Dzīve pēc smagas avārijas: mazie ikdienas prieki un čempiona sapņi
Pirms vairākiem gadiem Kristu Mickeviču Taizemē notrieca autobuss, kura ieskurbušais vadītājs bija aizmidzis pie stūres. Tagad pēc 32 operācijām kādreizējais motosportists apgūst pārvietošanos ar protēzi, priecājas par vienkāršām lietām un vēlas kļūt par čempionu paraolimpiskajā airēšanā.
Tāpat kā daudzi citi Taizemes iedzīvotāji un viesi, arī Krists tovakar brauca ar motorolleru. Par negadījuma brīdi viņš atceras tikai gaismas sejā un to, ka paspējis nogriezties, lai izvairītos no frontālas sadursmes. Autobuss, kura vadītājs tobrīd neko nenojauta, jo reibumā bija iesnaudies pie stūres, aizķēra Krista labo sānu un to pilnībā sadragāja. Sekoja 32 operācijas, nācās amputēt kāju, tad – ilgs rehabilitācijas process un jauna dzīve: ar protēzi, jaunu attieksmi pret dzīvi un jauniem sapņiem.
Krists Mickevičs kopš mazotnes nodarbojās ar motokrosu, un šajā sporta veidā apgūtās iemaņas un reakcijas ātrums izglāba viņa dzīvību. “Es nepārdzīvoju par to, ka nevaru vairs braukt ar motociklu. Priecājos, ka paliku dzīvs.”
Jaunā dzīve Kristam nesākās viegli – nemitīgas operācijas, smaga rehabilitācija, ārstēšanā, iespējams, tika pieļautas kļūdas, kas neļāva kāju saglabāt… Bet Krists nevienu nevaino un saglabā neticamu optimismu. “Reiz es biju motobraucējs, tad – hokejists, pēc tam atkal uz moča, paspēju arī kautiņos krātiņā piedalīties, bet tas gan nebija domāts man. Centos sevi izaicināt, pārbaudīt, ko varu. Nu esmu airētājs. Iespējams, ka tagad manī dzīvesprieka ir pat vairāk nekā pirms avārijas – ir prieks par vienkāršākām lietām. Laiks slimnīcā bija piezemējošs un pamācošs process. Es, protams, nevienam neiesaku kaut ko līdzīgu atkārtot.”
Airēšanu par savu sporta veidu Krists izvēlējās pēc izslēgšanas metodes. “Iegāju Latvijas Paraolimpiskās komitejas mājaslapā. Uzdevums bija atrast sporta veidu, kurā līdzīgi kā motokrosā nostājas uz starta līnijas, un tad – kurš pirmais finišā. Atkrita sporta veidi, kuros jāskrien vai nepieciešamas abas rokas, jo labā puse man tika pamatīgi sadragāta un arī roka ir traumēta. Gribētu triatlonu, bet nācās izvēlēties ko citu.”
Tagad Krists gatavojas pasaules čempionātam airēšanā uz trenažiera. Pirms diviem gadiem šajā disciplīnā viņš palika otrais.
Sports nav vienīgais, par ko savā dzīvē priecājas nelabojamais optimists. Viņam ir savs bizness – medību inventāra tirdzniecība: termālās nakts redzamības iekārtas, apģērbi, apavi un citas lietas, kas nepieciešamas medniekiem. Kopā ar draugu Aglonā, senču īpašumā, sākuši audzēt arbūzus. Krists atzīst, ka laukos ātrāk izdodas atgūt veselību. “Jau četrus gadus audzējam arbūzus. Aprīļa vidū podiņos iesējam sēkliņas, jūnijā stādām uz lauka, un tur tad aug. Tikai kādā brīdī liekie ziediņi jāapgriež. Ja šogad būs raža, visi par to uzzinās.”
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas "Dzīve pēc smagas avārijas: mazie ikdienas prieki un čempiona sapņi" saturu atbild SIA "Izdevniecība Rīgas Viļņi".
