Atlūgumu uzrakstījis Pasaules kausa korupcijas ziņojuma autors

FIFA noraidīja Garsijas apelāciju, kurā viņš apšaubīja FIFA lēmumu paša izmeklētajā skandālā saistībā ar 2018. un 2022.gada Pasaules kausa izcīņas finālturnīra rīkotāju noteikšanu.

Garsija izplatītajā paziņojumā pēc atkāpšanās uzsvēra, ka FIFA organizācijā šobrīd trūkst izteikta līdera, turklāt viņš zaudējis ticību Ētikas komitejas neatkarībai.

Tāpat Garsija apšaubīja, ka FIFA kādreiz vispār varētu mainīties, lai gan pēdējo gadu laikā to piemeklējuši vairāki skandāli un bargs kritikas vilnis. "Neviena neatkarīga pārvaldes organizācija, izmeklētājs vai arbitrāžas tiesa nevar mainīt organizācijas dabu."

Viņš arī atklāja, ka FIFA izpildkomiteja ar organizācijas prezidentu Zepu Blateru priekšgalā septembrī esot mēģinājusi ierosināt disciplinārlietu pret Garsiju, taču to noraidījusi Disciplinārā komiteja.

Bijušais ASV federālais prokurors FIFA Ētikas komitejā sāka strādāt 2012.gada jūlijā, lai izmeklētu 2018. un 2022.gada Pasaules kausu rīkošanas tiesību piešķiršanu. "Pirmo divu gadu laikā tiešām jutu, ka Ētikas komiteja sper vairākus soļus uz priekšu, uzlabojot FIFA darbību, taču pēdējo mēnešu laikā viss ir mainījies."

2018.gadā Pasaules kauss iecerēts Krievijā, bet četrus gadus vēlāk tas norisināsies Katarā. Abas rīkotājvalstis iepriekš saskārušās ar bargu kritiku, turklāt netiek izslēgts, ka tās tiesības rīkot turnīru ieguvušas korupcijas ceļā.

Balstoties uz Garsijas 18 mēnešus ilgās izmeklēšanas rezultātiem, FIFA Ētikas komiteja novembra vidū secināja, ka saistībā ar abām Pasaules kausu norises vietām nav jēgas rīkot jaunu balsojumu, jo vienkārši trūkst pierādījumu tam, ka kaut kas tiešām darīts nepareizi, kad valstis 2010.gadā tika pie iespējas organizēt prestižās sacensības.

Pats Garsija par Ētikas komitejas lēmumu pauda asu kritiku. Viņš uzskata, ka daudzi viņa apkopotie fakti tikuši nepareizi interpretēti, kas novedis pie greiziem secinājumiem.

Ētikas komiteja uzskata, ka izmeklēšanas laikā nav atrasti iemesli, kuru dēļ līdzīgu balsojumu procesuālā gaita nākotnē būtu jāmaina. Tāpat jebkādās prettiesiskās darbībās tika attaisnots Blaters.

Tiesa, FIFA 18. un 19.decembrī Marokā gaidāmajā sanāksmē veiks balsojumu, vai publicēt pretrunīgo un jūtīgo ziņojumu saistībā ar korupcijas aizdomām cīņā par 2018. un 2022.gada Pasaules kausa norises tiesību iegūšanu. Kopējais FIFA vadības uzskats gan ir, ka ziņojums nedrīkst tapt publiskots, jo tajā tiktu aizklāti liecinieku vārdi.

Tāpat nesen pēc FIFA iniciatīvas saistībā ar šo lietu Šveicē tika sākta kriminālizmeklēšana. Neoficiāla informācija liecina, ka zem izmeklētāju lupas nokļuvis FIFA viceprezidents Anhels Marija Viljars no Spānijas, kā arī vēl divi pašreizējie FIFA valdes locekļi - Mišels Dogs no Beļģijas un taizemietis Voravi Makudi. Vēl aizdomās tiek turēts Vācijas futbola leģenda Francs Bekenbauers un čīlietis Harolds Mains-Nikolss. Bekenbauers piedalījās balsojumā, kad Krievija ieguva tiesības rīkot 2018.gada Pasaules kausa finālturnīru, bet Katara tika pie sacensību organizēšanas 2022.gadā, savukārt Mains-Nikolss piedalījās valstu inspekcijās.

Kā zināms, pēc pieciem gadiem, kad FIFA lems par 2026.gada Pasaules kausa rīkotāju likteni, organizatorus noteiks FIFA kongress, nevis FIFA izpildkomiteja, kā tas bija līdz šim.

LETA