Latvijas likumsargi Parīzes olimpiskajās spēlēs
Pēc Francijas lūguma drošību olimpisko spēļu laikā devās nodrošināt arī septiņas Valsts policijas amatpersonas no Latvijas. Tai skaitā uz olimpiādi ...
"Daru to sabiedrības, nevis naudas dēļ!" Likumsargs Vitkovskis atklāj, kādus draudus izdevies novērst olimpisko spēļu laikā
Pēc Francijas lūguma drošību olimpisko spēļu laikā devās nodrošināt septiņas Valsts policijas amatpersonas no Latvijas. Viņu vidū bija arī Valsts policijas Tehniskā atbalsta vadības nodaļas priekšnieks Māris Vitkovskis, kurš olimpisko spēļu laikā pildīja sakaru virsnieka pienākumus.
"Kad devos uz olimpiskajām spēlēm, tāpat kā sportisti izjutu lepnumu pārstāvēt tajās Latviju. Tomēr, kad ierados Parīzē un ik uz stūra manīju policistus, tas lika sajusties nedaudz neomulīgi, un man radās daudz jautājumu par to, ar kādiem drošības riskiem īsti nāksies šeit saskarties," savos pirmajos iespaidos par olimpiskajām spēlēm ar Jauns.lv dalās Vitkovskis.
Māris atbildējis par drošības jautājumiem daudzos liela mēroga pasākumos Latvijā, tai skaitā par WRC rallija posmu, kas Latvijā norisinājās no 18. līdz 21. jūlijam. "Ja sākotnēji šķita, ka šis pasākums bija izaicinošs, tad, aizbraucot uz Parīzi, piedzīvoju vieglu šoku. Jutos kā maza zivtiņa okeānā," atklāj Māris. Bez viņa, olimpiādē darbojās vēl seši likumsargi no Latvijas. Četri bija iesaistīti dzelzceļa patruļās, bet divi patrulēja Šatorū pilsētā, kur norisinājās šaušanas sacensības.
Viss sākās ar pārgieztām dzelzceļa līnijām
Vitkovksis norāda, ka pirmās provokācijas tika novērotas jau pirms olimpiādes atklāšanas, 26. jūlija rītā, kad diversanti bija pāgriezuši vairākas dzelzceļa līnijas Parīzes tuvumā un aizdedzinājuši vairākus objektus. "Vilcieni nevarēja kursēt ierastajā režīmā un daudzi cilvēki un delegācijas bija iestrēgušas stacijās. Tobrīd raizējāmies, ka šāda olimisko spēļu laikā būs mūsu ikdiena - konstanta cīņa ar aktīvām provokācijām," atklāj Vitkovskis.
"Tomēr bīstamākais moments," atklāj Vitkovskis, "bija olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija. Ļoti daudz cilvēku cerēja un strādāja pie tā, lai viss noritētu bez aizķeršanās. "Arī man tonakt sanāca negulēt līdz plkst. 2.00 naktī, jo visu laiku bija jāmonitorē situācija - jebkurā brīdī varēja atnākt kāds trauksmes paziņojums. Mans galvenais uzdevums bija nodrošināt palīdzību Latvijas sportistiem un valstspiederīgajiem, ja rastos tāda nepieciešamība," skaidro Vitkovskis.
"Paldies dievam, atklāšanas ceremonija noritēja gludi un pēc šīs dienas manī radās pārliecība, ka grūtākais posms ir pārvarēts," skaidro Māris.
Kibernoziedznieku pēdas veda uz Krieviju
Māris Jauns.lv atklāj, ka viņa darba diena Parīzes olimpiskajās spēlēs bija visai saspringta - katrs rīts iesākās ar sanāksmi Starptautiskajā Sadarbības centrā, kur notika ikrīta brīfings par pēdējo 24 stundu laikā piedzīvoto. Pēc tam sakaru virsnieki tika informēti par plānotajiem drošības pasākumiem tuvāko 24 stundu laikā, un tika paaugstināti arī drošības pasākumi sacensībām, kurām tika pievērsta paaugstināta mediju un iedzīvotāju uzmanība.
"Īpašas raizes bija par maratonu, jo tas notiek plašā ceļa posmā, kuru ir grūti pilnībā nosegt, turklāt maratonu varēja vērot visi - uz to nebija nepieciešams iegādāties biļetes un cilvēkus nevarēja tik viegli izkontrolēt," atklāj Māris.
"Maratona laikā protestu centās izvērst aktīvistu grupa, tomēr šie riski tika novērsti un vainīgās personas - aizturētas. Neilgi pirms maratona tika saņemti arī spridzināšanas draudi lidmašīnā, tomēr draudus izdevās novērst un lidmašīna veiksmīgi piezemējās "Orlī" lidostā," atklāj Vitkovskis.
"Spridzināšanas draudi tika saņemti regulāri, gan lidostās gan sporta aktivitāšu vietās - visi ziņojumi tika pārbaudīti un uz tiem tika attiecīgi reaģēts. Tāpat regulāri uzbrukumi notika kibervidē, un visas pēdas par tiem veda uz Krieviju," atklāj Māris.
Palestīnas atbalstītāji cenšas noskaidrot Izraēlas sportistu atrašanās vietu
Vitkovskis skaidro, ka pēc "Hamas" līdera Hanijas slepkavības šī gada 31. jūlijā, paaugstinājās arī Palestīnas atbalstītāju aktivitāte.
Uz ielām tikušas līmētas skrejlapas, un kopumā aizturēti aptuveni 100 cilvēki, kas ielās plānoja neatļautas demonstrācijas. Tāpat novērsti kibernoziedznieku mēģinājumi interneta vietnēs nozagt datus par Izraēlas sportistu atrašanās vietu.
"Protesti Parīzē nebija aizliegti - tie bija atļauti 19 speciāli šādam mērķim paredzētās vietās. Problēmas radās tiem, kas nevēlējās šiem noteikumiem pakļauties," skaidro Māris, norādot, ka iespējamie provokatori tika visai ātri identificēti. Viņš uzsver, ka "nelegālas Palestīnas atbalsta demonstrācijas plānoja salīdzinoši neliels cilvēku skaits, kas ļauj domāt, ka demonstranti bija cerējuši piesaistīt plašu mediju uzmanību, izmantojot olimpiādi kā politisko skatuvi".
Kā beidzamos riskus cilvēka drošībai olimpiskajās spēlēs Māris norāda nākamās dienas pēc olimpiādes noslēguma ceremonijas: "Šajās dienās likumsargi, sportisti un pilsētas viesi plāno pamest Parīzi, līdz ar to pašlaik pastāv paaugstināts spridzināšanas drauds, kas var aizkavēt cilvēku izlidošanas no valsts".
Māris disciplīnu apguvis franču leģionā
Lai gan sešas Latvijas amatpersonas, kas palīdzēja nodrošināt kārtību olimpisko spēļu laikā tika izvēlētas konkursa kārtībā, Māri Vitkovski Galvenās kārtības policijas pārvaldes darbam spēļu laikā izvirzīja Valsts policija. Māris auzskata, kā papildus bonuss viņa kandidatūras izvēlē bijušas viņa franču valodas zināšanas un trīs pavadītie gadi Francijas leģionā".
"Lēmumu doties uz Francijas leģionu pieņēmu neilgi pēc ekonomiskās krīzes sākšanos - tajā laikā daudzām amatpersonām algu samazināja uz pusi un jaunu puiši, tai skaitā es, izeju meklēju ārzemēs," atklāj Māris. "Disciplīnu leģionā apguvām visai ātri - tur atļauts sarunāties vien franču valodā un par nepaklausību soda ar piepumpēšanos. Jāsaka, ka tur visai ātri uzaudzēju muskuļus," smejot norāda Māris.
Ar laiku atnāca arī valodas zināšanas, tomēr svītru karjerai leģionā pārvilka nopietns ceļa savainojums, kura sekas viņš izjūt vēl aizvien. "Pēc traumas gūšanas saārstēju celi un nedaudz vēlāk atgriezos vecajā dienesta vietā.
Man nebija nekādu šaubu, ka kādreiz atgriezīšos Latvijā, jo tāds bija arī mans sākotnējais mērķis. Es policijā nestrādāju naudas vai sava ego dēļ, es strādāju, lai būtu noderīgs sabiedrībai," atklāj vīrietis.
Šobrīd paralēli Valsts policijas Tehniskā atbalsta vadības nodaļas priekšnieka pienākumiem, Māris pasniedz lekcijas Valsts policijas koledžā un iestājies arī dokturantūrā. "Visu apvienot nav viegli, jo tehniskā nodaļa ir jauna un tajā jāiegulda daudz pūļu, tomēr daru, ko varu!" atklāj Māris.
"Man šķiet, ka Valsts policija šobrīd ir tajā posmā, kad viss salūzušais ticis restaurēts un mēs pamazām virzāmies uz augšu. Valsts policija ieņēmusi attīstības virzienu, kas vērsts uz tehnoloģijām, un arī Valsts Policijas koledžas direktors ir amata speciālists, kas vērsts uz inovācijām. Tagad vienīgi jāstrādā pie finasiālā aspekta un pie jaunu studentu piesaisīšanu," vēsta likumsargs.
Jautāts, vai olimpisko spēļu pieredze palīdzēs arī viņa ikdienas darbā, Māris atbild apstiprinoši: "Francijas puse aktīvi dalījās ar informāciju kā viņi strādā ikdienā un kā organizēja šo pasākumu. Es domāju, ka drīzumā sagatavošu ļoti labu materiālu saviem studentiem!"
