Sākas Pasaules kauss basketbolā. Vai Latvijas izlase gatava debijai?

Pasaules kauss, kas līdz 2010. gadam tika saukts par pasaules čempionātu, norisinās kopš 1950. gada un tiek aizvadīts tradicionāli ik pēc četriem gadiem. Izlases cīnās par basketbola izgudrotāja Džeimsa Neismita vārdā nosaukto trofeju, kuru līdz šim ir izcīnījušas vien sešas valstis, turklāt pēdējās divās desmitgadēs to paveikušas tikai ASV un Spānija, bet iepriekš arī Argentīna, Brazīlija PSRS un Dienvidslāvija.

Turpmākajās nedēļās izlases 19. reizi cīnīsies par Neismita trofeju finālturnīrā, kas pirmo reizi norisināsies trīs valstīs. Indonēzijā, kas pirmajā posmā uzņems arī Latvijas izlasi, Pasaules kauss norisināsies pirmo reizi, kamēr Filipīnām un Japānai tā būs otrā reize. Tāpat tas būs pirmais Pasaules kausa finālturnīrs, kurā nespēlēs viena no mājiniecēm. Kamēr Japāna un Filipīnas nodrošināja vietu Pasaules kausā kā turnīra saimnieces, Starptautiskā Basketbola federācija (FIBA) izvirzīja nosacījumu, ka Indonēzijas vīriešu basketbola izlasei jāceļ sava konkurētspēja un jāiekļūst labāko astotniekā Āzijas kausā, taču indonēzieši jau astotdaļfinālā piekāpās Ķīnai un prasības neizpildīja.

Latvijas basketbolisti bija tuvu tam, lai kvalificētos Pasaules kausa finālturnīram arī 2019. gadā, taču kvalifikācijas otrajā kārtā palika pirmie aiz svītras, kamēr finālturnīrā iekļuva Melnkalne, kas bija sakrājusi tādu pašu uzvarēto un zaudēto maču attiecību. Toreiz, 2019. gada 25. februārī, Podgoricā notikušajā izšķirošajā mačā Latvija ar sešu punktu pārsvaru uzvarēja Melnkalni, bet ceļazīmes nodrošināšanai bija nepieciešama uzvara ar vismaz deviņu punktu starpību. Mūsu basketbolisti bija tuvu arī dalībai Pasaules kausā 2014. gadā, tomēr 2013. gada Eiropas čempionāta finālturnīra otrā grupu turnīra mačā pēc Ukrainas basketbola izlases sagraušanas (83:51) mūsu izlase piedzīvoja ne vien pamatotu zaudējumu pret Franciju, bet izšķirošajā spēlē ar 56:60 piekāpās beļģiem, kam tajā spēlē īsti neko vairs nevajadzēja. Tikmēr Maika Fratello vadītie ukraiņi pārsteidza varenu Serbiju un iekļuva ceturtdaļfināla. Ukrainai beigās sestā vieta meistarsacīkstēs un iekļūšana Pasaules kausā (garantēta vieta toreiz bija septiņām labākajām Eiropas izlasēm).

Latvijas ceļš uz pirmo Pasaules kausu

Kā vienai no izlasēm, kas nekvalificējās 2021. gada Eiropas čempionāta finālturnīram, Latvijai nācās sākt ceļu pretī Pasaules kausa finālturnīram no paša "pagraba" jeb priekškvalifikācijas. 2021. gada aprīlī, pāris mēnešus pirms priekškvalifikācijas sākuma, Latvijas izlases galvenā trenera amatā tika apstiprināts itālietis Luka Banki. Attiecībā uz šo izvēli netrūka skeptiķu, taču kopš brīža, kad Banki pārņēma valstsvienības vadību, Latvijas basketbolistiem izdevies tikt pie garākās uzvaru sērijas valstsvienības vēsturē, kas līdz otrdienas zaudējumam pēdējā pārbaudes spēlē Lietuvai bija sasniegusi 14 panākumus pēc kārtas. Interesanti, ka arī pirms šīs sērijas tika piedzīvota pamatīga sagrāve Šauļos pret lietuviešiem ar 62:98, turklāt vien dažas dienas pēc lietuviešu sagraušanas Rīgā.

Cīņu par iekļūšanu Pasaules kausa finālturnīrā Latvija sāka 2021. gada augustā, kad priekškvalifikācijā tikās ar Rumāniju un Baltkrieviju, visās četrās spēlēs izcīnot drošas uzvaras. Nākamajā posmā - kvalifikācijas pirmajā kārtā - Latvijas basketbolisti spēkojās ar Beļģiju, Serbiju un Slovākiju. Pirmajā mačā zaudējot serbiem ar 100:101, Latvijas basketbolisti piedzīvoja vienīgo neveiksmi visā kvalifikācijā, kuras otrajā posmā pa divām reizēm tika pārspēta arī Grieķija, Turcija un Lielbritānija. No Eiropas zonas jau 2022. gada augustā vietu finālturnīrā nodrošināja Somija, bet 11. novembrī no Vecā kontinenta pārstāvēm tai pievienojās arī Latvijas un Vācijas basketbolisti.

Arhitekts Banki un viņa Kolizejs

Kamēr citas komandas, kuru skaitā ir arī Latvijas pretiniece Francija, sastāvu nosauca salīdzinoši laicīgi, Banki jau pirmajā preses konferencē, sākoties oficiālajai treniņnometnei, norādīja, ka lēmums par galīgo sastāvu tiks pieņemts pēdējā brīdī, lai pārliecinātos, ka visi basketbolisti būs veseli un gatavi doties laukumā. Šī iemesla dēļ uz Āziju devās 14 spēlētāji jeb par diviem basketbolistiem vairāk, nekā izlase var pieteikt finālturnīram.

Ja kvalifikācijas posmā bija ierasts, ka galvenos saspēles vadītāju pienākumus uzņēmās Rihards Lomažs un Jānis Strēlnieks, tad Pasaules kausā savainojumu dēļ nespēlēs neviens no abiem vadošajiem saspēles vadītājiem. Lomažs, kurš Latvijas izlasei deva galveno impulsu ceļā uz finālturnīru, janvārī iedzīvojās ceļgala krustenisko saišu plīsumā, un, lai gan sākotnēji viņa atlabšana un rehabilitācijas process no malas izskatījās cerīgi, pats basketbolists pirms treniņnometnes sākuma pavēstīja, ka ir pieņēmis lēmumu atlabšanas procesu nesasteigt un izlasei Pasaules kausā nepalīdzēs. Savukārt Strēlnieks marta pirmajā pusē pārplēsa Ahilleja cīpslu un viņa nespēlēšana Pasaules kausā apstiprinājās tad, kad Banki nosauca 16 kandidātu sarakstu. Tomēr Lomaža un Strēlnieka aizstājēji tālu nebija jāmeklē un ierasto saspēles vadītāju pienākumus Pasaules kausā, visticamāk, uzņemsies Kristers Zoriks Artūrs Žagars un Aigars Šķēle, kuri sevi apliecināja arī pārbaudes spēlēs, un brīžiem varbūt arī Dairis Bertāns un Artūrs Kurucs.

Tāpat Banki neslēpa, ka kopš sagatavošanās cikla sākuma viņam bažas radījis tas, ka jau no pirmajām treniņnometnes dienām visi izlases kandidāti netrenējās kopā lielāku vai mazāku savainojumu dēļ. Pirmo pārbaudes spēli pret Zviedriju no laukuma malas noraudzījās abi Nacionālajā basketbola līgā (NBA) spēlējošie latvieši Kristaps Porziņģis un Dāvis Bertāns, kā arī Anžejs Pasečņiks un Jānis Timma.

Bažas arī izrādījās ne bez pamata, jo apmēram divas nedēļas pirms Pasaules kausa sākuma par savu nespēlēšanu paziņoja Kristaps Porziņģis, atklājot, ka iedzīvojies pēdas audu iekaisumā, kas rodas pie ilgstošas slodzes, un pilnai atlabšanai no tā bieži vien ir nepieciešama ilgāka atpūta. Šaubas par Porziņģa spēlēšanu pastiprinājās brīdī, kad Vācijas laikraksta "Hamburger Abendblatt" žurnālists Rūperts Fābigs, atsaucoties uz saviem avotiem, pavēstīja, ka latvieša spēlēšana Pasaules kausā ir stipri apšaubāma. Uztraukumu ne pārāk veiksmīgi centās noslāpēt Latvijas Basketbola savienība (LBS), kas turpretī paziņoja, ka Kristapa gatavošanās norit pēc individuāla plāna un satraukumam neesot pamata.

Pārējie trīs malā palicēji agrāk vai vēlāk pievienojās izlasei. Pasečņiks, kurš bija iedzīvojies Ahilleja cīpslas iekaisumā, devās laukumā pret Dominikānas Republiku, Dāvis Bertāns pēc ikra savainojuma izārstēšanas spēlēja pret Somiju, bet Timma, kurš nometnes pirmajos treniņos arī bija guvis ikra muskuļa mikrotraumu, piedalījās pārbaudes mačos Taivānā.

Komandas sastāvā ir arī pēdējo gadu vienības kapteinis Dairis Bertāns, Klāvs Čavars un Andrejs Gražulis, kuri palīdzējuši Latvijas izlasei gan visās priekškvalifikācijas, gan kvalifikācijas spēlēs. Valstsvienības rindās bija arī Rodions un Artūrs Kuruci, Artūrs Strautiņš, kā arī Mareks Mejeris. Porziņģa prombūtnē par vienu no potenciālajiem līderiem laukumā varētu kļūt Rolands Šmits, kurš pēc veiksmīgas sezonas Kauņas "Žalgiris" vienībā turpina rādīt rezultatīvu sniegumu arī izlasē. Viņš teju visās pārbaudes spēlēs guva vismaz 10 punktus katrā, bet pret Somiju izcēlās ar 21 punktu un laboja savu rezultativitātes rekordu valstsvienības rindās.

Latvijas basketbolisti oficiālo treniņnometni sāka nepilnu mēnesi pirms finālturnīra sākuma, dodoties uz Liepāju, kur arī aizvadīja pirmo pārbaudes spēli un izcīnīja uzvaru ar 87:77 pār Zviedriju. Pēc tam Latvijas izlase atgriezās Rīgā, kur turpināja gatavošanos un aizvadīja vēl trīs pārbaudes spēles. Latvijas basketbolisti ar 82:57 pārspēja Gruziju, ar 74:69 guva panākumu pār Dominikānas Republiku un ar 94:57 pārliecinoši uzvarēja Somiju, pēdējo divu pretinieku rindās gan nespēlējot Karlam Entonijam Taunsam un Lauri Markanenam. Turpinājumā 14 spēlētāju sastāvā, Rīgā paliekot Mārcim Šteinbergam un Tomam Leimanim, latvieši Taivānā ar 84:72 bija pārāki pār Puertoriko, bet noslēdzošajā pārbaudes mačā ar 69:93 cieta fiasko pret principiālo pretinieci Lietuvu.

Uzvarētajās pārbaudes spēlēs Banki padotie demonstrēja ātru, uzbrūkošu un daudzveidīgu basketbolu, maču sākumos iztaustot pretinieku spēli un pakāpeniski uzspiežot savu stilu, bet kā brīdinājuma signāls bija mačs pret Lietuvu, kurā pretiniekiem izdevās latviešus veiksmīgi ierobežot. Pēc pēdējās spēles treneru kolektīvs izšķīrās, ka no četrpadsmitnieka, kas devās uz Āziju, finālturnīrā nespēlēs Mejeris un Timma.

Viena no "nāves grupām"

Aprīļa beigās notikušajā izlozē latvieši nonāca H apakšgrupā ar Franciju, Kanādu un Libānu, tiekot pie divām ļoti spēcīgām un vienas mazāk pazīstamas pretinieces. Pēc izlozes Dāvis Bertāns izcēla, ka pēc pārliecinošā Latvijas izlases snieguma kvalifikācijā, visticamāk, neviena no iespējamajām pretiniecēm nevēlējās tikt ielozēta vienā grupā ar Latviju. Lai iekļūtu nākamajā turnīra posmā starp labākajām 16 komandām un turpinātu cīņu par godalgām, Latvijai apakšgrupā jāieņem pirmā vai otrā vieta.

Francijas izlases galvenais treneris Vensāns Kolē jau jūnija beigās izraudzījās 12 spēlētājus, kuri dosies uz Džakartu. Sākotnēji valstsvienības sastāvā bija četri NBA spēlētāji - Rūdijs Gobērs, Evans Furnjē, Nikolā Batums un Franks Nilikinā. Taču pēdējais no viņiem divas nedēļas līdz finālturnīram guva traumu un Nilikinā vietā Pasaules kausā spēlēs Izaja Kordinjē. Kopā ar izlasi ilgstoši nevarēja darboties arī enerģiskais centra spēlētājs Matiass Lesors, kurš aizvadītajā sezonā kļuva par vienu no ULEB Eirolīgas vadošajiem centriem. Viņš uz brīdi jau tika svītrots no izlases sastāva, tomēr spēja atlabt no potītes savainojuma, un ir devies uz Indonēziju. Paliek gan jautājums, cik Lesors būs gatavos jau pirmajos Pasaules kausa mačos.

Aizpērn Tokijas olimpiskajās spēlēs francūži sasniedza finālu, kurā piekāpās ASV izlasei, pagājušajā gadā Eiropas čempionātā tika pie sudraba pēc neveiksmes finālā pret Spāniju, bet iepriekšējos divos Pasaules kausos 2019. un 2014. gadā samierinājās ar bronzu. Gatavojoties šim turnīram, Francija aizvadīja septiņas pārbaudes spēles, no kurām zaudēja tikai pēdējā, ar 74:78 atzīstot Austrālijas pārākumu.

Kanāda ir vēl bagātāka ar NBA spēlētājiem nekā Francija un kandidātu sarakstā iekļāva deviņus basketbolistus (paplašinātajā kandidātu sarakstā sākotnēji bija vēl vairāk) no spēcīgākās pasaules līgas, starp kuriem bija arī NBA čempions Džamals Marejs, taču nedaudz vairāk nekā nedēļu līdz finālturnīram viņš paziņoja, ka tomēr nepievienosies izlasei. Kanāda lielajos turnīros līdz šim savu potenciālu nav īstenojusi un Tokijas olimpiskajām spēlēm nekvalificējās, bet 2019. gadā Pasaules kausu noslēdza 21. vietā. Taisnības labad gan jāpiemin, ka sastāvā ziņā tik spēcīgu sastāvu kanādieši uz Pasaules kausu savākuši pirmo reizi, kas pirms sacensībām ļauj pamatoti cerēt uz otro augstākās raudzes sacensību medaļu izlases vēsturē (iepriekšējā 1936. gadā Berlīnes olimpiskajās spēlēs izcīnītais sudrabs, uz ko ceļā pieveica arī pirmos Eiropas čempionu latviešus). Sagatavošanās posmā Kanāda aizvadījusi tikai piecas pārbaudes spēles, vienā no kurām pagarinājumā tika pārspēta pasaules čempione Spānija (85:80), kā arī piedzīvotas neveiksmes pret Vāciju (86:81) un Dominikānu (88:94), bet uzvarētas Jaunzēlande un galveno favorītu pulkam pieskaitītā Vācija. Uz Pasaules kausu Kanāda ved septiņus NBA spēlētājus un izteiktu komandas līderi Dāvja Bertāna nākamās sezonas komandas biedru Oklahomasitijas “Thunder” rindās Šeju Gildžesu-Aleksandru. Aizvadītās NBA sezonas ceturtais rezultatīvākais spēlētājs (31,4 punkti) tika arī iekļauts līgas pirmajā simboliskajā izlasē.

Ja Francija un Kanāda ir labi pazīstamas un spēcīgas izlases ar meistarīgiem spēlētājiem, tad Libāna, kas pagājušajā gadā izcīnīja sudraba godalgas Āzijas kausā un finālturnīrā spēlēs pirmo reizi kopš 2010. gada, apakšgrupā ir nosacīts "melnais zirdziņš". Lai gan Libānas izlases kandidātos ir lielākoties vietējās līgas spēlētāji, viņi ikdienā spēlē vienā no Āzijas spēcīgākajiem nacionālajiem čempionātiem. Sastāvā ir 2022. gada Āzijas kausa vērtīgākais spēlētājs Vaels Arakdži, kurš aizvadījis arī četras spēles Dalasas “Mavericks” rindās NBA Vasaras līgā, naturalizētais amerikānis Omari Spelmens ar pieredzi NBA klubos Atlantas “Hawks” un Goldensteitas “Warriors” un iespaidīgu NCAA karjeru aizvadījušais Serhio El-Darvihs, kuri pārbaudes spēlēs deva lielāko ieguldījumu komandas rezultātā. Spelmena kontekstā gan jāpiemin, ka no savulaik atlētiskais uzbrucējs pēdējās sezonās kļuvis miesās krietni brangāks un vairāk izceļas ar fizisku spēli groza tuvumā.

Bez daudzām NBA zvaigznēm

Vairāku izlašu līderi pēc garām sezonām nolēmuši vasaru izmantot, lai pirms nākamās sezonas atgūtu optimālu fizisko formu, un, piemēram, Serbijai talkā nedosies NBA čempions un vērtīgākais spēlētājs Nikola Jokičs, bet Grieķijas izlasē nebūs Jaņņa Adetokunbo un Lietuvai nepalīdzēs Domants Sabonis. Arī šī gada NBA drafta pirmais numurs francūzis Viktors Vembanjama šovasar nolēmis pienācīgi sagatavoties savai pirmajai sezonai NBA un nepievienoties valstsvienībai. Tāpat Japānai nepalīdzēs Rui Hačimura, serbiem Vasilje Micičs un daudzi citi meistarīgi basketbolisti.

Neraugoties uz daudziem iztrūkumiem izlasēs, Slovēnijai palīdzēs Dalasas "Mavericks" līderis Luka Dončičs, zvaigžņotus sastāvus izveidojušas jau minētās Francijas un Kanādas izlases, bet Spānija, kas spēlēs bez iepriekšējā Pasaules kausa vērtīgākā spēlētāja Rikija Rubio, izlases sastāvā iekļāvusi vairākus pieredzējušus basketbolistus, kuri gan 2019. gadā palīdzēja tikt pie pasaules čempiontitula, gan triumfēt Eiropas meistarsacīkstēs pērn.

Bukmeikeru ieskatā, Latvijas pretinieces Kanāda un Francija ir vienas no favorītēm uz pasaules čempionu titulu, tāpat arī pašreizējā pasaules čempione Spānija lūkos nosargāt savu titulu. Savukārt ASV, lai gan uz finālturnīru dosies ar visai jaunu NBA spēlētāju sastāvu, pārbaudes spēlēs rādījusi pārliecinošu sniegumu, apliecinot savu statusu pasaules basketbola kartē. Tāpat jāpiebilst, ka ASV izlase sastāvā pulcējusi basketbolistus, kas laukumā izceļas ne vien ar darbībām uzbrukumā, bet arī ar efektīvu spēli aizsardzībā.

Cīņa par ceļazīmēm uz Parīzi

Finālturnīra 32 komandas būs sadalītas astoņās apakšgrupās, katrā cīnoties pa četrām komandām. Katras grupas pirmo divu vietu ieguvējas turpinās cīņu par 1.-16. vietu, kamēr trešās un ceturtās vietas ieguvējas cīnīsies par 17.-32. pozīciju.

Otrajā turnīra posmā katrai komandai paredzētas divas spēles ar blakus grupas komandām, līdz ar to Latvija stāsies pretī G apakšgrupas izlasēm, starp kurām ir Irāna, Spānija, Kotdivuāra un Brazīlija. No pirmā sešpadsmitnieka četrām grupām divas labākās vienības kvalificēsies ceturtdaļfinālam, kamēr otrā sešpadsmitnieka izlases cīnās par tiesībām 2024. gadā spēlēt Parīzes olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā. Visas ceturtdaļfināla, pusfināla un medaļu spēles, kā arī miniturnīrs par 5. līdz 8. vietu norisināsies Manilā no 5. līdz 10. septembrim.

Olimpiādei kvalificējusies līdz šim tikai Francija kā mājiniece, bet no Pasaules kausa uz Parīzi ceļazīmes nodrošinās divas labākās Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas reģiona komandas, divas spēcīgākās Eiropas izlases un pa vienai labākajai vienībai no Āfrikas, Āzijas un Okeānijas reģioniem. Vēl 19 valstsvienības nodrošinās vietu kvalifikācijas turnīrā - pa vienai otrajai labākajai komandai no Āfrikas, Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas reģioniem, kā arī viena komanda, kas vēl nebūs iekļuvusi Olimpiādē no Āzijas un Okeānijas reģioniem, kā arī nākamās 16 spēcīgākās izlases Pasaules kausā, starp kurām izredzes ir iekļūt arī Latvijai.