Kāpēc izvēlēties sieviešu basketbolu? Aktīvs dzīvesveids, bezmaksas izglītība un iespēja sevi finansiāli nodrošināt
Latvijā basketbols ir viens no populārākajiem sporta veidiem. Latvijas vīriešu izlases spēles piepilda “Arēnas Rīga” tribīnes, bet nevar aizmirst tradīcijas sieviešu basketbolā. Ar to nodarboties var no bērna kājas, un tā izvēlē mīt dažādas priekšrocības, ieskaitot iespēju tikt pie bezmaksas augstākās izglītības kā Latvijā, tā ārzemēs.
Basketbolam Latvijā ir nozīmīgas tradīcijas. Tādas izveidojušās arī dāmu basketbolā. Kopš padomju laikiem sieviešu basketbola vietējais (savulaik arī Eiropas un pasaules mērogā) flagmanis bijis “TTT Rīga”, bet lokālā sistēmas līmenī gandrīz katrā gadagājumā trāpījusies pa kādai talantīgai meitenei, kas vēlāk aizsniedzas līdz profesionālam līmeni. Latvijas sieviešu izlase bijusi ceturtā stiprākā Eiropā, spēlējusi Pasaules kausā un pat olimpiskajās spēlēs, kļūstot par pirmo sporta spēļu komandu, kas pēc neatkarības atgūšanas kvalificējusies vasaras spēlēm. Pavisam noteikti var teikt, ka profesionālais sports nav no veselīgākajiem, taču iesaistei sieviešu basketbolā ir savi trumpji.
Aktīvs dzīvesveids un rakstura pilnveidošana
Mūsdienās basketbols ir ļoti pieejams sporta veids. Bērnu un jauniešu vecumā iespējams pamatus doties apgūt sporta skolās visā Latvijā un lielā daļā no tām izveidots arī meiteņu novirziens. Ja izdodas sevi veiksmīgi apliecināt, var būt iespēja spēlēt Latvijas U-16, U-18 vai U-20 izlasēs Eiropas čempionātos. Tajos Latvijas meiteņu izlasēm ik pa laikam izdodas iegūt vērā ņemamus panākumus.
2024. gada vasarā U-16, U-18 un U-20 izlasēs pārstāvētas meitenes no “Rīdzenes”, “Gulbenes”, “Bertānu Valmieras BS”, “Rīga/Centrs”, “Mārupes”, “Daugavpils”, “Liepājas”, “Saldus”, “Rīga/TTP” un “Rīga/Jugla” sporta skolām. Šīs gan nav vienīgās sporta skolas, kurās meitenes var doties apgūt basketbola prasmes. Kā norāda Latvijas U-16 izlases galvenais treneris Matīss Rožlapa, kuram ir gana plaša trenera pieredze dāmu basketbolā, sieviešu basketbols ļauj iegūt dažādas prasmes.
“Basketbols ir lielisks sporta veids meitenēm, jo tas ir labs veids, kā apvienot veselīgu un aktīvu dzīvesveidu ar dažādu rakstura īpašību pilnveidošanu. Spēja iekļauties komandā gan sportiski, gan emocionāli un mentāli palīdzēs dažādās dzīves jomās,” par iemesliem, kāpēc meitenēm varētu būt nepieciešams izvēlēties basketbolu kā brīvā laika nodarbi, atzīst Rožlapa. Viņš savā trenera karjerā bez U1-6 izlases trenējis arī U-18 un U-20 valstsvienības, kā arī “Rīgas Stradiņa Universitātes” un “Latvijas Universitātes” komandas. Šobrīd ārpus tā, ka ir arī galvenā trenera asistents Latvijas sieviešu izlasē, Rožlapa trenē komandu Vācijas bundeslīgā.
Rožlapas teiktajā ir liela daļa patiesības. Pat vēlāk, nekļūstot par profesionālu sportisti, komandu sporta veidos tiek attīstītas prasmes, kas vēlāk var noderēt praktiskajā dzīvē. Darbs komandā, uzticēšanās vienam otrā, komunikācijas spēju izkopšana, sapratne par to, kā uzturēt savu ķermeni kārtībā arī pēc tam, kad vairs netiek īstenotas augstas fiziskās nodarbes ir tikai daļa no atsevišķām prasmēm, kas tiek iegūtas. Lai arī grūti nepiekrist tēzei par to, ka profesionālais sports nevar būt veselīga nodarbe, basketbola praktizēšana, kaut vai sava prieka pēc, var būt lieti noderīga tālākajā dzīvē. Tās gan nav vienīgais lietderīgais, ja izvēlēsieties sieviešu basketbola ceļu.
Bezmaksas izglītība Latvijā un ārzemēs
Sevis apliecināšana jauniešu gados var rezultēties ar labākām iespējām iegūt augstāko izglītību pat bezmaksas, un tā ir viena no galvenajām priekšrocībām tajā, lai bērnu un jauniešu vecumā dotos nodarboties ar sportu, īpaši basketbolu.
Latvijā jau vairākus gadus tiek praktizēta duālā izglītība vairākās augstskolās, piemēram, “Latvijas Universitātē”, “Rīgas Stradiņa universitātē” un citās. Sieviešu komandas izveidotas RSU, Daugavpils Universitātē, tāpat sieviešu basketbola iestrādnes bijušas LU un atsevišķos gados Rīgas Tehniskajā universitātē. Tas nozīmē, ka arī, ja jauniešu gados perspektīvākās Latvijas basketbolistes nevēlas doties laimi izmēģināt ārpus valsts robežām, ir iespēja tikt pie bezmaksas izglītības arī šeit. Sportists iegūs stipendiju, kā rezultātā tiks kompensēta mācību maksa. Lai varētu kvalificēties šai stipendijai, nepieciešams iesniegt pieteikumu augstskolā, izvēlēties studiju programmu, kā arī atbilst universitātes noteikumiem attiecībā uz stipendiju piešķiršanu sportojošajiem.
Cits ceļš ir saistībā ar došanos uz Ziemeļameriku, (lielākoties ASV, lai gan Latvijā bijuši arī vairāki Kanādas piemēri ). Tas kļuvis par ļoti populāru galamērķi Latvijas jauno basketbolistu vidū un pēdējos gados vairāk dodas tieši meitenes, kurām stipendiju iegūt ir vieglāk. Kā TV4 raidījumā “Bezmaksas sports” atzina pludmales volejboliste Tīna Graudiņa, tad tas tamdēļ, ka ASV augstskolās puišiem lielāko daļu stipendiju iegūst amerikāņu futbolisti, taču šajā sportā neamerikāņu ir ļoti maz.
2023./2024. gada sezonā NCAA universitāšu čempionātā spēlēja 27 Latvijas jaunie basketbolisti, no kuriem 20 bija meitenes. Pirmajā divīzijā sevi apliecināja tādas sportistes kā Janeta Rozentāle, Dagne Apsīte, Paula Mauriņa, Madlēna Ģērķe, Nikola Priede, Marta Leimane, bet otrajā divīzijā Marianna Kļaviņa, Flēra Vīnerte, Anete Blūma, Ieva Korzāne, Valērija Ļovkina, Kristiāna Kulačkovska, Asnāte Ģērķe, Katrīna Litte, Endija Sedliņa, Deina Minajeva, Madara Liepniece, Anastasija Černova un Adelīna Urtāne. Kā trenere otrās divīzijas komandā “Minot State” strādāja Anda Kuzmina. Katra no basketbolistēm bija savā universitātē, jo to ASV ir diezgan daudz.
Šis virziens arī pierāda, cik populāra izvēle ir doties studēt uz Ziemeļameriku. Jāņem vērā, ka stipendijas iegūšana paver iespējas ietaupīt virs 100 tūkstošiem dolāru četros gados. Studijas ASV ir pietiekami dārgas. Tāpat ASV viss tiek pakļauts tam, lai sportista mācību process neciestu, līdz ar to tiek sabalansēta iespēja nodarboties ar augstākā līmeņa sportu un iegūt tikpat laba līmeņa augstāko izglītību.
Labie piemēri par iegūto izglītību ASV nav tālu jāmeklē. Anna Dreimane nolēma neturpināt basketbolistes karjeru – 2017. gada Eiropas čempionātā viņa bija Latvijas izlases rindās, taču pēc Kolorādo universitātes absolvēšanas un vēlāk arī Teksasas A&M universitātē iegūtā grāda personāla vadībā viņa attīstījusi savu karjeru, strādājot tādos uzņēmumos kā “airBaltic” un “Priority1”. Viņas ceļi šobrīd ir attīstījušies ar ASV saistītā uzņēmumā. Tāpat zināma Latvijas sportiste ir Ieva Kubliņa, kura aizvadīja garu karjeru profesionālajā basketbolā, bet viņas iegūtā izglītība Virdžīnijas Tehniskajā universitātē ļāva ātri vien atrast savu vietu pēc basketbola dzīvē. Šobrīd viņa strādā par skolotāju “International School of Latvia” (Latvijas Starptautiskajā skolā). Tie ir tikai divi no piemēriem, līdzvērtīgi vēl ir pietiekamā klāstā.
Profesionālā basketbola ievirze
Ja ir sapnis būt par profesionālo basketbolisti un šis sporta veids padodas, tad pēc augstākās izglītības iegūšanas ceļš var vest tieši profesionālas basketbolistes virzienā. Tas var ļaut tikt pie nozīmīgiem finanšu līdzekļiem un pietiekami labiem dzīves apstākļiem. Šobrīd par Latvijas pieprasītākajām spēlētājām Eiropas tirgū, kas ir nozīmīgākais sieviešu basketbolā, var saukt Kitiju Laksu un Aneti Šteinbergu.
Laksa pagājušajā sezonā ar Stambulas “Fenerbahce” kļuva par Eirolīgas čempioni, kā arī Turcijas līgas un kausa titulu ieguvēju. 2023. gadā ar Boloņas “Virtus” latviete kļuva par FIBA Superkausa ieguvēju, bet nākamajā sezonā viņa atgriezusies Itālijā. Savukārt Anete Šteinberga karjeras laikā spēlējusi Beļģijā, Krievijā, Čehijā, Itālijā un Turcijā, bet kopš 2022. gada pārstāv Francijas līgas komandu “Tango Bourges Basket”. Pirms diviem gadiem par 2022./2023. gada sezonu tika ziņots, ka Laksas alga ir ap 240 tūkstošiem eiro gadā, bet Šteinbergas ap 140 tūkstošiem eiro gadā. Šāda alga var ļaut veikt nozīmīgus iekrājumus arī pēc profesionālās basketbolistes karjeras beigām.
