Hokeja pasaules čempionātā gaidāmas milzu pārmaiņas; Krievijas rangā vairs nav
Latvijas Hokeja federācijas (LHF) valdes loceklis un Starptautiskās hokeja federācijas (IIHF) padomes loceklis Viesturs Koziols sarunā ar Latvijas Televīzijas raidījumu "Sporta studijas aizkulises" atklājis, ka jau tuvākajos gados pasaules hokejā gaidāmas milzu pārmaiņas čempionātu izspēles kārtībā.
Viesturs Koziols sarunā Raimondu Gekišu atklāja, ka viens no viņa pienākumiem IIHF padomē ir doties un pārraudzīt dažādus zemāka līmeņa pasaules čempionātus, kuros neviļus pārņēmušas izjūtas, ka arī viņš pats varētu doties laukumā un prasmēs īpaši neatpaliktu no valstsvienību vājāko maiņu spēlētājiem. Tas neviļus radījis pārdomas, vai tiešām šādas sacensības ir jēgpilni dēvēt par pasaules čempionātiem.
Kā zināms, šobrīd IIHF pasaules čempionātu izspēles kārtība paredz, ka 16 spēcīgākās valstsvienības spēlē elites divīzijā, 12 nākamās spēlē 1. divīzijā, kas sīkākā iedalīta divās grupās A un B pēc komandu spēka samēra, balstoties uz iepriekšējā gada meistarsacīkstēm. Tālāk seko otrā divīzija ar 12 komandām, kas sadalīta arī divās grupās pēc spēku samēra, pēc kuras trešā divīzija ar 12 komandām un divām grupām pēc spēku samēra un ceturtā divīzija ar četrām komandām. Katras grupas uzvarētāji tiek pie iespējas pacelties līmeni augstāk, kamēr zaudētāji krīt uz leju. Izņēmums ir elites divīzija, kuru ik gadu pamet katras grupas vājākā komandu, kuru vietas ieņem 1A divīzijas divas spēcīgākās vienības. Tāpat pie elites divīzijas komandām joprojām tiek pieskaitītas no sacensībām diskvalificētās agresorvalstu Krievijas un Baltkrievijas izlases.
Koziols "Sporta studijas aizkulisēs" skaidro, ka šobrīd dalībvalstis tiek informētas par gaidāmajām pārmaiņām, jo līdzšinējā kārtība nav īsti pareiza un viņam pirms dažiem gadiem radās jautājums: “Ja es esmu divīzijā 3A, un es skatos, ka tie cilvēki īsti nemāk slidot. Un, ka Koziols būdams 58 gadu vecumā, es varu droši pateikt, ka es varētu spēlēt kaut kādā komandā trešajā maiņā, tad to par pasaules čempionātu saukt nedrīkst!”
To redzot, IIHF padome nolēma, ka jāuzsāk process, ka no nākamās sezonas būs jauna izspēles kārtība. “Septembrī būs pusgada kongress, kurā stāstīsim par jaunā čempionāta izspēles kārtību, un maijā Stokholmā mēs to pieņemsim. Un no nākamās sezonas mēs to pieņemsim. Mums ir plāns, ka būs top divīzija [kā līdz šim], 1A un 1B apvienotā divīzija sešas un sešas komandas, varbūt astoņas un astoņass. Un viss! Mēs velkam strīpu, pasaules čempionāti zemāk nenotiek, notiek kvalifikācijas turnīri, lai tiktu uz pasaules čempionātu.”
Kvalifikācijas turnīri ir plānoti reizi divos gados, tāpat arī izlasēm, kas netiek pasaules čempionātos plānotas attīstības nometnes. Tomēr, lai federācijas tiktu pie tiesībām pieteikties pasaules čempionātiem, tām ir jāizpilda noteikti kvalifikācijas kritēriji, kas ietver nacionālo čempionātu rīkošanu, haļļu pieejamību, komandas, attīstības programmām un vairākiem citiem punktiem, kuru paveikšanai federācijām tiks dots papildu laiks. Šeit gan runa ir par 2B un 3. divīzijas komandu atbilstību, nevis augstāk esošām. Šāda izspēles kārtība jau varētu būt gaidāma no 2025./2026. gada sezonas, bet federācijām tiks dots laiks vēl gadu, lai sakārtotu savas sistēmas. Koziols uzskata, ka šāda izspēles kārtība varētu vairāk motivēt lejasgala komandas uz vēlmi konkurēt ar augstāka līmeņa komandām.
Sarunas laikā Viesturs Koziols pieskaras arī publiski izskanējušām versijām par hokeja pasaules čempionātu rīkošanu reizi divos gados vai augustā – pirms gaidāmās sezonas, kas varbūt varētu veicināt augstāka līmeņa hokejistu dalību, tomēr funkcionārs neuzskata, ka šādas pārmaiņas kaut ko diametrāli mainītu un tuvākajā laikā citas izmaiņas izspēles kārtībā nav plānotas.
Būtiskas izmaiņas notikušas arī Ukrainā iebrukušas agresorvalsts Krievijas un viņu sabiedrotās Baltkrievijas sakarā. Kā norāda Koziols, šo valstu pasaules rangā vairs nav (tiesa, olimpisko spēļu kontekstā Krievijas vārds vēl ir atrodams, turklāt kā potenciālu Latvijas pretinieku skaitā, un arī publiski pieejamajā rangā abi agresori joprojām ir atrodami).
Pēc šī gada pasaules čempionāta radās paradokss, ka no diskvalificētā Krievija pasaules rangā bija spējusi pat pakāpties, jo līdzšinējā kārtība noteica, ka no sacensībām atstādinātās valstis saņem tikpat punktus par katru izlaisto gadu, cik nopelnītu pēc savas vietas rangā. Krievijas gadījumā tā bija trešā vieta (tikpat punktu, cik Latvijai par 2023. gada bronzu).
“Mums bija valdes sēde. Šī punktu kārtībā pagājušajā pasaules čempionātā radīja absurdu situāciju. Krievija, nespēlējot pasaules čempionātā, pakāpās pasaules rangā. Šāda situācija nav normāla, un mums bija padomes sēde, kurā izskatījām šo jautājumu un nolēmām, ka atstāt abām izlasēm punktu skaitu, kāds tas bija, bet kopējā ranga tabulā viņu nav. Līdz ar to Latvija pakāpsies par vienu vietu augstāk,” skaidro Viesturs Koziols, norādot, ka Krievijas un Baltkrievijas punkti tiks iesaldēti.
Koziols arī norāda, ka Krievijas un Baltkrievijas izņemšana IIHF padomē bijis vienbalsīgs lēmums. Tāpat viņam nav skaidrs, ja kādu dienu agresori sakārtos savu attieksmi pret apkārtējo pasauli, vai viņi uzreiz varēs atgriezties elites divīzijā.
“Aizvakar tika sabombardēta Harkivas ledus halle, ja man prasa viedokli, kā var valsts, kas sabombardē ledus halli citā valstī, pretendēt uz top divīziju. Man ir daudz jautājumu. Es neesmu pārliecināts. Kad laiks pienāks, būs diskusijas, tāda ir mana nostāja.”
