Mūžībā devusies leģendārās Rīgas TTT basketbola komandas zelta meitene Mārīte Jansone - Smalkā

"Ardievu, mūsu skaistais Džonsik... Jā, tu sagaidīji vairs tikai Cīruļa puteni, bet gribēji sajust arī silto pavasara smaržu. Nu Tev basketbols būs jāspēlē uz mākoņa maliņas, tur augšā ar citām mūsu TTT, nu jau aizgājušajām, zvaigznēm..." vietnē "Facebook" norāda Mārītes kādreizēja komandas biedre Silvija Skulme.

"12.04.2025 plkst. 14.00 Talsu novada, Ģibuļos, TTT zelta meitene Mārīte Jansone - Smalkā tika pavadīta mūžībā. Es nezinu no kura laika, skolas, studiju vai basketbola, bet TTT meistarkomandā visi tevi dēvēja par Džonsiku. Toreiz jau par to nedomājām, bet tagad saprotu, ka tā iesauka bija angliskais tulkojums no Tava uzvārda."

"Tu biji ļoti skaista sieviete, gan sejā, gan dvēselē. Tu nebiji skaļa, tu biji klusa basketboliste no Ventspils ar tava Trenera Gunāra Lučina sirdsmieru, pareizo basketbola tehniku un gudru taktikas izpratni. Tavam metienam bija nedabiski augsta trajektorija un līdz ar to metieni bija ļoti precīzi."

"Man liekas, ka tu patiki trenerim Raimondam Karnītim un viņš tevi laukumā nemaz nebāra. Bet varbūt, ka viņš novērtēja tavas labās zināšanas angļu un franču valodās, kuras tu, spēlējot jau meistarkomandā, ieguvi LU svešvalodu fakultātē. Tā Tava valodu prasme bija tik ļoti noderīga, it īpaši, ārzemju braucienu laikā. Tad komandas vadība, ar visiem lielajiem priekšniekiem, būtu nogrimusi savā svešvalodu neprašanas purvā, bet tu mierīgā un skaistā stilā visus paglābi," vēsta Silvija.

"Arī 2009. gadā, Eiropas čempionāta laikā (Rīgā), mums, tiekoties ar FIBA visaugstāko priekšnieku, Tu tik eleganti runāji gan angļu, gan franču valodās un ļoti profesionāli novadīji visu tikšanos. Nesavtīgi, tu vienkārši mums palīdzēji. Man bija tāds lepnums par tevi."

"Komandā tevi mīlēja un cienīja. Šad tad jau meitenes paķircinājās, bet tad tev pietika uz mums nedaudz dusmīgi paskatīties, tai brīdī tu kļuvi vēl skaistāka, un visām viss bija skaidrāks par skaidru. Tavas acis pateica visu. Tu biji pārāk gudra, lai nodarbotos ar mūsu muļķošanos..."

"Es nezinu, kāpēc tu diezgan agri beidzi spēlēt leģendārajā TTT komandā, bet liekas, ka tevi jau toreiz bija skārusi tā kaulu slimība. No sākuma bija vieglāk, bet vēlāk varēji pārvietoties tikai invalīdu ratiņos. Neskatoties uz to, tev galva vienmēr bija augšā. Tu izaudzināji trīs skaistas meitas, kurām nu ir bariņš tavu mazbērnu."

"Kad parādījās datori, tad Tu varēji jau pati strādāt un ņēmi tulkošanas darbus uz mājām. Pēc lielā basketbola jau tie mūsu ceļi aizgāja dažādos virzienos un tikai, ik pa brīdim, tiekoties kādos jubileju pasākumos, uzzinājām gan labās, gan sliktās vēstis. Tu biji malacis, tu nāci, faktiski gan vienmēr ratiņos brauci, uz visiem lielākajiem pasākumiem. TTT 50, 60, Latvijas basketbolam 100, tikšanās ar Latvijas Prezidentu prezidenta pilī u.c. Es skatījos uz tevi, uz ratiņiem un pie sevis vienmēr nodomāju, cik Mārīte ir psiholoģiski stipra."

"Kad es pati saslimu, tad, Džonsik, tu biji mans paraugs. Zinu, cik Tev bija grūti. Un tā ilgus gadus mēs viena otru stutējām un mācījāmies no jauna trenēties... Pagājušā gada nogalē, kad pavisam vairs nevarēju staigāt, man uzpeldēja doma, ka nu man arī jāpērk invalīdu ratiņi, nu tādi lietotie, lai lētāk. Piezvanīju Mārītei kā mūsu vislielākajai ekspertei par ratiņkrēsliem, jo cilvēki mani sāka biedēt, ka rati esot lieli, plati un diez vai pa manām durvīm tiks cauri."

"Mārīte man kā nezinātājai visu apstāstīja, gan par izmēriem, stūrēšanu un visādām citādām fiškām. Pateicu paldies un sāku meklēties pa internetu. Pēc 2 dienām Mārīte atzvanīja un teica, ka atdošot man savus ratiņus. Tie esot mazie un es pa visām durvīm varēšot iebraukt. Ak, Dievs, viņa taču jau toreiz zināja, ka pašai ratiņi vairs nekad nebūs vajadzīgi."

"Es biju tik pārsteigta un savā stulbumā paprasīju, cik man jāmaksā? Un tad Mārīte stipri nopietni teica, ja kaut ko gribēsi maksāt, tad viņa man ratus nedošot. Tā es tiku pie Mārītes Jansones leģendārajiem ratiņiem. Ar Mārītes akceptu nosaucu ratiņus par Ferrari MJ. Kāpēc tik gari rakstu? Jo Mārīte man aizliedza par šo viņas palīdzības žestu kādam stāstīt. Tas tikai parāda, cik Mārīte bija lielas sirds Cilvēks. Paldies, Tev Mārīt."

"Vēl 28.03.2025 viņai aizsūtīju savus stāstiņus par manām un Ferrari MJ gaitām Jaunķemeros. Es tad vēl nezināju, ka ir palikušas vairs tikai 10 dienas šī gaišā Cilvēka dzīvē... Izsaku līdzjūtību meitām, mazbērniem un draugiem."

Latvijas sieviešu basketbola klubs Rīgas TTT pastāvēja no 1958. līdz 1991. gadam. Kopumā Rīgas TTT izcīnīja 21 PSRS čempionāta zelta medaļu komplektu, kā arī 18 reizes ir uzvarēja Eiropas čempionvienību kausa izcīņā.