrojuma. Varbūt ikgadējais pavasaris un hokejs, taču ar to negribu samierināties.”
Salīdzinot, apvienotās līgas finālu starp VEF un "Rīgas zeļļiem" klātienē noraudzījās gandrīz seši tūkstoši līdzjutēju (5972). Regulārajā turnīrā visvairāk vidēji apmeklēja "Rīgas zeļļu" mačus (1114,9 skatītāji), kam sekoja "Valmiera Glass"/ViA 875,1 un Tartu komanda (780,8 vidēji skatītāji mačā). LBL finālu klātienē apmeklēja 716 un 1487 fani, kas norādīti par spēlēm Ventspilī. No pieejamajiem finālsērijas protokoliem tikai vienā VEF mājas mačā norādīts skatītāju daudzums - pirmo maču olimpiskajā centrā klātienē noskatījās tikai 478 fani. Bronzas sēriju klātienē apmeklēja 363, 710, 745 un 2048 (sērijas pirmais mačs notika "Xiaomi Arena") līdzjutēji.
Kā viens no iespējamajiem risinājumiem ir uzreiz pēc Latvijas-Igaunijas līgas sezonas izspēles saīsināt LBL izslēgšanas spēļu ciklu. Mētra pauž, ka šobrīd uz karstām pēdām tiekot apspriests priekšlikums par sērijas izspēli līdz divām uzvarām ceturtdaļfinālā un trīs gan pusfinālā, gan finālā. Iespējams, šādam priekšlikumam bez jau mazāk faniem tribīnēs ir arī pamatojums. Kopš 2017. gada LBL finālā tikai reizi spēlētas vairāk par piecām spēlēm (2018. gadā sešas), bet maksimālie septiņi mači pēdējo reizi bijuši 2016. gadā, kad vairs neeksistējusī “Valmiera/Ordo” apspēlēja VEF. Ir bijušas sezonas, kad pusfināla sērijas līdz trīs uzvarām bijušas saistošākas ar maksimālo piecu maču aizvadīšanu.
Atsevišķas ierosmes var būt manāmas arī uz nākamo apvienotās Latvijas-Igaunijas līgas basketbola sezonu. Līdz šim latvietim Igaunijā un igaunim Latvijā bija spēkā esošs leģionāra statuss, ko uz nākamo sezonu reglamentā mēģinās mainīt, spriež Mētra. “Ja jau mums ir vienots čempionāts, tad šādai leģionāra kvotai nebūtu jābūt.” Aktuāls ir arī translāciju jautājums, kur, lai arī redzami reitingu pieaugumi, ik pa laikam varējis novērot, ka basketbola spēles pieejamas tiešraidē tikai internetā. “Bija reizes, kad kāds cits sporta veids ar savu neregularitāti bijis interesantāks par basketbolu. Šī ir tēma, ko vasarā centīsimies sakārtot, lai nākamgad televīzijā vismaz uzsvērtu prestižākās spēles, kurām veidojas vai jau ir izveidojušies derbiji.”
Nākamās sezonas kontekstā apspriežamas ir arī kvalifikācijas spēles jeb tā saucamais “play-in” formāts. Vismaz 2024./2025. gada Latvijas-Igaunijas līgas sezonā devītajā un desmitajā vietā esošajām Tallinas “TalTech/Alexela” un Raplas “Utilitas” bija tāda pati bilance kā astotajā vietā esošajai “Ventspilij” un par uzvaru mazāk nekā septītajā vietā esošajai “Liepājai”.
Aktuāls ir arī komandu skaits. Lai arī starpsezona tikai sākusies, nojaušams, ka pagaidām ne visās komandās ir skaidrība par piedalīšanos turnīrā nākamgad. Mētra norāda, ka pirmās indikācijas norādot uz to, ka turnīrā varētu startēt tās pašas 15 komandas, kas aizgājušajā sezonā, taču tam vēl jāsagaida apstiprinājums. Visdrīzāk papildinājumu no Latvijas uz nākamo sezonu nebūšot, taču ir pamats optimismam par šāda scenārija piepildīšanos tuvākajos gados.
“Esošajā situācijā Nacionālās līgas Top3 komandas - “Jelgava”, “Mārupe” un Gulbenes “Buki” ir tuvākie, kas varētu pacelties uz augšu. Ticu, ka ir aizmetņi tam, lai kādā brīdi tas arī notiktu. Ja apvienotajā līgā piedalītos 16 komandas - astoņas no Igaunijas un astoņas no Latvijas, tas atvieglotu kalendāra izveidi un būtu arī lielāks spēļu skaits.” Iepriekš publiski par vēlmi atgriezties augstākajā sabiedrībā izteikusies Gulbenes “Buki” vadība, kas LBL nespēlē kopš 2010. gada. Kluba vēsturē “Buki” trīs reizes augstākajā basketbola sabiedrībā izcīnījuši bronzas medaļas, to pašu paveicot Nacionālajā līgā pēdējās divās sezonās.
