Dāvja Bertāna lieta nonākusi Eiropas Savienības tiesā

Jau 2014. gadā BAA “Rīga” vērsās tiesā pret Dāvi Bertānu un viņa vecākiem saistībā ar pakalpojumu līgumu, kura mērķis ir nodrošināt sportistam profesionālu karjeru. Atbilstoši līgumam Bertānam bija pienākums maksāt BAA “Rīga” atlīdzību par saņemtajiem pakalpojumiem 10% apmērā no visiem sporta karjerā gūtajiem ienākumiem. No publiski pieejamās informācijas noprotams, ka pirmajā tiesvedībā BAA “Rīga” lūdza no spēlētāja piedzīt līgumsodu par līguma izbeigšanu. Savukārt 2020. gadā aģentūra uzsāka vēl vienu civillietu, kuras ietvaros cenšas piedzīt atlīdzību 10% apmērā no Bertāna kā profesionāla basketbolista ienākumiem. Publiski izskanēja, ka šīs lietas ietvaros kā pagaidu nodrošinājums pat tika apķīlāti Dāvja Bertāna līdzekļi. Pirmā civillieta jau divas reizes bija nonākusi līdz Augstākajai tiesai, un nu arī otra civillieta nokļuvusi tikpat tālu.

Kā publikācijā raksta “SportsLaw” radītājs Āris Kakstāns un ZAB “Sorainen” zvērināta advokāta palīgs Elvis Grīnbergs, gadījumos, kad strīda izšķiršanai nepieciešama ES tiesību normu interpretācija, tiesa var vērsties pēc palīdzības ES tiesā, lai tā izskaidro konkrētās starptautiskā līmeņa normas.  Tāpēc 7. jūnijā Augstākā tiesa publiski pavēstījusi par lēmumu apturēt tiesvedību un uzdot ES tiesai vairākus precizējošus jautājumus. Tiem, visticamāk, būs izšķiroša ietekme uz lietas iznākumu. Galvenais jautājums, uz kuru ES tiesā tiks meklēta atbilde, ir – vai jaunais sportists, slēdzot pakalpojumu līgumu ar aģentūru, uzskatāms kā patērētājs vai tomēr kā profesionālis, kurš darbojas savas specialitātes jomā.

Juridiskie eksperti skaidro, ka ES sistēmā patērētāji (līdzīgi kā darbinieki pret darba devējiem) izpelnās īpašu papildu aizsardzību, turklāt ES tiesībās pastāv princips, ka dažādi jēdzieni visās dalībvalstīs vienādi jātulko ne tikai gramatiski, bet arī pēc būtības. Līdz ar to tiesai būs jāizlemj vai Dāvis Bertāns, noslēdzot līgumu ar BAA “Rīga”, bija uzskatāms par patērētāju. Savukārt, ja ES tiesa atzīs, ka jaunais basketbolists līguma slēgšanas brīdī nav bijis patērētājs, lieta un tās iznākums var tikt apgriezts kājām gaisā. Tādā gadījumā Bertāns neizpelnīsies īpašo patērētāja aizsardzību un strīds varētu tikt izšķirts, balstoties uz pamatprincipu, ka noslēgtus līgumus nepieciešams pildīt. Vēl svarīgi, ka ES tiesas atbilde tiks adresēta nevis pašam basketbolistam un aģentūrai, bet gan būs abstrakti formulēta vadlīnija Latvijas tiesai.

Sagaidāms, ka ES tiesas spriedums Dāvja Bertāna lietā sniegs skaidrību ne tikai pašam basketbolistam, bet arī citiem jaunajiem sportistiem visā ES. Līdz šim jautājums, vai jaunais sportists, slēdzot līgumus ar sporta aģentūrām, ir vai nav patērētājs, bijis neviennozīmīgs, ES nav atrodama skaidra un vienveidīga prakse līdzīgos jautājumos.

Jau pēc raksta publicēšanas Mārtiņš Lauva sociālajā tīklā “X”, kas iepriekš bija pazīstams kā “Twitter”, pavēstīja, ka pašlaik viņa svarīgākais mērķis šajā “bezgalīgi ilgajā un ļoti dārgajā procesā” ir tieši radīt tiesas precedentu, kurš juridiski korekti sakārtotu attiecības starp privātajiem investoriem un jaunajiem sportistiem Latvijā un Eiropā. “Esmu pārliecināts, ka Eiropas tiesas lēmums būs nozīmīgs atskaites punkts, kas ilgtermiņā nodrošinās būtiskas privātās investīcijas sportā,” izteicās Lauva.

Pilnu rakstu, kurā gan izskaidrotas šīs lietas nianses ar dažiem ilustratīviem jautājumiem lasītāju viedokļa izaicināšanai, gan eksperti ieskatījušies citos piemēros visā pasaulē, lasiet septembra Sporta Avīzē, kas vēl pēdējo nedēļu pieejama labākajās preses tirdzniecības vietās.

Žurnāls "Kas Jauns" iepriekš vēstīja, ka "BAA Rīga" savu darbību sāka 2008.gada oktobrī, un tās mērķis bija piedāvāt visus nepieciešamos pakalpojumus, kas vajadzīgi jaunam basketbolistam, lai viņš kļūtu par augstas klases profesionāli. Aģentūras ideja bija piesaistīt jaunos talantus, ieguldīt viņos līdzekļus, bet, kad basketbolists sāks pelnīt ne mazāk par 1500 eiro mēnesī, saņemt 10% no viņa ienākumiem, šos līdzekļus ieguldot nākamajos talantos.

"Kas Jauns" raksta, ka sadarbību ar aģentūru noslēdza daudzi tā brīža talanti, no kuriem daļa šobrīd ir Latvijas izlases spēlētāji. 2010.gadā izcēlās skandāls, dažiem no puišiem atklājot, ka līgums tiek slēgts uz 15 gadiem un tā laušanas gadījumā jāmaksā 500 000 eiro sods. Lauva gan toreiz žurnālam "Sporta Avīze" atklāja, ka līgumu var lauzt arī bez sankcijām un bargais sods ir tikai tāpēc, lai pasargātu basketbolistus no pārsteidzīgu lēmumu pieņemšanas.

Žurnāls atklāj, ka iespēju pārtraukt sadarbību izmantoja Jānis Strēlnieks un Dāvja Bertāna brālis Dairis, bet pats Dāvis palicis aģentūras paspārnē. Sekas šai rīcībai esot tiesvedība jau kopš 2014.gada - Lauva par līgumsoda piedziņu iesūdzēja tiesā Dāvi Bertānu un viņa vecākus, kuri slēdza līgumu ar aģentūru, jo tobrīd basketbolists bija nepilngadīgs.

Līdz tiesai bija jāgaida divi gadi, un šajā laikā, lai nodrošinātu Lauvas prasības maksājumu, Bertāna vecākiem tika bloķēti bankas konti un apķīlāti līdzekļi. Tiesa pirmajā instancē apmierināja Lauvas prasību, piespriežot B Otrās instances lēmums bija labvēlīgs Bertāniem. Tiesa uzskatīja, ka "BAA Rīga" līgums ir pretrunā ar patērētāja tiesībām, tāpēc atzīstams par spēkā neesošu. Lauva šo spriedumu pārsūdzēja Augstākajā tiesā. Tā aizvadītajā nedēļā izlēma, ka spriedums atceļams un lieta nosūtāma jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.

Basketbolista tēvs Dainis Bertāns žurnālam "Kas Jauns" atklāja, ka vienīgais, ko aģentūra piedāvāja, bija fiziskās sagatavotības treniņi un individuālie treniņi pie serbu speciālista.

"Kad Dāvis kļuva pilngadīgs, viņš saprata - lai attīstītos profesionāli, jādodas prom no Latvijas. Viņš pieņēma lēmumu pamest šo aģentūru. Turklāt likumdošana paredz, ka, sasniedzot pilngadību, cilvēks pats var izlemt - parakstīt vai neparakstīt līgumu. Dāvis neparakstīja, uzskatot, ka līdz ar to līgums automātiski vairs nav spēkā. Taču Lauva ar spēcīgiem advokātiem mēģināja pierādīt pretējo," žurnāls citē Daiņa Bertāna teikto.

Basketbolista tēvs arī atklāja, ka vairākas reizes ticies ar Lauvu un piedāvājis atmaksāt trīskārši visas summas, ko aģentūra ieguldījusi Bertānā. Lauva šādam piedāvājumam neesot piekritis.

Turpretī Lauva norāda, ka Bertānam jaunākajam bija iespēja aiziet no aģentūras, taču viņš palicis. "Es savu pozīciju parādīju pret Dairi Bertānu un Jāni Strēlnieku, bet, ja jaunietis pazaudējis mēra sajūtu, domāja, ka visu var izmantot līdz pēdējam un pēc tam aizlaisties, tas nav godīgi. Reāli Dāvis katru dienu nāca un trenējās pie maniem treneriem, kas man izmaksāja milzu naudu. Es viņa dēļ uzturēju basketbola komandu," stāsta Lauva.

Viņš ar Daini Bertānu mēģinājis vienoties kādas trīs reizes, taču neviena no vienošanām neesot pildīta. "Turklāt, pirms vērsos tiesā, personiski piezvanīju Dāvim un teicu: "Vienojamies par simbolisku ziedojumu Latvijas jaunatnes basketbola attīstībai un beidzam šo stāstu!". Dāvis man atbildēja: "Es nevienam neko neesmu parādā!". Divus gadus pirms tam mēģināju visu atrisināt bez tiesas, normāli vienojoties. Taču Bertāni palika pie sava - es esmu kretīns, bet viņi ir tie labie," stāsta Lauva.

ertānam samaksāt prasītos 500 000 eiro, kā arī tiesas izdevumus, bet Bertāni iesniedza apelāciju.