Luka Banki, kurš uzaudzis kopā ar diviem brāļiem un māsu, sarunas gaitā ieskatās arī savas ģimenes vēsturē. „Mans tēvs bija grāmatvedis, mamma mājsaimniece, viņa audzināja bērnus. Manam vectēvam un vecmammai no tēva puses bija maiznīca. Kara laikā tas bija ļoti svarīgs darbs. Cilvēkiem trūka pārtikas, un viņi cepa visiem maizi. Mans vectēvs no mammas puses bija lauksaimnieks – joprojām mums ir lauku saimniecība, kur mana meita kopā ar māsīcu ražo vīnu. Tā ir mana vectēva vīna darītava, un viņas tur ražo ekoloģisko vīnu,” stāsta Luka, uzsverot, ka šis vīns ir vislabākais, jo „kad to ražo tava meita, tad tas ir vislabākais vīns”. „Latvijā to nevar atrast. To tirgo Itālijā, Francijā, ASV un Zviedrijā. "Il Pingro" – tāds ir nosaukums. Viņas ražo ierobežotu skaitu pudeļu, bet ir pārsteidzoši, kā divas 30 gadus jaunas sievietes var izveidot ko tādu ļoti īsā laikā.”
Bērnībā Luka tāpat kā citi bērni tika iepazīstināts ar vīnogu audzēšanu un dažādiem citiem lauku darbiem. „Bet atzīšos – nebiju tik labs. Vectēvs teica: „Luka, ar šīm rokām vari spēlēt basketbolu, bet nevari strādāt laukos!” smej Banki un atzīst, ka viņa rokas nav pietiekami spēcīgas lauku darbiem. „Manas rokas vairāk piemērotas klavierspēlei.”
Saistītās ziņas
Luka Banki izveidojis arī savu ģimeni. „Man ir sieva, divi bērni. Meitai ir 30 gadu, pēc dažām dienām viņai paliks 30. Dēlam ir 25. Meita nav saistīta ar basketbolu, bet dēls gan spēlē, tagad sācis arī strādāt par fizioterapeitu. Viņš ir labs spēlētājs, saspēles vadītājs. Arī mana sieva jaunībā spēlēja basketbolu. Tas viņai ļoti palīdz saprast, ko nozīmē būt trenera sievai. Viegli tas nav.”
Citi šobrīd lasa
