Par spīti talibiem, afgāņu māsas riteņbraucējas startēs Parīzē

Viņu dramatisko stāstu apraksta BBC. Pirms olimpiādes māsas trenējās Šveices Alpos, jo dzimtenē tas nekādi nebūtu iespējams. Viņu sasniegums ir neticams, jo Hašimi nāk no nomaļa lauku ciemata Turkmenistānas pierobežā, kas arī pirms talibiem bija ļoti konservatīvs. Vietējās sacensībās māsas piedalījās, aizņemoties divriteņus no kaimiņiem un pārģērbjoties par puišiem.

Kad pie varas nāca talibi, viņas bija spiestas bēgt no valsts. Daudzi profesionālie sportisti trenējušies kopš mazotnes, bet Fariba (21) un Julduza (24) sāka ļoti vēlu.

Kad Faribai bija 14 gadi un Julduzai 17, viņas pamanīja afišu par vietējo velosacensību rīkošanu. Lēmums piedalīties bija tūlītējs, tikai viņām nebija divriteņu, un viņas pat neprata ar to braukt. Iesākumā abas divriteni aizņēmās no kaimiņa un pēc dažu stundu mācībām izlēma, ka nu jau prot.

Turklāt vajadzēja darīt visu, lai ģimene neuzzina par viņu nodomu – sievietēm sports jau tad šādos apgabalos bija liegts. Māsas uzdevās ar izdomātiem vārdiem, ieģērbās maisveidīgā apģērbā, matus piesedza ar lieliem lakatiem, acis ar saulessbrillēm. Neticami, bet viņas ieguva pirmo un otro vietu.

“Tā bija maģiska sajūta,” BBC saka Fariba. “Es jutos kā putns, kas prot lidot.” Viņas sāka regulāri piedalīties sacensībās un gūt uzvaru pēc uzvaras. Galu galā vecāki to uzzināja, kad ieraudzīja meitu fotogrāfijas vietējā presē.

Sākumā viņi noskaitās un aizliedza šo nodarbi, bet Fariba un Julduza nepadevās un turpināja trenēties slepus. Reizēm tas bija bīstami, garāmbraucoši autovadītāji mēģināja viņas notriekt vai meta ar akmeņiem. Un tas vēl nebija ļaunākais.

2021. gadā, četrus gadus pēc viņu pirmās sēšanās uz velosipēda, varu atkal sagrāba talibi. Sievietēm ierobežoja izglītības iespējas un ceļošanu, aizliedza nodarboties ar sportu. Daudz iespēju izvēlēties nebija, un māsas izlēma bēgt. Pateicoties velosporta pasaulē gūtajiem sakariem, viņām laimējās tikt pie vietām lidmašīnā, kas no Kabulas evakuēja itāļus.

Nokļuvušas Itālijā, māsas pievienojās veloklubam un pirmoreiz sāka trenēties profesionālu treneru vadībā. Šķiršanās no dzimtenes un ģimenes gan bija smaga, visgrūtāk bija atvadīties no mātes. “Es nekad nedomāju, ka velosipēds izšķirs mani no brāļiem un māsām,” saka Fariba.

Talibu nākšana pie varas radījusi vēl vienu problēmu – vai Afganistāna drīkst piedalīties olimpiskajās spēlēs. Visām nacionālajām olimpiskajām komitejām jāatlasa sportisti bez jebkādas valdības ietekmes, bet talibu aizliegums bloķē sieviešu dalību un pārkāpj noteikumus.

Izskanēja arī aicinājumi liegt Afganistānai dalību, kā tas bija pirmajā talibu varas periodā. Tomēr Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) atrada izeju no situācijas. 

Sarunas ar Afganistānas sporta organizācijām, tostarp ar trimdā esošajām, ritēja ilgu laiku, līdz jūnijā SOK paziņoja, ka noorganizēta Afganistānas komanda – trīs vīrieši un trīs sievietes, viņu vidū abas māsas Hašimi – viņu sapnis piepildījās.

“Neskatoties uz to, ka mums atņēma gandrīz visas tiesības, mēs tagad varam pierādīt, ka spējam gūt lielus panākumus, ka varam ar lepnumu pārstāvēt 20 miljonus afgāņu sieviešu,” saka Julduza.

“Mūsu sasniegumi pieder Afganistānai,” piebilst Fariba. “Visu, ko mēs darām, mēs darām afgāņu sieviešu vārdā. Viņu labad es braucu uz olimpiskajām spēlēm.”

27. jūlijā māsas Hašimi izbrauks olimpiskajā velotrasē. Vēl Afganistānas vārdā startēs viens džudists, viens peldētājs un pa vienam 100 metru sprinterim - sievietei un vīrietim.

Nevienam talibu varas pārstāvim nav atļauts ierasties olimpiskajās spēlēs, paziņojusi SOK.