"Izmet miskastē un paņemt vietā citu!" Mārtiņš Lauva stāsta par jauno basketbolistu problēmām ārzemēs
Jaunajiem basketbolistiem agrā vecumā aizbraucot uz ārzemēm, viņi regulāri saskaras ar dažādām problēmām. Bez nekādiem kavēkļiem par augstākā līmeņa spēlētājiem tur ir izauguši tikai Rolands Šmits un Kristaps Porziņģis, kamēr ļoti lielu skaitu talantīgu basketbolistu esam pazaudējuši, žurnāla "Sporta Avīze" rīkotajā diskusijā atzina ilggadējais jaunatnes basketbola mecenāts Mārtiņš Lauva.
Lauva Latvijas basketbolā ir jau kopš pagājušā gadsimta beigām un ilgus gadus dažādu projektu formātā finansiāli atbalstījis tieši jaunatnes basketbolu. Viņš basketbolu sauc par dzīves vienīgo hobiju un atzīst, ka šajā laikā no saviem līdzkļiem sporta veidā ieguldījis krietni virs miljona eiro, joprojām esot galvenajam ziedotājam Latvijas Basketbola savienībai (LBS) kā privātpersonai.
Ilggadējais basketbola mecenāts atzīst, ka viņam sāp, ka daudzi talantīgi jaunie spēlētāji izlemj doties attīstīties uz ārzmēm, jo tur viņi būs tikai vieni no daudziem. “Spānijā un Itālijā, lielā mērā arī ASV, ir pilnīgi cits fiziskuma līmenis. Gan spāņi paši, gan itāļi, nerunājot nemaz par bērniem no Āfrikas, kurus viņi tur uzņem, nobriest ātrāk. Tad mūsu 14, 15, 16 gadu vecajiem jauniešiem vajag izturēt fiziskās programmas, kas ir domātas dienvidniekiem un afroamerikāņiem, turklāt vēl jākonkurē ar viņiem. Ar ko tas beidzas? Ar hroniskām traumām. Ja tev jaunatnes vecumā ir hroniskas traumas, praktiski nav iespējams attīstīties, jo visu laiku esi traumēts,” stāsta Lauva.
“Mani pārsteidz, cik ļoti var neredzēt, ka vislielākos panākumus, izņemot Porziņģi un Šmitu, mums sasnieguši basketbolisti, kuri attīstījušies šeit. Kāpēc? Jo viņiem tiek dota viņu fiziskajai gatavībai atbilstoša attīstības programma. Traumiņa? Nespēlē! Pēc traumas? Darīsim lēnām! Ja viņš aizbrauc citur, viņš tur ir viens no tūkstoša, ko mierīgi var nokaut, izmest miskastē un paņemt vietā citu. Latvietis pēc savas būtības attīstās lēnāk, mēs beidzam augt 22 gadu vecumā,” piebilst eksperts, uzskatot, ka līdzīgi ir arī ar Artūru Žagaru. “Lai Artūrs pats atbild, bet es domāju, ka viņš visdrīzāk pateiktu – ja būtu palicis Latvijā, šobrīd jau būtu stabils Eirolīgas pamatsastāva spēlētājs.”
Mārtiņš Lauva saka, ka īpaši perfekta situācija jaunajiem spēlētājem ir šobrīd, kad vietējie klubi nav pārlieku pārtikuši. “Paskatieties, ar ko šosezon spēlē “Ventspils” – ar savas sporta skolas džekiem. Tātad jau 17, 18, 19 gadu vecumā tu vari spēlēt Latvijas augstākajā līgā. Iespējas izaugt līdz profesionālam līmenim šobrīd Latvijā, manuprāt, ir tik labas kā nekad. Līdzekļu trūkums jaunajiem ir ieguvums. Jaunieši nevar arī konstanti tikai attīstīties, vienmēr būs kāds solītis atpakaļ. Ja tu to pasper, svarīgi, lai tevi atbalsta, nevis uzreiz izmet miskastē.”
Eksperts slavē pirms šīs sezonas izvidoto LBS Ekselences centra projektu, kurā talantīgo jauno spēlētāju attīstīšana notiek ļoti sistemātiski, paužot cerību, ka tam varētu atrasties arī valsts pamatbudžeta finansējums.
“Kopš atrodos basketbolā, Latvijā nav bijusi sistēmiska programma, kā atbalstīt talantīgākos jaunos basketbolistus tieši augstu sasniegumu sporta sadaļā. Valsts LBS personā uztur lielisku jaunatnes baskebola sistēmu, maksājot algas jaunatnes treneriem, nodrošinot infrastruktūru, kas rezultējas Latvijas Jaunatnes basketbola līgā (LJBL), tā tiek uzturēta par valsts naudu. Iesaistīto bērnu skaitā basketbols ir pārliecinoši otrajā vietā aiz futbola, tomēr par talantīgāko jauniešu daļu līdz šim praktiski neviens nebija rūpējies,” stāsta Mārtiņš Lauva. “Pasaulē esmu redzējis visu jaunatnes basketbolā, tā, kā šobrīd Ivara Ikstena vadībā strādā Ekselences centrs, nav nekur citur. Madrides “Real”, “Barcelona” nekur nestrādā ar tik mazu skaitu jauniešu tādā līmenī. Piedodiet, es aizrāvos, bet man tas ir sāpīgi! Ja nu kāds mani izdzird… Nu nevajag braukt prom. Nevajag! Jā, mums ir iedots Porziņģis un Šmits, bet cik desmitus ārzemēs esam pazaudējuši?”
Tomēr jaunajiem basketbolistiem jāatceras arī pats galvenais – paralēli spēles prasmju apgūšanai noteikti jāiegūst izglītība. “Gan jauniešiem, gan viņu vecākiem gribu uzsvērt, ka basketbolā sasniegt tādu līmeni, lai tu spēlējot varētu finansiāli nodrošināt visu atlikušo dzīvi, ir praktiski neiespējami un tas izdodas ļoti retos gadījumos. Basketbols ir foršs no veselības un disciplīnas viedokļa, bet nedrīkst aizmirst par mācībām. Ir jādomā, ko tu darīsi ārpus basketbola.”
Diskusiju par jaunatnes basketbolu lasiet žurnāla "Sporta Avīze" janvāra numurā, kas vēl pēdējās dienas pieejams labākajās preses tirdzniecības vietās.
