Vai Žagara lēmums pievienoties “Fenerbahce” varētu likt punktu gaitām Latvijas izlasē? Arī Banki situācija mazliet kutelīga
Ne visa pasaule un pat Eiropa vienādi skatās uz Krievijas iebrukumu Ukrainā un ir noteikuši līdzīgus noteikumus attiecībās ar agresorvalstu pārstāvjiem. Daudzos sporta veidos Krievijas un Baltkrievijas pārstāvji ir izolēti no starptautiskām sacensībām vai tajos piedalās kā neitrāli atlēti (nedrīkstot izrādīt piederību dzimtenei un atbalstu militārajai agresijai), taču futbolā baltkrievi ir pilnībā reabilitēti un piedalās pat Eiropas čempionāta kvalifikācijā.
Basketbolā situācija ir saprotamāka, lai gan vienprātības civilizētajā pasaulē tāpat nav. Arī viens no Francijas basketbola izlases līderiem, ikdienā NBA spēlējošais Nikolā Batums pēc negaidītā zaudējuma Latvijai Pasaules kausā un palikšanās ārpus 16 spēcīgākajām pasaules valstsvienībām piesauca “nesaprotamo politiku”, jo, pēc viņa domām, valstsvienībā ir jāspēlē labākajiem, arī tiem, kas pelna asiņainu naudu, pārstāvot okupantu līgas klubus. Šeit pamatdoma noteikti ir par izlases ilggadējo pamatsastāva saspēles vadītāju Tomā Hertelu, lai gan Krievijā naudu šobrīd pelna arī izlasē pabijušie Amats Baje un Livio Žanšārls.
Krievijas basketbola komandas un izlase vārās savā sulā – valstsvienība aizvada pārbaudes ar Āzijas un Balkānu reģiona komandām, bet vadošie klubi spēlē savā VTB līgā (bez dalības Eirokausos), tomēr pārbaudes mačos tiek pie dueļiem gan ar Balkānu reģiona, gan Grieķijas, gan Turcijas vadošajiem klubiem.
Tieši šajās dienās viens no Eiropas basketbola grandiem Stambulas “Fenerbahce”, ar kuru trīs gadu līgumu noslēdzis Latvijas basketbola talants Artūrs Žagars (pirmā sezona gan tiks pavadīta īrē Alītas “Wolves” sastāvā), ieradies uz VTB bankas vārdā nosaukto pārbaudes turnīru Maskavā. Žagara sastāvā, protams, vēl nav, bet kas notiku, ja karš Ukrainā nebūs beidzies un latviešu saspēles vadītājam darba devēji liks doties spēlēt šādās sacensībās nākamgad? Diez vai jaunais basketbolists būtu situācijā, lai upurētu savu profesionālo karjeru un izrādītu klubam savu nevēlēšanos doties uz Krieviju. Pēc burta tas nozīmētu punkta likšanu gaitām Latvijas izlasē. Cerēsim, ka šādā gadījumā situācija tiktu vērtēta pēc būtības.
Mazliet kutelīgā situācijā ir nonācis arī pēdējos mēnešos Latvijā tik iemīlētais itāļu speciālists Luka Banki, kurš īsi pēc Pasaules kausa tika pie darba piedāvājuma no valstsvienības pienākumiem brīvajā laikā. Banki trenēs savas dzimtenes vienu no vadošajiem klubiem ULEB Eirolīgā spēlējošo Boloņas “Virtus”. Apsveicam treneri ar atgriešanos Eiropas prestižākajā klubu turnīrā, tomēr, ja kāds vēlas būt īpaši piekasīgs, viens no Banki padotajiem – amerikāņu uzbrucējs Devonte Keikoks – vēl maija vidū mugurā vilka Maskavas CSKA formastērpu.
Jauns.lv jau vēstīja, ka 2022. gada aprīlī Saeima veica grozījumus Sporta likumā, aizliedzot Latvijā reģistrētiem spēlētājiem vai komandām piedalīties sporta sacensībās Krievijā un Baltkrievijā. Tāpat aizliegta Baltkrievijas un Krievijas sporta aģentu sadarbība ar Latvijas sportistiem, kā arī noteikti ierobežojumi sporta jomas amatpersonām.
Iepriekš pamatīgu šūmēšanos un pat īslaicīgu valsts finansējuma iesaldēšanu piedzīvoja mūsu vadošies šosejas riteņbraucēji un tenisistes (Aļona Ostapenko, Daniela Vismane, Darja Semeņistaja), kuras sacensībās sacentās ar “neitrālajiem” sportistiem no Krievijas un Baltkrievijas. Vismane un Semeņistaja pamanījās pat dubultspēlēs uzspēlēt kopā ar neitrālām sportistēm, un par to tika sabārtas, tāpat viņām nācās publiski atvainoties. Savukārt riteņbraucēja Toma Skujiņa gadījums ir bezmaz traģikomisks, jo viņš īsi pēc okupantu iebrukumu aktīvi nosodīja agresiju, finansiāli palīdzēja kara postītajai valstij, bet publiskajā telpā kļuva pat par grēkāzi un uz brīdi palika bez valsts stipendijas.
Pēc šī gadījuma valstiskā līmenī tika secināts, ka katrs gadījums jāvērtē pēc būtības, nevis pēc likuma burta. Savas saiknes ar Latviju pārraut izvēlējās hokeja izlases kandidāti Jānis Kalniņš un Nikolajs Jeļisejevs (daudz netrūka, kaarī Miks Indrašis), kādreizējie izlases spēlētāji un tagad treneri Leonīds Tambijevs, Viktors Ignatjevs, Sergejs Naumovs un Oļegs Znaroks, Latvijas regbija veterāni Uldis Saulīte un Jurijs Baranovs, kā arī mākslas vingrotāja Jeļizaveta Polstjanaja. Krievijā dzimusī sportiste saprata, ka savā dzimtenē pie vietas izlasē netikt, tāpēc nonāca Latvijas izslasē, ko cienīgi pārstāvēja, bet pēc iebrukuma Ukrainā palika bez Latvijas valsts finansējuma, jo nevēlējās atteikties no Krievijas pilsonības pilnībā savu tuvinieku dēļ, un beigās bija spiesta noslēgt sportistes karjeru. Labāk krieviete, nevis sportiste. Līdzīgā dubultpilsonības situācijā nonāca arī biatlonists Edgars Mise, kurš gan izvēlējās pārstāvēt Latviju, tomēr atteikšanās no Krievijas pilsonības pamatīgi ievilkās.
Intervijā Krievijas medijam "Sport24" Jānis Kalniņš noliedza presē rakstīto, ka Krievijā spēlējošajiem sportistiem esot atņemti kādi nodokļu atvieglojumi: “Nekas tāds nekad nav noticis. Tās ir muļķības! Nekādi ierobežojumi Latvijā man netika uzlikti. Šāda likuma nav. Tās ir tikai runas.”
