Patrīcija Eiduka stāsta par izmisumu, kāds bijis pirms karjeras līdz šim veiksmīgākās sezonas

Iepriekšējā Patrīcijai bija noslēdzošā sezona U-23 vecumā un viņa kļuva par Pasaules kausa ieguvēju šajā ieskaitē. Tomēr pati sezonas izskaņa neizvērtās veiksmīga, jo pēdējās sacensībās viņa kritienā salauza lāpstiņu, tāpēc kāpt uz pjedestāla un saņemt Pasaules kausa ieguvējas trofeju vajadzēja, saskaroties ar ļoti asām sāpēm. Ķirurģiska iejaukšanās gan nav bijusi nepieciešama - miera režīmā lāpstiņa pati sadzija un sportiste stāsta, ka šobrīd viņas ķermeņa augšdaļa pat ir spēcīgāka nekā pirms traumas.

Pagājušā rudens ievads Eidukai bija uztraukumu pilns, jo pēc Polijas izlases pamešanas joprojām nebija izdevies atrast jaunu komandu. Ja pie tādas neizdotos tikt, viņai vienai vajadzētu apmaksāt gan treneri, gan slēpju smērētāju, kuri dodas līdzi uz visām sacensībām, bet šādu finansiālo iespēju atlētei nav. “Septembra sākumā nebija pat pazīmju, ka es varētu būt kādā komandā, un tajā brīdī tiešām sākās tāds kā izmisums, jo bija pienācis jau burtiski pēdējais brīdis pirms sezonas. Tu saproti, ka visu vasaru esi ieguldījis nenormālus resursus un darbu, bet tev nav komandas. Paliekot bez komandas, es šo treniņdarbu varētu norakstīt, jo, ja Pasaules kausā nav palīgu, tas viss ir kaķim zem astes,” stāsta sportiste. Tomēr viss atrisinājās veiksmīgi un viņa pievienojās pirmajai privātajai komandai distanču slēpošanā “Aker Dahlie”, kurā tagad ir gan profesionālu treneru uzraudzībā, gan ar ļoti spēcīgiem sparinga partneriem. “Esmu ārkārtīgi priecīga, jo viena pati nekad dzīvē to nevarētu atļauties. Komanda man dod iespēju turpināt startēt augstākajā līmenī.”

Pagājušās sezonas sākumā Eiduka izcīnīja 11. un 12. vietu Pasaules kausa posmos, tās vidū bija piektā vieta “Tour de Ski” seriāla etapā, bet noslēgumā – trīs reizes iekļuva divdesmitniekā pasaules čempionāta individuālajās distancēs, kā arī guva devīto vietu Pasaules kausa posma 50 kilometru sacensībās. Eiduka atklāj, ka tik augstus rezultātus nemaz nav gaidījusi un sezonu kopumā sauc par labāku nekā cerēts. Saviļņojošākais brīdis viņai bijusi izcīnītā piektā vieta un sportiste atzīst, ka šo sacensību finišu, kurā noslēpoja vairākas konkurentes, ierakstā noskatījusies ļoti daudz reižu. “Joprojām nespēju noticēt, ka tā esmu es,” saka Patrīcija, bet uzreiz piebilst, ka par pasaules čempionātu gan nav pilnībā apmierināta, jo sev parocīgākajā distancē desmit kilometros brīvajā stilā samierinājās vien ar 19. vietu. “Vēl mācos kontrolēt savas emocijas un stresu. Varbūt šoreiz biju uz pleciem uzlikusi pārāk lielu spiedienu un pirms paša svarīgākā starta ar to netiku galā.”

Tā kā gandrīz visu iepriekšējo starpsezonu Eiduka gatavojās viena, šī ir pirmā, kur viņa trenējas pēc “Aker Dahlie” treneru metodikas un sportistei grūti pateikt, ko no tās gaidīt. “Tā būs ļoti interesanta – vairs neesmu U-23 grupā, tātad nebūs U-23 pasaules čempionāta, tāpat nav pieaugušo pasaules čempionāta, kas slēpošanā notiek tikai reizi divos gados, un nav arī olimpiskās spēles. Tas ir labi, jo, tā kā esmu jaunā sistēmā, nezinām, kā tās treniņi uz mani atspoguļosies, tāpēc šosezon varēsim noriskēt un pamēģināt daudz ko jaunu. Ceru, ka iepriekšējās sezonas rezultātus man izdosies uzlabot, bet runāt par konkrētām vietām īpaši negribas,” saka Patrīcija un uzsver, ka visas karjeras mērķi viņai ir paši augstākie. “Tas, ka nenāku no slēpošanas lielvalsts, šos mērķus varbūt padara mazliet grūtāk sasniedzamus, bet ne neiespējamus. Būs interesanti redzēt, cik tālu sportists no Latvijas var tikt distanču slēpošanas elitē.”

Pilnu interviju, kurā Patrīcija stāsta arī, cik nopietni apsvēra karjeras beigšanu, kad pirms diviem gadiem tieši pirms sezonas sākuma aizsaulē aizgāja viņas tētis, un ko domā par biatlonistes Baibas Bendikas apņēmību gaidāmajā ziemā trasē atgriezties jau ļoti drīz pēc dzemdībām, lasiet septembra "Sporta Avīzē", kas vēl pēdējo nedēļu pieejama labākajās preses tirdzniecības vietās.