"Maitas, kaut viņi sadegtu!": Krievijā spļauj zibeņus par SOK lēmumu nesūtīt oficiālu uzaicinājumu uz olimpiskajām spēlēm
Krievijā sporta funkcionāri un politiķi emocionāli reaģējuši uz Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) lēmumu neizsūtīt Krievijai un Baltkrievijai ielūgumus uz 2024.gada Parīzes olimpiskajām spēlēm — sākot no tēlotā nicīgā “Dikti jau vajadzēja!” līdz emocionāliem dusmu izvirdumiem. Lieki teikt, nevienam pat prātā neienāca atzīt kaut minimālu Krievijas vainu šādā SOK lēmumā.
“Maitas! Kaut viņi sadegtu!” ar sevišķu nesavaldību izcēlās Krievijas titulētā daiļslidotāju trenere Tatjana Tarasova. “Negribu runāt un pat domāt par to, ka mēs nepiedalīsimies olimpiādē,” viņas teikto citē “Sport-Ekspress”.
“Ņirgāšanās un šausmas. Tas ir kā lielgabals, kas sajucis prātā, pagriežas un šauj uz visām pusēm,” komentēja Krievijas mākslas vingrošanas izlases galvenā trenere un Viskrievijas mākslas vingrošanas federācijas prezidente Irina Vinere.
“SOK neuzaicinās Krieviju un Baltkrieviju uz 2024. gada olimpiskajām spēlēm? Jāpaskatās juridiski, kā tas saskaņojas ar hartu. Ja vajag precizēt, tad jāprecizē. Juridiski viņiem nedrīkst būt taisnība. Tad pārtrauksim saglabāt spriedzi sportistos, pasludināsim SOK par “non grata” un aizsūtīsim erotiskā ceļojumā visu šo varzu. Koncentrējamies uz pasaules čempionātiem, paralēli tiesājamies CAS, gatavojam alternatīvās spēles ar Āziju un Tuvajiem Austrumiem,” nicīgi atteica Valsts domes deputāts, bijušais bokseris Nikolajs Valujevs.
SOK lēmums — turpinājums pašreizējai Krievijas un Baltkrievijas sportistu neitralizācijas politikai un ir “farss darbībā”, paziņoja Krievijas olimpiskās komitejas prezidents Staņislavs Pozdņakovs. Viņš apgalvoja, ka Krievija jebkurā gadījumā nebūtu pieņēmusi uzaicinājumu. “Jebkurā gadījumā to pieņemt būtu neiespējami, jo Krievijas un Baltkrievijas sportistiem izvirzītās prasības un kritēriji ir nelikumīgi, diskriminējoši, pretrunā ar Krievijas un starptautisko tiesību burtu un garu. Pie tam pilnībā pārkāpti visi taisnīgie olimpisko spēļu sportiskās atlases principi un esmu pārliecināts, ka tas ir apzināts solis, kas liecina par to, ka olimpiskā kustība aizvien dziļāk grimst atkarībā no politiskās ietekmes.”
SOK lēmums ir kārtējā diskriminācija, paziņoja Krievijas sporta ministrs Oļegs Maticins. "Tā ir kārtējā diskriminācija, olimpisma principu pārkāpums. Olimpiskajā saimē ir jābūt ģimenes principiem un to cienīšanai. Tas ir izdarīts, neņemot vērā kvalifikācijas sacensības, tie noteikumi bez noteikumiem," viņš paziņoja. Viņaprāt, SOK tā arī nav paskaidrojusi, kad šāds uzaicinājums varētu tikt isniegts.
Krievija neatsakās no piedalīšanās olimpiskajās spēlēs, taču tas nenozīmē, ka jāatsakās no Dzimtenes un jāpakļaujas “anglosakšu pazemojumam”, uzskata vicepremjers Dmitrijs Černišenko. “Mēs ceram saņemt uzaicinājumu, ne no kā neatsakāmies un ļoti priecājamies, ja mūsu atlētiem dod iespēju uzstāties. Jautājums — apmaiņā pret ko. Ja tādēļ jāatsakās no Dzimtenes, protams, mūs tas nepamierina. Tādēļ pēc tiem pazemojumiem, kurus izdomā anglosakši — uzstāties zem neitrāla karoga un bez himnas — tagad piebilst, ka tev publiski jānosoda lēmumi par speciālās militārās operācijas veikšanu, tad mēs tam nepiekrītam,” viņš paziņoja.
SOK lēmums bija prognozējams, tā demonstrē nesportisku uzvedību, taču “miermīlīgā Krievija” joprojām turpina sarunas ar ārzemju kolēģiem, uzskata Krievijas Valsts domes fiziskās kultūras un sporta komitejas vadītājs Dmitrijs Sviščovs. “Diemžēl tas bija sagaidāms rezultāts. Mēs no paša sākuma zinājām, ka oficiāla uzaicinājuma nebūs, SOK nekautrējās savās prognozēs. Taču mēs arī zinām, ka SOK uzaicinās sportistus personāli, izpētot viņu biogrāfiju, sociālos tīklus, darba vietas. Protams, tas nedara godu SOK, no viņu puses tā ir absolūti nesportiska rīcība, nepartneriska izturēšanās pret mūsu olimpiskajām komitejām. Taču mēs jau esam pietiekami rūdīti un tādēļ diemžēl gaidījām šo rezultātu — lūk, arī sagaidījām,” viņš sacīja izdevumam “Gazeta.ru”.
Jau ziņots, ka pirms olimpisko spēļu atklāšanas 26. jūlijā SOK tradicionāli izsūtīs ielūgumus uz spēlēm, taču 203 valstu vidū nebūs nacionālo olimpisko komiteju no Krievijas un Baltkrievijas, kā arī Gvatemalas, kurai piemērota pagaidu diskvalifikācija. Neskatoties uz to, ka šīs valstis nesaņems formālus ielūgumus, nav izslēgta šo valstu sportistu dalība olimpiskajās spēlēs.
Kopš Krievijas invāzijas Ukrainā 2022. gada 24. februārī, kuru atbalsta Baltkrievija, abu valstu pārstāvji ir izslēgti no daudzām sacensībām, tostarp Pasaules kausa izcīņas futbolā, pasaules čempionātiem hokejā, Krievijas klubi ir izslēgti no UEFA rīkotajiem Eiropas klubu turnīriem, bet daudzos citos starptautiskajos turnīros šo valstu pārstāvji drīkst piedalīties tikai kā neitrāli sportisti bez karoga un himnas.
SOK martā publicēja rekomendācijās starptautiskajām sporta veidu federācijām un sacensību rīkotājiem, kurās teikts, ka sportisti sacensībās var atgriezties tikai kā individuāli pārstāvji, nevis kā komandu dalībnieki. Sportisti un apkalpojošais personāls, kas aktīvi atbalsta Krievijas karadarbību Ukrainā, nedrīkst piedalīties sacensībās. Tāpat startēt nedrīkst sportisti un sacensībās piedalīties apkalpojošā personāla pārstāvji, kuri ir Krievijas vai Baltkrievijas spēka struktūru darbinieki. Sportistiem jāatbilst arī starptautisko federāciju antidopinga noteikumiem.
SOK rekomendācijas joprojām izslēdz starptautisko sporta sacensību norisi Krievijā un Baltkrievijā, kā arī šo valstu karogi, himnas un nacionālie simboli nedrīkst tikt demonstrēti sacensību laikā. Federācijām arī rekomendēts šo valstu pārstāvjus neielūgt uz starptautiskajām sacensībām.
Ukraina savulaik paziņoja, ka boikotēs olimpiskās spēles, ja tajās pielaidīs Krievijas un Baltkrievijas sportistus. Daudzas valstis nosodījušas SOK plānus ļaut tiem piedalīties ar neitrālu karogu un daļa no tām apsver boikota iespēju.
