Tikšanās pēc astoņiem gadiem - Francija šajā laikā zaudējusi daudziem

Pēc neatkarības atjaunošanas Franciju divas reizes izdevies pārspēt pārbaudes mačos, tomēr oficiālās spēlēs Eiropas čempionātu kvalifikācijā vai finālturnīros ir deviņi zaudējumi. Spēļu sižeti dažādi, taču lielākoties tās bijušas sīvas spēkošanās. Tikai trīs spēles beigušās ar Francijas izlases uzvaru ar divciparu skaitli. Allaž esam cerējuši uz zonas aizsardzības palīdzību pret pārspēku zem groziem un mūsu snaiperu veiksmēm no tālmetienu līnijas. Tās ir tās pašas lietas, uz kurām cerēsim arī šovakar, klāt pieliekot trenera Banki ieviesto spēles disciplīnu.

Tikšanās pēc astoņiem gadiem

Latvija un Francija pēdējo reizi tikās 2015. gada Eiropas čempionāta ceturtdaļfinālā Lilles arēnā. Tās spēles ritējums un sižets labi parādīja lietas, ar kādām varam cīnīties vai zaudēt. Izcila precizitāte pirmajā ceturksnī, aizmetot garām tikai divus metienus, ļāva iegūt vadību un saglabāt to līdz puslaika izskaņai. Tad Tonijs Pārkers parādīja, cik liela nozīme basketbolā ir augstas klases līderim, pāris minūtēs iemetot deviņus punktus un pārņemot vadību. Pēc pārtraukuma latvieši uz savas ādas sajuta, kas ir Francijas izlases aizsardzība un cik grūti pret to atrast brīvas vietas laukumā. 13 minūtēs izdevās iemest tikai deviņus punktus un intriga bija galā. Iznākumā 70:84. Arī šovakar uz panākumu varam cerēt tikai vairāku saskaitāmo summā – jābūt labākai metienu precizitātei, maksimāli jāapgrūtina dzīve viņu ārējās līnijas līderiem, pirmo spēli “norakušajiem” Nando de Kolo (tas būšot Rodiona Kuruca uzdevums) un Evans Furnjē (atzītajam snaiperim pret Kanādu tālmetieni 3/13), jāatrod veidus, kā tikt pie labām metienu iespējām.

Pētot Lilles dalībniekus, redzams, ka Daugavā ūdens aiztecējis vairāk nekā Sēnā. Latvijas izlasē ierindā palicis tikai Dairis Bertāns, pretiniekiem būs gan galvenais treneris Vensāns Kolē, gan četri spēlētāji – De Kolo, Furnjē, Nikolā Batums un Rūdijs Gobērs.

Trīs medaļas pēc kārtas

Francijas basketbols, tā neaptveramā talantu kalve un arī valstsvienība neapšaubāmi pieder basketbola pasaules elitei. Par to liecina arī pēdējo lielo turnīru rezultāti – bronzas medaļa iepriekšējā Pasaules kausa izcīņā, sudrabs Tokijas olimpiskajās spēlēs un vēl viens sudrabs pirms gada Eiropas čempionātā. Visa pasaule gaida jaunā vienradža Viktora Vembanjamas debiju NBA, kādēļ šajā vasarā viņš nolēma atteikt izlasei, lai gan piedalījās Pasaules kausa kvalifikācijas turnīrā. Kā nākamais talantu rindā stāv Bilals Kubilalī. Tās būs Francijas basketbola nākamās desmitgades zvaigznes, kuri ieņems pašreizējo veterānu vietu.

Tomēr nav tā, ka Francijas izlase dominētu katrā spēlē, tai gadījušās pavisam blāvas dienas (kā otrais puslaiks aizvakar pret Kanādu) un pat neizteiksmīgi turnīri. Pēdējie tādi bija 2016. gada olimpiskajās spēles Rio (divi zaudējumi grupā, 62:87 sagrāve ceturtdaļfinālā pret Spāniju) un gadu vēlāk Eiropas čempionātā (atkal divi zaudējumi grupā, tostarp somiem, un 81:84 ceturtdaļfinālā pret Vāciju). Tiesa, ne reizi Francijas izlase nav palikusi ārpus izslēgšanas spēlēm, kas šodienas zaudējuma gadījumā viņiem kļūtu par notikušu faktu. Par nebijušu situāciju, kad šajā grupu turnīrā viss vairs nav tikai Francijas izlases rokās, satraucies ir arī Vensāns Kolē.

Kam vēl zaudējusi Francija

Zaudējums Kanādas izlasei šī Pasaules kausa izcīņas sākumā francūžiem bija septītā neveiksme pēdējo četru lielo turnīru ietvaros. Tas apliecina, ka arī viņi ir tikai cilvēki, arī šiem spēlētājiem ir vājās vietas. To atrašana un  izmantošana būs nozīmīgs faktors, lai šīvakara cīņā vispār varētu pretendēt uz piedalīšanos cīņā par uzvaru.

Šoreiz papētīsim, kam un kādos apstākļos Francijas izlase zaudējusi pēdējo četru gadu laikā:

2019. gada Pasaules kausa izcīņā Francijas izlase zaudēja divreiz. Turnīru sākusi ar četrām uzvarām, Kolē komanda piektajā mačā aizraujošā basketbolā ar 98:100 piekāpās Austrālijai. Šāds iznākums jau ceturtdaļfinālā pretī atsūtīja ASV, ko toreiz izdevās pārspēt ar 89:79. Brīdī, kad ceļš pretī sapnim un titulam šķita nobruģēts, izrādījās pārāk maz svaiguma pret fiziski nepiekāpīgo un aso Argentīnu. Pusfinālā 66:80.

2021. gadā Tokijas olimpiskajās spēles Francija bez zaudējumiem, tostarp pieveicot ASV izlasi, aizkļuva līdz finālam, kur vēlreiz pārspēt amerikāņus vairs neizdevās – 82:87. Tobrīd tās bija divas neapšaubāmi labākās komandas uz šīs planētas.

2022. gadā Eiropas čempionātā Vācijā turnīra sākums sanāca smagnējs. Pirmajā spēlē neizteiksmīgi 63:76 pret mājiniekiem, taču sekoja divas izmocītas uzvaras pār Lietuvu un Ungāriju. Grupas turnīra noslēgumā francūžus apspēlēja teju viens pats Dončičs, kuram 47 punkti un Slovēnijas 88:82 uzvara. Izslēgšanas spēlēs pagarinājumos tika uzveikta Turcija un Itālija, pusfinālā sagrauta Polija, finālā 78:86 pret Spāniju, Ar blāvu basketbolu, šķietami bez uguntiņas acīs, Francija tomēr izspieda maksimumu un tika līdz finālam. Tagad, Džakartā, pirmajā spēlē pret Kanādu francūži ļoti atgādināja to pašu pērno komandu, pret kuru ir iespējams cīnīties.

Tātad, pēdējo trīs turnīru ietvaros, zaudējumi pret Austrāliju, Argentīnu, ASV, Vāciju, Slovēniju, Spāniju un Kanādu. Nav maz, taču redzams, ka francūžus izdevies apspēlēt vai nu komandām no pasaules ranga paša augšgala, vai arī komandām ar izteiktiem līderiem kā Deniss Šrēders un Luka Dončičs. Latvijas izlasei šādu argumentu pašlaik nav, rangā esam tikai trešajā desmitā, bet izteikta komandas līdera loma šajā izlases modelī nav nevienam. Šovakar saņemsim atbildi, vai ar saliedētu komandas spēli iespējams nivelēt Francijas izlases pārsvaru fiziskajā spēkā un arī individualajā meistarībā un vai spēsim kļūt par astoto valsti, kas sakāvusi Franciju pēdējo četru lielo turnīru ietvaros.

Bukmeikeru uzskatus pirmā spēļu diena nav būtiski mainījusi, Francija šodien ir izteikti favorīti un tiek paredzēta viņu uzvara ar divciparu skaitli. Pat zaudējuma gadījumā Latvijai paliks vēl viena iespēja nokļūt 16 labāko komandu skaitā, kamēr Francijai šī jau ir “būt vai nebūt” spēle. Tādā situācijā Vensāna Kolē komanda turnīra pirmajā fāzē vēl nav nokļuvusi nekad.