Džudiste, bēgle no Irānas un vientuļā māte. Iedvesmojošs ceļš līdz olimpiskajam sapnim
Irānas sportiste 32 gadus vecā Mahbubeha Barbari Žarfi gatavojas savai olimpiskajai debijai. Džudiste Parīzē startēs Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) bēgļu komandā un viņas ceļš līdz pasaules sporta lielākajai skatuvei bijis tiešām iedvesmojošs un drosmīgu lēmumu pārpilns.
Irānas ziemeļos esošajā ostas pilsētā Bandar Anzali dzimušai meitenei bērnība pagāja politisko represiju un ielu vardarbības fonā. Iespējams, tieši šie sūrie apstākļi, pēc mātes ieteikuma viņu pamudināja pusaudzes gados sākt nodarboties ar džudo. "Toreiz es sapratu, ka džudo ir spēks, kas var dot man dzīves jēgu," sarunā ar olimpisko kustību aprakstošo izdevumu “Inside the Games” atceras Mahbubeha piebilstot, kā šī motivācija viņu virzīja uz priekšu no paša sākuma, sacensības pēc sacensībām, līdz beidzot viņa pievienojās Irānas izlasei un piepildīja vienu no saviem sapņiem - pārstāvēt savu valsti starptautiskā līmenī.
Sociālā nestabilitāte, ko izraisīja demokrātijas trūkums valsts pārvaldē, kļuva arvien intensīvāks. Līdzās vārda brīvības ierobežojumiem, patvaļīgiem apcietinājumiem, plaši izplatītai vardarbībai un atkārtotiem cilvēktiesību pārkāpumiem vide kļuva nepanesama. Izņēmums nebija arī sports; sievietes saskārās ar aizliegumiem gan attiecībā uz apģērbu, gan piekļuvi treniņu telpām.
Redzot drūmo perspektīvu un niecīgās cerības, ka valstī kaut kas mainīsies, Mahbubeha 2018. gadā nolēma pamest Irānu. Tajā viņa jau vienatnē audzināja meitu, kura kopā ar vēlmi turpināt attīstīties kā džudistei lika saprast, ka meklēt aizsardzību citā valstī ir labākais lēmums. Viņas izvēlētais galamērķis bija Vācija, kur viņa lūdza patvērumu, kas vēlāk ļāva viņai sasniegt sportistes karjeras virsotni.
Nonākot Eiropā, Mahbubeha pievienojās Starptautiskās Džudo federācijas (IJF) organizētai treniņnometnei, cenšoties apvienot meitas audzināšanu ar elites sportistes prasībām. Viņai nācās pārvarēt arī valodas un kultūras barjeras, kā arī emocionālās sekas, ko radīja traumatiskā bēgļa pieredze.
Viņas pūles un disciplīna palīdzējušas gūt panākumus starptautiskās sacensībās un vairākus nozīmīgus pavērsienus viņas karjerā. Pagājušajā gadā viņa piedalījās džudo pasaules čempionātā, kļūstot par pirmo sievieti no Irānas, kas šādā līmenī sacentusies bez hidžāba, ko pieprasa Irānas Islāma Republika. Turklāt šosezon viņa pasaules rangā ir pakāpusies līdz 170. vietai, kas sekmēja viņas iekļaušanu Bēgļu olimpiskās komandas sastāvā.
"Es ļoti priecājos par iespēju piedalīties olimpiskajās spēlēs, man tā ir pirmā reize. Kad uzzināju, ka esmu izvēlēta, es apraudājos. Nebiju gaidījusi šādu reakciju, bet pēkšņi jutos tā, it kā būtu sasniegusi ko lielu savā dzīvē. Biju ļoti emocionāla," atzīst džudiste, kura jau krietni palielinājusi treniņu grafiku, lai olimpiskajās spēlēs būtu savā labākajā sportiskajā kondīcijā.
Mahbubehas nodošanās sportam sniedzas tālāk par džudo; viņa aktīvi trenējas arī svaru zālē, peld un nodarbojas ar vieglatlētiku. Viņai ir trešā dana melnā josta džudo, un viņa pievērusies arī sacensību tiesāšanai un trenera pienākumiem šajā sporta veidā. Būdama vientuļā māte un sieviete svešā zemē viņa cer iedvesmot citus sasniegt izvirzītos mērķus. Viņas meita joprojām ir viņas lielākais motivācijas avots, vēsta “Inside the Games”.
