“Jācer, ka nebūs pārāk daudz slimu sportistu!” Olimpiskā triatloniste stāsta par peldēšanu “pēkšņi tīrajā” Sēnā un asi kritizē rīkotājus

Pēc treniņu un sacensību pārcelšanas divu dienu garumā trešdien beidzot notika triatlona sacensības. Iemesls, kāpēc sacensības nenotika pēc plāna, bija ūdens tīrība, kas pēc lietusgāzēm Parīzē atkal pasliktinājās. Kopš jūnija veiktajās pārbaudēs ūdenī tika konstatēts nedrošs "E. coli" baktēriju līmenis. Ūdens kvalitāte upē ir saistīta ar laikapstākļiem Parīzē un spēcīgā lietus dēļ kanalizācijas sistēma atkal nespēja uzņemt visus notekūdeņus, un daļa no tiem nonāca Sēnā.

31. jūlijā tika lemts, ka ūdens ir kļuvis gana tīrs un sacensības, kurās pusotru kilometru vajadzēja peldēt Sēnā, varēja notikt. Tajās triumfēja mājiniece Kasandra Bogrāna, par sešām sekundēm apsteidzot šveicieti Žiliju Deronu un vēl par deviņām sekundēm britu sportisti Betu Poteri.

Vermejlena, kura izcīnīja 24. vietu, nav sajūsmā, ka nācies peldēt upē: "Sēna netīra ir jau simts gadus, tāpēc viņi nevar teikt, ka sportistu drošība ir prioritāte. Tās ir muļķības! Es izdzēru daudz upes ūdens, tāpēc rīt mēs uzzināsim, vai man ir slikti vai nē. Protams, tas negaršo kā “Coca-Cola” vai “Sprite”. Peldoties zem tilta, es sajutu un redzēju lietas, par kurām nevajadzētu pārāk daudz domāt...” ar traumatisko pieredzi dalās beļģiete.

"Ja sacensības nebūtu notikušas, tas būtu apkaunojums organizatoriem, Parīzei, Francijai. Vai nu tagad, vai nekad, un viņi nedrīkstēja pilnībā atcelt sacīkstes,” uzskata Vermejlena. Kā zināms, rīkotājiem nebija citu variantu, kur triatlonisti būtu varējuši peldēt, tāpēc rezerves variants būtu triatlonu pārveidot par duatlonu – bez peldēšanas disciplīnas.

Pēc  vīriešu triatlonistu finiša daudzu uzmanību piesaistīja kanādietis Tailers Mislavčaks, kurš bija redzams televīzijas ekrānos vemjam. Viņā sarunā ar Kanādas medijiem atklāja, ka ir vīlies ar izcīnīto devīto vietu, bet jūtas izdarījis maksimumu. "Es nebraucu šeit, lai cīnītos par desmitnieku, braucu pēc medaļas, bet es atdevu visu, kas bija manos spēkos. Es gāju uz to, es nenožēloju, ka 10 reizes izvēmos."

Daudzi vemšanā jau steidz vainot Sēnas ūdeni, tomēr pats kanādietis to nedara, viņš problēmu saskata pārkaršanā sacensību pēdējos apļos un milzīgajā slodzē.

Par laimi nekādas runas par Vermejlenas vai citu sportistu saslimšanām pagaidām publiski nav izskanējušas.

Jauns.lv jau vēstīja, ka peldēties Sēnā aizliedza 1923. gadā, jo briesmas radīja baržas un atpūtas kuģi, turklāt strauji palielinājās ūdens piesārņojums. Līdz Otrajam pasaules karam saglabājās vienīgi ikgadējās Ziemassvētku peldēšanas sacensības pāri upei.

Vēl 19. gadsimtā izbūvētajās caurulēs kopā saplūst izlietotais ūdens no virtuvēm un tualetēm. Parasti šie notekūdeņi aizplūst uz attīrīšanas iekārtām Parīzes nomalēs, tomēr stipru lietavu laikā sistēma pārplūst, un piesārņojums nokļūst Sēnā. Tagad par risinājumu kļuvusi milzīga rezervuāra būve, kur notekūdeņi uzkrāsies spēcīgu lietusgāžu laikā.

Projekts izmaksājis 1,4 miljardus eiro, jaunā tvertne ir 34 metrus dziļa un 50 metru plata, pēc apjoma kā 20 olimpiskie baseini.