Vadims Gutcaits: “Mēs gribam, lai Parīzē plīvo Ukrainas karogi un skan Ukrainas himna”
Kā zibens spēriens no skaidrām decembra debesīm nāca Starptautiskās olimpiskās komitejas (SOK) 8. decembra paziņojums, ka Krievijas un Baltkrievijas sportistiem neitrālu atlētu statusā atļauts piedalīties 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Parīzē. Nav svarīgi, cik viņu tādu būtu – nepieņemams jau bija pats fakts atļaut piedalīties.
Lieki teikt, ka lielu neizpratni un sašutumu tas izraisīja Ukrainā. Ukrainas Nacionālās olimpiskās komitejas prezidents Vadims Gutcaits dažas dienas pēc SOK paziņojuma jau izteicās, ka Ukraina ir ļoti vīlusies par šādu paziņojumu, taču turpinās cīnīties par to, lai Krievijas un Baltkrievijas sportistu olimpiskajās spēlēs Parīzē nebūtu.
Boikotēt spēles? Izskanēja arī tādi aicinājumi, taču, emocijām nedaudz norimstot, šāda rīcība – vismaz pašlaik – nav dienas kārtībā.
Kas ir Vadims Gutcaits? Savulaik divkārtējs pasaules junioru čempions paukošanā ar zobenu, divkārtējs Universiādes čempions, 1992. gada olimpiskais čempions NVS komandas rindās Barselonā (Ukraina tad vēl ar savu komandu nepiedalījās) un vēl divu olimpisko spēļu dalībnieks Ukrainas izlases sastāvā (2000. gada Eiropas čempionāta bronzas medaļas ieguvējs Ukrainas izlases rindās). Pasaules klases sportists, un trīskārtējs olimpietis labāk par jebkuru citu zina, cik nozīmīga sportistam ir piedalīšanās olimpiskajās spēlēs, cik tas svarīgi ir valstij, lai tur skaļi izskanētu tās vārds, lai plīvotu tās karogi un atskanētu tās himna.
14. decembrī risinājās Ukrainas NOK ģenerālā asambleja, kurā runāja arī par iespējamo Krievijas un Baltkrievijas atlētu piedalīšanos olimpiskajās spēlēs Parīzē. Kas tur tika spriests un kāda būs Ukrainas rīcība? Bija iespēja aprunāties ar Vadimu Gutcaitu un tieši to vispirms gribējās no viņa dzirdēt.
“Vispirms paldies, ka uzaicinājāt mani uz sarunu. Ir ļoti svarīgi, lai mēs būtu kopā. Gribu pateikties Latvijai, visiem jūsu sportistiem un bijušajiem sportistiem, sporta darbiniekiem, jūsu valsts prezidentam un valdībai par palīdzību Ukrainai, par to, ka devāt iespēju mūsu sportistiem pie jums trenēties un startēt sacensībās, ka atbalstāt finansiāli. Kopš pirmajām kara dienām mēs izjūtam Latvijas atbalstu nevis vārdos, bet darbos. Mēs to ļoti augstu novērtējam,” teica Vadims Gutcaits. “Mums jābūt vienotiem arī cīņā par to, lai Krievijas un Baltkrievijas sportistu nebūtu starptautiskās sacensībās un tajā skaitā Parīzes olimpiskajās spēlēs. Mūsu olimpiskās komitejas ģenerālajā asamblejā pārrunājām to, kā esam izdzīvojuši šajā šausmīgajā laikā, bet galvenais bija SOK 8. decembra paziņojums. Mēs netikām saklausīti. Ne tikai mēs, bet arī daudzi citi bija lielā neizpratnē, kāpēc pēkšņi nāca šāds paziņojums. Runājām par to, ko varētu darīt, lai to visu varētu mainīt.”
Vadims Gutcaits jau iepriekš bija izteicies, ka viņš negrib lietot vārdu “boikots”, kaut gan tas arī tika minēts. Ukraina cītīgi uzraudzīs, kā tiek ievērots neitrālā sportista statuss atbilstoši SOK ierobežojumiem attiecībā uz Krievijas un Baltkrievijas sportistiem un kopā ar sabiedrotajiem strādās, lai šo valstu sportisti nekādā statusā nepiedalās olimpiskajās spēlēs.
“Viena no lielākajām sporta federācijām vieglatlētikas federācija arī turpmāk neļaus abu šo valstu sportistiem startēt sacensībās un viņu nebūs Parīzē, līdzīgi rīkojās arī badmintona federācija, daudzu citu sporta veidu federācijas un tajā skaitā visu ziemas sporta veidu federācijas,” turpina Vadims Gutcaits. “Kamēr notiek karš, kamēr katru dienu iet bojā mūsu karavīri, kas aizstāv Ukrainu, kamēr iet bojā mūsu iedzīvotāji, tikmēr Krievijas un Baltkrievijas sportistiem nav vietas olimpiskajās spēlēs. Ir gājuši bojā vairāk nekā 400 ukraiņu sportistu, iznīcinātas vairāk nekā 350 sporta bāzes – halles, baseini, stadioni...
Kā var pieļaut krievu un baltkrievu sportistu piedalīšanos zem neitrāla karoga? Mēs nepieņemam šādu SOK lēmumu. Piekrītu tam, ka Krievijas sportistu varbūt paši atsakās piedalīties, zinādami, kādi ir SOK kritēriji – viņi lielākā daļa ir saistīti ar armijas sporta klubiem, viņus finansē valsts, daudzi no viņiem atbalstīja šo agresiju un karu, viņi nēsā formu ar kara atribūtiku. Tas ir mans sapnis, lai tā notiek. Kas attiecas uz boikotu, tad mēs piedalāmies starptautiskos sporta pasākumos, mēs iegūstam olimpiskās licences un nekāds lēmums vēl nav pieņemts. Skatīsimies, kā situācija attīstīsies un tikai tad domāsim, kā rīkoties. Kopš pirmās kara dienas – es tolaik bija sporta ministrs – centāmies darīt tā, lai Ukrainas sportisti būtu visās starptautiskās sacensībās, jo mums patiešām ir ļoti svarīgi, lai visur pasaulē cilvēki redzētu Ukrainas karogu, lai dzirdētu Ukrainas himnu un lai redzētu Ukrainas sportistus. Lai visi redz un zina – Ukraina bija, ir un būs. Kā tas bija Eiropas spēlēs Polijā, kur neļāva piedalīties Krievijas un Baltkrievijas sportistiem, bet Ukraina tur bija un tā bija vienreizēja sajūta, kā mūs uzņēma un sagaidīja. Skandēja Ukrainas vārdu un bija tāda sajūta, ka mūs atbalsta visa Eiropa. Mēs gribam, lai arī turpmāk visās sacensībās būtu mūsu karogs un mūsu sportisti. Tas ir ļoti svarīgi mūsu sportistiem un mūsu valstij.”
Ukrainai pašreiz ir 51 olimpiskā licence, Parīzes olimpiskajām spēlēm ir kvalificējusies arī Ukrainas futbola izlase un līdz olimpisko kvalifikāciju beigām Ukrainai var izveidoties liela un spēcīga olimpiskā komanda. Tieši tāpēc jācer un jānovēl, lai Ukraina piedalītos Parīzes olimpiskajās spēlēs un tās vārds tur skaļi izskanētu.
“Pēc gadu mijas būs vēl citas olimpiskās kvalifikācijas, mūsu sportisti tajās piedalīsies un mēs ceram papildināt savu olimpiešu skaitu. Mūsu galvenā uzvara būs uzvara frontē. Pateicoties mūsu karavīriem, kas karo un sargā Ukrainu, mēs varam trenēties, varam piedalīties sacensībās un ceram, ka kopā ar jums piedalīsimies olimpiskajās spēlēs Parīzē, kur nebūs krievu un baltkrievu sportistu,” sarunas beigās abpusēji optimistisku novēlējumu izteica Ukrainas NOK prezidents Vadims Gutcaits.
