Bola fantastiskā sprintā nodrošina Nīderlandei uzvaru stafetē Dominikai vēsturiskā dienā; pasaules ātrākā sieviete no Sentlūsijas, bet atlētu atlēts - norvēģis

Nīderlandieši distanci veica trīs minūtēs un 7,43 sekundēs, tikai par divām sekundes simtdaļām atpaliekot no pasaules rekorda. Nīderlandei uzvaru izrāva izcilā 400 metru barjerskrējēja Femke Bola.

Otrie bija pasaules rekordisti ASV skrējēji, kuri uzvarētājiem zaudēja 0,31 sekundi, bet trešie ar jaunu valsts rekordu trīs minūtes un 8,01 sekunde - Lielbritānijas sprinteri.

Jau ziņots, ka piektdien priekšsacīkstēs amerikāņi Vernons Norvuds, Šeimiera Litla, Braiss Dedmons un Keilina Brauna finišēja ar jaunu pasaules rekordu, distanci veicot trīs minūtēs un 7,41 sekundē.

Iepriekšējais rekords, kas tika sasniegts pagājušajā gadā, ASV kvartetam izcīnot pasaules čempionāta zelta medaļas Budapeštā, tika pārspēts par 1,39 sekundēm.

ASV vieglatlēts Raiens Krauzers sestdien Parīzē trešo reizi pēc kārtas olimpiskajās spēlēs uzvarēja lodes grūšanā.

Krauzers labāko rezultātu 22,90 metri sasniedza trešajā mēģinājumā. Pirmajā mēģinājumā viņš lodi aizgrūda 22.64 metrus, bet otrajā - 22,69 metrus, pēc sava sezonas labākā rezultāta 22,90 metri no turpmākajiem mēģinājumiem atsakoties.

Sudraba medaļu ar 22,15 metriem ieguva uzvarētāja tautietis Džo Kovacs, bet bronzu ar tādu pašu rezultātu - jamaikietis Radžindra Kempbels. Medaļu likteni noteica otrs tālākais mēģinājums, kas amerikānim bija 21,71 metrs, bet jamaikietim - tieši 20 metri.

Kovacs trīs reizes pēc kārtas olimpiskajās spēlēs ir ieguvis sudraba medaļu.

Tikmēr Dominikas vieglatlēte Tea Lafonda uzvarēja trīssoļlēkšanā un izcīnīja savai valstij pirmo olimpisko medaļu spēļu vēsturē. Lafonda otrajā lēcienā sasniedza jaunu valsts rekordu 15,02 metri.

Otrā ar otrajā mēģinājumā sasniegto rezultātu 14,87 metri bija Šenika Riketsa no Jamaikas, bet trešā ar 14,67 metriem - amerikāniete Džezmina Mūra.

Jau ziņots, ka Latvijas sportiste Rūta Kate Lasmane kvalifikācijas sacensībās ar 13,76 metrus tālu lēcienu ieņēma 22. vietu 30 lēcēju konkurencē Labāko rezultātu kvalifikācijā sasniedza kubiete Lejanisa Peresa Ernandesa, kura aizlēca 14,68 metru tālumā.

Pie pirmās medaļas vēsturē un uzreiz zelta tika arī Sentlūsija, kuras vieglatlēte Džuljena Alfreda triumfēja 100 metru sprintā, tiekot pie pasaules ātrākās sievietes goda

Alfreda finālā distanci veica jauna valsts rekorda laikā 10,72 sekundes. Sudraba un bronzas medaļas izcīnīja amerikānietes Šakari Ričardsone un Melisa Džefersone, uzvarētājai zaudējot attiecīgi 0,15 un 0,20 sekundes.

Alfreda pirmoreiz kāpa uz lielo sacensību goda pjedestāla, bet pašreizējā pasaules čempione 100 metros 24 gadus vecā Ričardsone nekļuva par pirmo amerikānieti kopš Geilas Dīversas 1996. gadā, kura ieguvusi olimpisko zelta medaļu.

Sentlūsijai šī ir pirmā medaļa olimpiskajās spēlēs. Karību salas valsts olimpiskajās spēlēs sāka piedalīties tikai 1996. gadā.

Jau ziņots, ka pusfinālā nestartēja divkārtējā olimpiskā čempione 100 metru skrējienā 37 gadus vecā jamaikiete Šellija Anna Freizere-Praisa, kura piedalās savās piektajās olimpiskajās spēlēs. Pieckārtējā pasaules čempione 100 metru distancē piektdien priekšsacīkstēs bija finišējusi ar otru ātrāko laiku 10,92 sekundes.

Savukārt norvēģis Markuss Rots izcīnīja zelta medaļu desmitcīņā. Rots divu dienu desmit disciplīnu sacensībās sakrāja 8796 punktus, kas ir jauns valsts rekords.

Sudraba medaļu ar 8748 punktiem izcīnīja vācietis Leo Neigebauers, bet bronzas - Lindons Viktors no Grenādas (8711 punkti). Desmitcīņas uzvarētājs nereti tiek uzskatīts par pasaules atlētu atlētu.

Olimpiskās spēles Francijas galvaspilsētā norisināsies līdz 11.augustam, turklāt ne tikai Francijas galvaspilsētā, bet arī 16 citās vietās, ieskaitot Francijas aizjūras teritoriju Franču Polinēziju. Spēļu programmā ir iekļauti 32 sporta veidi, un tiks sadalīti 329 medaļu komplekti.