Statistika (ne)melo: Latvijas basketbolisti bija tālu no Pasaules kausa līmeņa
Latvijas basketbola izlase nespēlēs Parīzes olimpiskajās spēlēs. Izšķirošajā spēlē par ceļazīmi tika aizvadīts viens no bālākajiem sniegumiem Lukas Banki vadībā, piedzīvojot zaudējumu Brazīlijai. Statistika pierāda, ka Latvijas uzbrukums nebija tik efektīvs ne metienu precizitātes dēļ, ne arī bumbas kustība bija 2023. gada līmenī. Turklāt brīžiem kliboja disciplīna (vai gluži vienkārši nespēja tikt galā ar saviem pretspēlētājiem), ko pierāda lielais piezīmju skaits un biežā runāšana ar tiesnešiem.
Brazīlijas basketbolisti ar uzviju revanšējas par Pasaules kausu un Latvijas vietā brauks uz Parīzi
Latvijas vīriešu basketbola izlase svētdien Rīgā Parīzes olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīra finālā zaudēja Brazīlijai un neizcīnīja olimpisko ceļazīmi.
7. jūlija pievakarē Latvijas basketbola izlase netika pie viena no kārotākajiem mērķiem – dalības Parīzes olimpiskajās spēlēs. Šī kļuvusi par neveiksmīgāko vasaru galvenā trenera Lukas Banki četrus gadus ilgajā darbā ar izlasi. Lai arī uzreiz pēc spēles treneris vairījās sniegt paškritiku par redzēto laukumā, sakot, ka šis joprojām ir labs brīdis Latvijas basketbolam, statistika pierāda, ka valstsvienība četros olimpiskās kvalifikācijas mačos spēlēja zemāka līmeņa basketbolu nekā pirms gada.
Spriedelējot no malas, var gudrot, ka treneru korpuss pieļāvis kļūdas komplektācijā vai taktiskajās izvēlēs. Gan jau netrūkst arī tādu, kas tagad pilnā pārliecībā apgalvos, ka Anžeja Pasečņika, Artūra Kuruca vai Mārča Šteinberga iekļaušana sastāvā kāda cita vietā būtu bijis glābiņš Latvijas izlasei. Atbildi uz to mēs nekad neuzzināsim. Tomēr acīm redzami bija tas, ka atsevišķi spēlētāji kvalifikācijas turnīrā nebija savā labākajā sportiskajā gatavībā. Visdrīzāk par lielāko iztrūkumu kļuva Andreja Gražuļa nespēlēšana. Latvijas izlases līderis Pasaules kausā aizvadīto klubu sezonu priekšlaicīgi noslēdza ceļgala traumas dēļ. Īsti neviens no 2024. gada vasarā izlasē spēlējošajiem nespēja aizstāt to devumu, kuru sniedzis spēka uzbrucējs. Kvēlākie basketbola fani, protams, cerēja arī uz mūsu NBA čempiona Kristapa Porziņģa palīdzību, tomēr viņa veselības likstas ne vienu reizi vien liegušas doties palīgā valstsvienībai.
No efektīvā basketbola, kas bija redzams 2023. gada vasarā, šajās četrās spēlēs bija palicis ļoti maz. Uz divām spēlēm – pret Gruziju un Kamerūnu – ar augstu pašatdevi izdevās uzvarēt, taču abos gadījumos par klupšanas akmeni kļuva fakts, ka jāspēlē vēlreiz mazāk nekā 24 stundu laikā. Pirmajā gadījumā pret Filipīnām tika -26 trīs ceturtdaļu laikā, bet pret Brazīliju viss jau bija izlemts pēc pirmajām desmit minūtēm – pretinieks trāpīja astoņus tālmetienus pēc kārtas, panākot 34:11.
Statistikā iespējams novērot, ka Latvijas izlase šajā turnīrā spēlēja zem sava līmeņa, ko īpaši var attiecināt uz uzbrukumu. Ar punktu gūšanu sekmējās tikai pret Gruziju, un daļēji pret Filipīnām, kamēr pusfinālā un finālā gūtie punkti nāca grūtā cīņā. Kopumā četrās spēlēs vidēji mačā tika iemesti 76 punkti, kas bija trešais labākais rādītājs no sešām. Bēdīgāka aina paveras metienu precizitātē – kopējā metienu precizitāte Latvijai vien 40% (4. vieta turnīrā), divpunktu metienos 50,4% precizitāte (3. vieta turnīrā), bet tālmetienos tikai 30% (4. vieta turnīrā). 18,5 vidēji izpildītie soda metieni spēlē deva iespēju vismaz tā izcelties, jo tie mesti ar 81,3% (2. vieta).
Arī citos statistikas rādītājos Latvijai veicies smagnēji. Tā bija viena no sliktākajām cīnītājām par atlēkušajā bumbām (36,5 bumbas spēlē), metienu bloķētāja (2,8 bloki spēlē) un bumbu pārtvērēja (6,3 bumbas vidēji spēlē). Ar 18,5 rezultatīvām piespēlēm spēlē tā bija otrā labākā turnīra piespēlētāja, taču pie viskvalitatīvāk spēlētā basketbola Banki vadībā bumbas kustība un piespēļu skaits bijis augstākā līmenī. Ar 10,5 kļūdām spēlē Latvija bija vienība, kas olimpiskās kvalifikācijas turnīrā Rīgā kļūdījās vismazāk. Ja kļūdu bijis vismazāk, tad ar disciplīnu ik pa laikam bija problēmas, un ar vidēji 22,8 noteikumu pārkāpumiem spēlē Latvija šajā rādītāja bija līdere.
Ja šo turnīru salīdzinām ar Latvijas vēsturisko sniegumu Pasaules kausā, kurā tika iegūta piektā vieta, var novērot ļoti lielas atšķirības. Pirms gada Latvija bija visa turnīra septītā rezultatīvākā komanda (89,3 punkti spēlē). Šajā vasarā tika iemesti par vidēji 13 punktiem mazāk. Arī metienu precizitātē redzams, ka šajā vasarā Latvijas izlase nospēlējusi zem savām spējām – pirms gada 51,5% metienos no spēle ierindoja latviešus 3. vietā, divpunktu metieni tika izpildīti ar 61,1% (5. vieta), bet tālmetieni ar iespaidīgu 42,1% (2. vieta). Vienīgie uzlabojumi pret gadu iepriekš redzami uz soda metienu līnijas – Pasaules kausā vidēji komanda stājās uz soda metienu izpildīšanu 12,8 reizes mačā, realizējot 9,5 jeb 74,5%.
Uzticēšanās augumā īsākiem spēlētājiem jau Pasaules kausā deva zināmas problēmas cīņā par atlēkušajām bumbām – piektā vieta tika izcīnīta, zem groziem tiekot pie 32,3 bumbām. Šis trūkums gan tika kompensēts ar augsto pašatdevi. Arī bumbas kustībā bija redzams Latvijas izlases spēles stila identitāte, jo Pasaules kausā vidēji mačā tika atdotas 24,4 rezultatīvas piespēles (3. vieta). Turnīrā komanda kļūdījās tikai vidēji 9,8 reizes spēlē (otrs labākais rādītājs) un bija disciplinētāka – 20,4 personiskie pārkāpumi vidēji spēlē deva 14. vietu starp visām komandām. Var secināt, ka Latvijas izlase šogad nespēja atrast ritmu metienos, ne vienmēr atrada savu spēles identitāti uzbrukumā ar augsto bumbas kustību, kā arī bija mazāk disciplinēta. Tas pierādījās arī daudzajās diskusijās ar tiesnešiem un atsevišķās tehniskajās piezīmēs.
Šobrīd visi iesaistītie var izbaudīt vasaras atvaļinājumu, sadziedēt savainojumus un veikt secinājumus uz 2025. gada rudeni, kad Latvijas izlasei priekšā nākamais pārbaudījums – Eiropas čempionāts basketbolā, bet pirms tam kvalifikācijas spēles pret Spāniju, Beļģiju un Slovākiju, kurās gan Latvijai nav jācīnās par dalību pašu rīkotajā finālturnīrā.
