Latvijas basketbolisti un fani briesmās - dzīvot Džakartā kļūst veselībai bīstami

Indonēzijas galvaspilsētā tuvojas beigām vasaras jeb sausā perioda sezona, taču ilgi gaidītais lietus kā nenāk, tā nenāk. Pilsēta grimst putekļos un smogā, katru dienu arvien vairāk pazeminoties gaisa kvalitātei un krītot arvien jauniem antirekordiem. Diennakts kopējā griezumā 30. augustā Džakartas gaisa kvalitāte bija otra sliktākā pasaulē pēc Bangladešas galvaspilsētas Dakas. Vakardienas rekords, pēc gaisa kvalitātes indeksa (AQI) datiem, sasniedza skaitli 185, bet diennakts vidējais turējās 169 robežās. Dažādu piesārņojošu vielu koncentrācija gaisā 24,2 reizes pārsniedza Pasaules Veselības organzācijas noteikto normu.

Ceturtdienas pusdienas laikā AQI rādītājs Džakartā ir sasniedzis skaitli 174, un tas ir pārliecinoši sliktākais stāvoklis pasaulē, apsteidzot arī Daku. Piemēram, Rīgas rīta sastrēgumu laikā šorīt API skaitlis bija 29. Pēc šīs organizācijas ieskatiem, līdz rādītājam 50 gaisa kvalitāte tiek uzskatīta kā lieliska.

Dzīvē tas nozīmē, ka pašlaik Džakartā ir pusdienas laiks, pilsēta ir miglā un debesis vairs nav saredzamas, gaisa temeperatūra sasniegusi 35 grādus un ielās pamazām sāk veidoties pēcpusdienas sastrēgumi. Mašīnu un motociklu jūra kā lavas upes piepilda pilsētas ielas, situāciju padarot tikai skumjāku. Pāris dienas atpakaļ uz Latvijas un Kanādas izlašu spēli sešu kilometru attālumu no viesnīcas līdz arēnai ar taksometru izdevās veikt nedaudz vairāk kā vienā stundā.

Pilsētas gubernatora vietas izpildītājs šajās dienās ieteicis Džakartas iedzīvotājiem un viesiem atturēties no izklaidēm brīvā dabā, lietot sejas maskas, pēc iespējas uzturēties telpās un nevērt vaļā logus. Iekštelpās, strādājot kondicionieriem, gaisa kvalitāte ir normas robežās. Tāpat pilsētas vadība steigšus aicina pie sevis vairāk nekā 300 augstsceltņu saimniekus, lai sāktu īpašu pilsētas laistīšanu no debeskrāpju jumtiem. Katra šāda iekārta maksā ap 50 miljoniem rūpiju jeb trīs tūkstošiem eiro, un to iegādē finansiālu palīdzību sola valdošā mēra partija.

Bez ārpus viesnīcas aktivitātēm teju divas diennaktis iztika arī Latvijas izlase, kas trešdien baudīja brīvdienu, bet uz pirmo kopīgo treniņu pēc sarežģītās spēles pret Kanādu pulcēsies tikai ceturtdienas vakarā. Grupu turnīrs nebija viegls, ierobežotas spēlētāju rotācijas apstākļos līderiem krājās vairāk minūtes un droši vien pašlaik vairs neko daudz visas komandas spēles mehānismā izmainīt nevar. Toties var izpētīt pretinieka nianses, vājās vietas, un tam ne vienmēr ir vajadzīga nodarbība sporta zālē.

Negribu nonivelēt divkārtējo pasaules čempionu Brazīlijas izlases šī modeļa meistarību, tomēr turnīra tabula un līdzšinējie spēku samēri liecina, ka Latvijai iespēja aizķerties cīņā par ceturtdaļfinālu ir tikai tad, ja izdosies uzvarēt Spāniju. Šķiet, to apzinās arī pretinieka nometnē. Spānijas izlases galvenais treneris Seržio Skariolo, pilnīgi ierasti šādām situācijām, preses konferencē slavēja gaidāmo pretinieku un tā stiprās puses. Pie reizes atzīstot, ka iekļūšanai ceturtdaļfinālā vajadzēs uzvarēt vienu no divām H grupas labākajām komandām - Latviju vai Kanādu. Nav grūti noprast, ka reālākas iespējas izcīnīt šo uzvaru Spānija redz tieši spēlē pret latviešiem. Tādā gadījumā otrai šī posma spēlei vairs nebūs būtiska nozīme ceturtdaļfināla dalībnieku noskaidrošanā.

Pauzi no basketbola un publiskām aktivitātēm šajās dienās ietur arī 6. spēlētājs. Liela daļa devusies prom no Džakartas smoga, par populārāko galamērķi kļūstot Bali salai. Nepilnu divu stundu lidojums līdz paradīzes salai un atpakaļ maksā ap simts eiro. Pēdējās diennakts laikā salīdzinoši mierīgi procesi notiek arī zem zemes, Indonēzijas teritorijā fiksējot tikai 27 zemestrīces. Stiprākā bija piecas balles pēc Rihtera skalas, apmēram 168 kilometrus no valsts dienvidu krasta Indijas okeānā.

Daļa līdzjutēju pēc trešās spēles jau devusies mājās, vēl citi apmeklē aktīvus vulkānus, pludmales vai izkalaides parkus tepat, Džakartas pievārtē. Kopā sanākšana gaidāma rīt pirms spēles, turklāt pusotru stundu pirms tās sākuma pie arēnas tiks veidots īpaša Latvijas līdzjutēju zibakcija. Cerams, ka faniem atrisināsies arī neskaidrības par biļešu iegādi, jo oficiālajā biļešu iegādes vietnē īsti nav ko pirkt. Šo jautājumu personīgi apņēmies risināt LBS prezidents Raimonds Vējonis, pagaidām no rīkotājiem saņemot vien skaidrojumu, ka dažādas kļūdas esot biļešu pārdevēju sistēmā.

Maz ticams, ka Latvijas un Spānijas izlašu spēle darba dienas pēcpusdienā varētu būt izpārdota. Džakartas vietējiem basketbola līdzjutējiem interese par Pasaules kausa izcīņu ir kļuvusi lielāka, Latvijas un Kanādas spēli apmeklēja 11186 skatītāji. Solīdi, tomēr līdz pilnībā izpārdotai arēnai pietrūka. Vietējiem te interesē NBA zvaigznes, un viņi tad arī jūt līdzi tām komandām, kurās tādas ir. Ar Kristapu Porziņģi ierindā Latvijas izlasei šeit būtu vēl daži tūkstoši atbalstītāji, tagad nākas samierināties, ka skaļākie “uh un ah” skan tad, kad laukumā dodas Rudijs Gobērs vai savus meistarstiķus rāda Šejs Gildžess-Aleksandrs. Skaļākās ovācijas izpelnījās epizode, kurā NBA labākais saspēles vadītājs ar māņu kustību izmežģīja potītes Artūram Žagaram. Taisnības labad jāpiebilst, ka dienas labākajās epizodēs Žagara piespēle aiz muguras Andrejam Gražulim bija augstāk un noteikti bija arī vizuāli iespaidīgāka epizode.

Rītdienas spēlē Dāvis Bertāns vietējiem noteikti varētu būt vairāk atbalstāma persona nekā brāļi Villijs un Huančo Ernangomesi, kuri šajā vasarā no NBA pārcēlušies uz Eirolīgu - attiecīgi “Barcelona” un “Panathinaikos”.