Cik tālu ukraiņu "Prometey" un Latvija ir no Eirolīgas basketbola?

Latvijas-Igaunijas līgas komandā strādā pirmo reizi, kādus novērojumus ir izdevies veikt par līgu un vai redzi, kur līgas vadībai vajadzētu piestrādāt?

Latvija un Igaunija ir mazas valstis, taču domāju, ka līgas vadība dara labu darbu, mēģinot līgu padarīt cik vien iespējams konkurētspējīgu. Esmu polis un mēs gandrīz 40 miljonu valstī nevaram izveidot 16-18 komandas, kas būtu vienlīdz augsta līmeņa, kamēr arī Latvijas-Igaunijas līgā spēlē 16 klubi.

Tieši tāpēc, ja līga cenšas iesaistīt šādu salīdzinoši lielu klubu skaitu, ir sarežģīti nodrošināt to, lai visām komandām būtu pietiekoši daudz līdzekļu, lai spētu pietuvoties spēcīgākajiem klubiem. Uzskatu, ja būtu mazāks komandu skaits, tad varētu sasniegt arī augstāku līmeni visā līgā, taču arī saprotu, ka ir svarīgi, lai komandas būtu ne tikai lielākajās pilsētās vien un basketbols būtu pieejams faniem arī nedaudz tālākās vietās.

Vai tu ar pieredzi skauta profesijā redzi Latvijas-Igaunijas līgā talantus, kas varētu sasniegt nākotnē Eirolīgas līmeni vai pat izaugt par Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) cienīgiem spēlētājiem?

Jauno talantu aina pēdējos gados ir mainījusies. Agrāk vajadzēja vairāk braukt uz dažādām līgām un sekot spēlētājiem klātienē, taču šobrīd ir ne tikai daudz vairāk skautu, bet arī daudz pieejamāki ir spēļu video, tiešraides, statistikas dati. Tas viss ir kļuvis ļoti pieejams un jaunie talanti tiek atrasti daudz agrākā vecumā, piemēram, kad viņiem ir tikai 13 vai 14 gadi. Ņemot vērā arī noteikumus, kādi ir Vācijā vai Spānijā, ka, piesaistot jaunu spēlētāju, pēc dažiem gadiem viņam jau var piemērot "basketbola pilsonību ["homegrown status"], kas ļauj spēlēt šajās līgās kā vietējam. Tieši šī iemesla dēļ šo līgu komandas piesaista jaunos spēlētājus tagad tik agri. Tāpēc ir grūti noturēt elites līmeņa talantus savā valstī līdz tam laikam, kad šis spēlētājs ir sasniedzis 18 vai 20 gadu vecumu.

Es teiktu, ka Roberts Blūms noteikti ir spēlētājs, kurš ilgtermiņā var pieklauvēt pie Eirolīgas durvīm, taču nav daudz šādu talantu, kuriem tas izdodas no nosacīti zemākiem līmeņiem. Šobrīd ir ļoti daudz citu opciju, piemēram, "Overtime Elite" [turnīrs Ziemeļamerikā, kurā sacenšas 16-20 gadus veci spēlētāji ar iespēju iegūt stipendiju mācībām], koledžu sports, kurā arī tagad var nopelnīt, kas nav mazsvarīgs aspekts jaunajiem spēlētājiem. Visu šo iemeslu dēļ ir grūti noturēt labākos talantus vietējās līgās līdz tam, kad viņi kļūst par Eirolīgas cienīgiem spēlētājiem.

Pirms nepilnām divām nedēļām "Prometey" Latvijas-Igaunijas līgas mačā gandrīz izsēja 15 punktu pārsvaru un uzvarēja "VEF Rīga" tikai ar četru punktu pārsvaru. Pēc mača kluba direktors Volodimirs Dubinskis bija neapmierināts ar rezultātu un bija teju gatavs mainīt pusi no komandas sastāva. Apzinoties, ka tik drastiskas izmaiņas netiks veiktas, vai tiek plānots kāds sastāva papildinājums, lai uzlabotu komandas sniegumu?

Protams, nemainīsim pusi komandas, bet visu laiku sekojam līdzi situācijai tirgū. Nedomāju, ka šobrīd mums vajadzētu veikt vairāk par divām vai maksimums trīs izmaiņām sastāvā līdz visas sezonas beigām. Viens papildinājums vai izmaiņas sastāvā varētu būt jau pavisam drīz, tomēr kopumā nozīmīgs ir mūsu spēlētāju veselības stāvoklis un tas, kā viņi atgūstas no savainojumiem. Šobrīd uzskatām, ka, ja visi būs veseli un ierindā, tad visa komanda kopumā izskatīsies laukumā labāk. Mēģinām nesasteigt procesus, lai nepieņemtu pāragrus lēmumus.

Veselības problēmas šobrīd rada lielākos sarežģījumus. Pirmssezonas laikā bija periods, kad septiņi spēlētāji bija izkrituši no ierindas, tā nav ierasta situācija un nostāda komandu sarežģītā pozīcijā. Vajadzēja salikt kopā komandu kā puzli un saspēlēties īsā periodā, kamēr tie, kuriem ir ilgāki līgumi, paspētu atgūties no savainojumiem. Jebkura komanda Eiropā, ja izkritīs divi labākie, dārgākie spēlētāji, sāks spēlēt vājāk par savu patieso līmeni.

Pagaidām esam palikuši bez Arnolda Kulboka un Devona Rīda. Savā ziņā komanda tika uzbūvēta ap Kulboka metēja īpašībām un Rīda aizsardzību, tāpēc, ja viņu nav šobrīd sastāvā, nespējam visu laukumā darīt tā, kā tas tika plānots.

Pagājušajā sezonā Delentam Stīvensam tika atvēlēta liela loma komandā un viņš bija viens no rezultatīvākajiem kluba spēlētājiem gan Eirokausā, gan Latvijas-Igaunijas līgā, taču starpsezonā basketbolists pārcēlās uz Japānas spēcīgāko līgu. Vai esat apsvēruši iespējas viņu atkal piesaistīt "Prometey" vai arī atrast viņa aizvietotāju, kuram būtu apmēram tāds pats meistarības un atlētiskuma līmenis?

Patiesībā ļoti velējāmies viņu paturēt komandā arī uz šo sezonu, taču laiks, kad nāca piedāvājums no mums un otras komandas, kā arī finansiālās ekspektācijas abām pusēm nesakrita. Cik zinu, viņš šobrīd ir ļoti apmierināts ar apstākļiem Japānā.

Gribam turpināt spēlēt tādā stilā ātru basketbolu, kā tas bija iepriekšējā sezonā, kā arī kluba īpašnieka uzmanību piesaista šādi spēlētāji, kuri ir ļoti atlētiski un skatāmi. Vēlamies dot kluba īpašniekam iespēju komandai piesaistīt arī tādus spēlētājus, taču vienmēr jāpievērš uzmanība arī pārējām spēlētāja prasmēm aizsardzībā un uzbrukumā, nevaram tikai meklēt "highlights" epizodes. Tirgū nav pieejami tik daudzi spēlētāji, kuriem būtu visas īpašības, kas apmierinātu ne tikai mani, bet arī trenerus un kluba īpašnieku.

Vai pirms šīs sezonas apsvērāt iespēju piesaistīt kādu no latviešu basketbolistiem? Vai kāda latvieša piesaistīšana arī varētu palīdzēt "Prometey" iekļauties Latvijas basketbolā kopumā?

Tas šķiet, kā ļoti pašsaprotams gājiens no mūsu puses, ko paveikt, tomēr arī jāsaprot, ka basketbolistiem, kuri varētu spēlēt nozīmīgu lomu mūsu rotācijā, jau ir citi piedāvājumi no spēcīgākām Eiropas līgām, piemēram, Kristers Zoriks pārcēlās uz Turciju vai Rodions Kurucs šobrīd spēlē Spānijā. Nevaram vienkārši noslēgt līgumu ar jebkuru latviešu spēlētāju, jo, ja viņš spēlēs desmit vai 15 minūtes, tad varēsim savākt līdzjutējus arī no Latvijas uz vienu vai divām spēlēm, taču ne ilgtermiņā, un tas noteikti nav mūsu mērķis.

Joprojām apsveram piesaistīt kādu vietējo spēlētāju, taču vienmēr ir jāpieņem tādi lēmumi, kas pozitīvi ietekmētu komandas sniegumu laukumā. Ja paliksim šeit arī nākamajā sezonā, tad noteikti vēlreiz izskatīsim visas iespējas.

Vairāk nekā puse no komandas ir ukraiņi, no kuriem daļa arī spēlējuši Ukrainas valstsvienībā. Prioritāte ir piesaistīt Ukrainas basketbolistus vai tomēr galvenais nosacījums ir viņu spēja iederēties trenera redzējumā par to, kā komandai jāizskatās laukumā?

Nevēlamies pazaudēt šo ukrainisko komandas identitāti. Pirms parakstam līgumu ar kādu spēlētāju, viņam noteikti ir jābūt lietas kursā par politisko situāciju Ukrainā un to, cik tas ir svarīgi ukraiņu spēlētājiem, un to, kā savā veidā tas viņiem dod arī papildu motivāciju. Noteikti nevēlamies šo komandu padarīt pārbagātu ar leģionāriem, tieši tāpēc arī spēlēs, kad notiek spēlētāju izsaukšana, visi dodas laukumā ar Ukrainas karogiem uz pleciem. Cenšamies vienlaicīgi ārzemju spēlētājus izglītot šajā aspektā un saglabāt ukrainisko kodolu.

Vasarā treneru kolektīvam piesaistījāt Raimondu Feldmani, kam pieder šī ideja?

Patiesībā tā bija mana ideja. Neizdevās piesaistīt kādu latviešu spēlētāju, bet sanāca treneru kolektīvā iesaistīt kādu no Latvijas. Viņš ir atpazīstama persona basketbola pasaulē, pateicoties tam, ko viņam izdevās sasniegt 3x3 basketbolā. Viņš ir ļoti ambiciozs un palīdz ar informāciju par vietējiem spēlētājiem, tāpēc viņam ir pietiekoši liela loma komandā un iespēja dot lielu pienesumu tieši vietējās līgas kontekstā.

Raimonds arī strādā individuāli ar spēlētājiem, jo mums iepriekš nebija atsevišķa trenera, kurš pievērstos tieši individuālajam darbam ar basketbolistiem. Viņš vienmēr ir pieejams spēlētājiem. Mums ir ļoti blīvs dienas grafiks, taču ticu, ka spēlētāji arī 28 vai 29 gadu vecumā, kad ir sasnieguši savu fizisko spēju augstāko punktu, joprojām spēj uzlabot arī savas basketbola prasmes. Piesaistīt Raimondu Feldmani mūsu komandai noteikti bija labs lēmums.

Raimonds pazīst visus Latvijas-Igaunijas līgā un visi pazīst viņu. Mūsu galvenais treneris [Ronens Gincburgs] pievērš ļoti lielu uzmanību pretinieku skautošanai pirms mačiem, lai tiktu izpētīti visi spēlētāji, un Raimondam vienmēr ir visvairāk zināšanu šajā sakarā.

Pēc pavadīta gada Stambulas "Fenerbahce" skauta amatā pievienojies "Prometey" kā sporta direktors tikai vasaras sākumā. Kādi izaicinājumi ir bijuši līdz šim? Cik grūti ir pārliecināt ārzemju spēlētājus pievienoties "Prometey"?

Tas ir vienlaicīgi gan sarežģīti, gan arī nē, jo tomēr esam labi atzīta komanda Eirokausā un mums ir laba reputācija arī finansiālās stabilitātes ziņā. Spēlētājus bieži nav grūti pārliecināt, taču ir grūtāk, ja, piemēram, kādam basketbolistam ir piedāvājums no "Prometey" un no kādas citas Eirokausa komandas, kas spēlē spēcīgākā līgā, piemēram, Badalonas "Joventut" vai Ulmas "Ratiopharm". Cenas, ko aģenti pieprasa, ir atšķirīgas vājākas vietējās līgas dēļ. Kad centies piesaistīt spēlētājus, jāspēj izmantot arī savs paziņu loks, lai izdotos noslēgt līgumu, saglabājot saprātīgu atalgojumu.

Man personīgi šis ir pavisam citādāks izaicinājums nekā iepriekš. Kad esi skauts, sanāk būtu nosacīti drošā zonā, sniedzot dažādus ieteikumus par spēlētājiem un tamlīdzīgi, un nevajag pieņemt nozīmīgus gala lēmumus. Šeit es esmu nolikts visu priekšā un viss ir manās rokās, kas ir pavisam citādāk. Daudz vairāk sanāk saskarties ar krīzes menedžmentu, risinot dažādas problēmas, lai vienmēr saglabātu visu augstākajā līmenī. Kā skautam arī sanāk specializēties uz vienu noteiktu lietu, kamēr šajā amatā man ir jāpārredz gandrīz visi komandas procesi. Katru dienu jābūt daudz vairāk komunikācijai ar treneriem, spēlētājiem un arī medijiem, tas viss man ir kaut kas jauns, taču es to izbaudu.

Vai vari atklāt, cik liels ir "Prometey" sezonas budžets, salīdzinot to ar citiem Eirokausa klubiem?

Tas ir salīdzinoši liels budžets Eirokausa standartiem, bet tajā pašā laikā mums noteikti nav lielākais budžets. Arī mūsu grupā ir vismaz piecas komandas, kurām ir vai nu līdzīgs, vai arī lielāks budžets. Kā jau minēju, dažreiz mums ir jāsamaksā par spēlētāju nedaudz virs viņa tirgus vērtības, lai pārliecinātu pievienoties tieši "Prometey". Tāpat arī mums sezona sanāk nedaudz īsāka, kamēr Spānijā komandām izslēgšanas spēles var būt līdz pat jūnija vidum. Tās ir detaļas, kas arī iespaido kopējo bildi. Šķiet, ka šosezon iztērēsim nedaudz vairāk nekā iepriekš. Spēlētāju algās tiks izmaksāti apmēram divi miljoni dolāru.

Pieļauju, ka viens no "Prometey" ilgtermiņa mērķiem, ir sasniegt Eirolīgu. Gadījumā, ja klubs tuvākajos gados iekļūtu Eirolīgā, vai kluba vadība spētu nodrošināt lielāku budžetu, kas visticamāk būtu arī nepieciešams?

No tā, ko dzirdu no kluba vadības, tad gadījumā, ja sasniegsim Eirolīgu, ko mēs, protams, centīsimies paveikt, tad tiks piešķirti nepieciešamie līdzekļi. Noteikti vajadzētu vismaz dubultot budžetu, lai komanda būtu konkurētspējīga Eirolīgā.

Mums nebūtu tāda situācija, kā tas bija "Gran Canaria", kas pēc uzvaras pagājušajā sezonā Eirokausā nolēma nespēlēt Eirolīgā finansiālu apsvērumu dēļ. Grankanārijas komandai lielu daļu izmaksu sastāda ceļošana, kas mums noteikti nebūtu tik liela. Tāpat arī problēma šādiem klubiem, kuriem nav liels budžets, ir tas, ka no spēlēšanas Eirolīgā, pat neiekļūstot "play-off", komanda būtu tik nogurusi, ka tā nespētu parādīt savu līmeni ACB un neiekļūtu izslēgšanas spēlēs arī vietējā līgā - Spānijas čempionātā. Nav jēgas mēģināt ielauzties Eirolīgā ar viduvēju vai zemu budžetu.

"Prometey" Rīgā ir jau vairāk nekā gadu, vai ir bijušas pārrunas par to, ka klubs varētu pārcelties un bāzēties citur?

Mums bija sarunas ar Polijas Basketbola federāciju. Tā vairāk bija vēlme tieši no poļu puses, nevis kluba vadības. Tā kā Polijai ir ļoti cieša saikne ar Ukrainu, poļiem izdevās "pārcelt" divas Ukrainas volejbola komandas un lielākais Ukrainas futbola klubs [Doneckas "Šahtar" ] aizvadīja Čempionu līgas mačus Polijā. Šo iemeslu dēļ ir pašsaprotami, ka par to vispār bija runa, tomēr beigās varianti, kas mums tika piedāvāti, bija dārgāki un ne labāki, salīdzinot ar to, kā ir Rīgā.

Mani kolēģi ir paveikuši neiedomājamu darbu, lai visu veiksmīgi noorganizētu Rīgā, un, ja noņem otrā plāna aspektus par atrašanos prom no mājām un domām par to, kas notiek Ukrainā, ir sajūta, ka esam no Rīgas un patiesībā nekas netrūkst. Arī man pašam patīk Rīga, jūtos gandrīz kā Polijā. Pagājušajā gadā strādāju "Fenerbahce" un dzīvoju Stambulā, kur viss bija pavisam citādāk gan sadzīvē, gan basketbola ziņā.

Laikā, kad strādāji "Fenerbahce", vai sekoji līdzi arī kādiem latviešu spēlētājiem ar domu, ka viņi kādā brīdī varētu papildināt Stambulas komandas sastāvu?

Skauti strādā divās laika līnijās, ja tā to var nosaukt. Vienmēr ir jābūt gatavam reaģēt uz to, kas notiek klubā un jāseko līdzi tam, kas notiek komandā, bet tikpat daudz ir jāveido sava spēlētāju "datubāze" nākamajām sezonām. Tieši tāpēc arī "Fenerbahce" parakstīja līgumu ar latviešu spēlētāju.

Sekoju Žagaram ļoti daudz, jau kopš laika, kad viņam bija 16 gadi. Diemžēl, viņš atkal iedzīvojās traumā, taču varu apliecināt, ka Stambulas puse viņam sekoja vēl pirms viņa "izlaušanās" Pasaules kausā. Bija vēl daži latviešu vārdi sarakstos, taču tie nebija starp augstas prioritātes spēlētājiem, bet drīzāk B vai C klases un vairāk raugoties trīs, četru gadu perspektīvā.

Eirolīga patiesībā ir diezgan noslēgta komūna. Pat ja izkrīti no Eirolīgas komandas, cilvēki tāpat atcerēsies tevi tieši ar to, ka reiz spēlēji Eirolīgas klubā, tieši tā iemesla dēļ uzskatu, ka abi brāļi Kuruci var nonākt atpakaļ Eirolīgā. Ja viņi turpinās spēlēt citās spēcīgās komandās, arī Eirolīgas klubi turpinās sekot viņiem. Viņi vēl ir pietiekoši jauni, lai atgrieztos Eirolīgā.

Šobrīd basketbolā aizvien lielāka loma tiek piešķirta pretinieku komandu skautošanai un potenciālo papildinājumu pētīšana, izmantojot tieši padziļināto statistiku. Vai arī "Promtey" savā ikdienas darbā pievēršas tam?

Mums ir pieeja abām populārākajām platformām - "Instat" un "Synergy Sports". Tas ir vairāk domāts video analīzei, taču piedāvā arī statistiku. Kad veido pirmsspēles ziņojumu par pretinieku spēlētājiem un komandu kopumā, vienmēr mēģini pievērst uzmanību tam, ar kādu ātrumu komanda spēlē, cik uzbrukumus spēles laikā izveido un tamlīdzīgām lietām. Visiem statistikas datiem ir aizvien lielāka nozīme. NBA, piemēram, tam tiek tērēti neiedomājami finansiālie līdzekļi. Arī es pats sekoju šiem statistikas datiem līdzi, taču šobrīd kā organizācija neesam pietiekoši advancēti šajā jomā. Kad tiku pie šī amata, uzsvēru, ka "Prometey" vairāk jāpievēršas tieši analītikai. Protams, mans galvenais darbs ir menedžēt un veidot sastāvu, kas aizņem apmēram 60-70% mana laika, bet tāpat paralēli sekoju arī visiem statistikas datiem, lai arī mūsu komandā varētu ieviest šos augstos standartus un uzlabot organizācijas līmeni.

Ar saviem rezultātiem jāspēj pārliecināt kluba vadība, ka ir nepieciešams budžets arī tādām lietām, jo galu gala kluba vadība uz komandu skatās vairāk no biznesa perspektīvas. Šajā sezonā izdevās piesaistīt vairāk cilvēkresursus, piemēram, Raimondu un papildu fizioterapeitu, taču nākamais solis būtu pievērsties analītikai un sekot vairāk līdzi, piemēram, spēlētāju slodzes pārvaldībai.