VIDEO: brīžos, kad no pludmales pazūd peldētāji, parādās kaitotāji

"Šķiet kolosāli, ka kaitbords tagad iekļauts arī olimpiskajās spēlēs. No Latvijas startam Parīzē sevi pieteica Aija Ambrasa, tomēr viņai šoreiz mazliet pietrūka, lai pārvarētu kvalifikāciju," norāda Marģerts. Viņš skaidro, ka olimpiādē, atkarībā no konkrētās kaitborda disciplīnas, tiek vērtēts sportista sasniegtais maksimālais ātrums, manevrētspēja un lēciena augstums. "Lielākais ātrums, ko kaitbordists ir sasniedzis, ir 103 kilometri/stundā, bet lēciena augstums — pārsniedz 34 metrus," stāsta sportists.

Marģerts ar kaitošanu nodarbojas trīs gadus un cenšas tam veltīt vismaz 50 reizes gadā. "Šogad būs nobraukti 700 kilometri, bet ir arī tādi sportisti, kas ķer katru mazāko vēja plūsmu un šogad jau pa jūru nobraukuši 4000 kilometru," norāda sportists.

"Kaitošanas process katram ir pilnīgi individuāls — mans dēls jūrā bija gatavs doties jau pēc trešās instruktora apmācības reizes, bet es — pēc desmitās. Lai nodarbotos ar šo sporta veidu, nepieciešama fiziskā sagatavotība, izpratne par to, kā darbojas vējš, un spēja apvienot pūķa un dēļa vadīšanu," atklāj Marģerts, norādot, ka "viens ir vadīt pūķi, bet pavisam kas cits — uzlikt dēli uz kājām un visu to salikt kopā."

Viena nepareiza kustība var beigties bēdīgi

Viņš norāda, ka "galvenais vienmēr ir un būs drošība, tādēļ sportot gribētājiem jāiemācās, kā droši pacelt un nolaist pūķi, kā arī kā uzsākt braukšanu." "Viena nepareiza kustība, un situācija var beigties bēdīgi — pūķis var ielidot kokos, un pats vari attapties smiltīs."

Latvijā ir novēroti gadījumi, kad kaitošana sportistiem beigusies traģiski — 2014. gadā Kolkā dzīvību zaudēja Renārs Mileika, 2015. gadā kāds kaitbordists gāja bojā Kauguru pludmalē, un kopš tā laika vairākkārt Latvijas medijos parādījušās ziņas par jūrā iepūstiem kaitbordistiem. Marģerts atzīst, ka "šādi gadījumi ir traģiski" un norāda, ka "katram kaitotājam par sevi jānes atbildība." "Pirms kaitošanas obligāti ir jāpārliecinās, ka vējš nāk no jūras, un jāvēro laika prognoze. Tāpat sportistiem jārēķinās, ka vēja virziens var mainīties, un jārēķinās arī ar to, ka vējš ietekmē segumu, proti, viļņu lielumu."

Kaitošana nav no lētākajiem priekiem

Viņš arī atklāj, ka "kaitotājiem Latvijā ir izveidojusies īpaša kopiena, kur sporta veida entuziasti dalās ar labākajām kaitošanas vietām un ziņām par laikapstākļiem." "Kaitotājiem platformā "WhatsApp" ir grupas, kurās cilvēki ziņo par vēja ātrumu un labākajām kaitošanas vietām. Atkarībā no vēja stipruma tiek pielāgots arī inventārs. Vairums kaitotāju ir kādi 3-5 pūķi, kas gan, diemžēl, nav no lētākajiem priekiem," atzīst vīrietis.

Viņš atklāj, ka "vēsturiski ir izveidojušās vairākas vietas, kuras kaitotāji iecienījuši — kur ir ērta piebraukšana, smilšaina pludmale un gludi viļņi". Viena no šīm vietām atrodas Jūrmalā. "Brīžos, kad no pludmales pazūd peldētāji, parādās kaitotāji. Parasti mēs viens otram netraucējam," vēsta Žagata.