Latvijas vīri, kuri gatavi grauzt ledu līdzjutēju priekam

Vārtsargi

Artūrs Šilovs (Abotsfordas “Canucks”, AHL). Pēc līgumā ierakstītajiem cipariem un publiskā statusa vēl ne, pēc sezonas gaitā laukumā parādītā pašlaik Latvijas vārtsargs #1. Tikai 22 gadus vecais vārtsargs šosezon debitēja NHL, piecās spēlēs Vankūveras “Canucks” vārtos atvairot 90,8% metienu. Mačā pret regulārās sezonas uzvarētājiem no Bostonas “Bruins” spēles otrās zvaigznes statuss. AHL klubā Abotsfordā 90,9% atvairīti metieni, līgas labākā vārtsarga tituls februārī un komandas vērtīgākā spēlētāja gods fanu balsojumā. Latvijas izlasē jākļūst par pamatvārtsargu. To apliecināja pirms gada savā pirmajā pasaules čempionātā Tamperē.

Kristers Gudļevskis (“MoDo”, Zviedrija). Latvijas vārtsargi pie tituliem ārzemju klubos tiek reti. Kristeram tas šosezon izdevās. Ar savu komandu uzvarot Zviedrijas pēc spēka otrajā Allsvenskan līgā, izšķirošajā mačā nospēlējot sausā. Lieliska sezona ar 92,1% atvairītu metienu. Iespējams, karjeras restarts. Iespējams, arī tagad Gudis var nostāvēt tik pat fantastiski, kā pirms deviņiem gadiem  neaizmirstamajā cīņā Soču olimpiādē pret Kanādu. Līdz šim piedalījies četros pasaules čempionātos.

Ivars Punnenovs (“Lausanne”, Šveice). Solīdi 90,1% atvairīti metieni Šveices NL līgas vidusmēra komandā, desmit sezonas vienā no Eiropas spēcīgākajām līgām, tajā pat laikā Latvijas izlasē pasaules čempionātos līdz šim tikai divas spēles. Gaidāmā turnīra sakarā intriga, vai tiks pie vēl kādas iespējas.

Aizsargi

Uvis Jānis Balinskis (“Liberec”, Čehija). Regulārajā sezonā 50 spēlēs 35 (11+24) punkti, izslēgšanas turnīrā 10 spēlēs 1+6. Ja pēc sezonas tiek pasniegta Čehijas līgas labākā aizsarga balva un pretī nākamās sezonas klubam atrodams ieraksts Floridas “Panthers”, tad pamatoti būs teikt, ka ventspilnieks ir pašlaik labākais Latvijas aizsargs. Jaunības gados teju beidzis spēlēt hokeju, tagad būs izlases viens no svarīgākajiem spēlētājiem, uzbrūkoša stila aizsargs, vairākuma veidotājs. Ir četru pasaules čempionātu pieredze.

Arvils Bergmanis (Aļaskas universitāte, NCAA). 34 spēlēs 11 (3+8) punkti. Par 23 gadus veco, augumā nelielo aizsargu, var teikt, ka mazs cinītis gāž lielus vezumus. Nepiekāpīgs. Šosezon sakrājis 79 soda minūtes. Lielajā hokejā ienāca caur “Kurbadu” un “Dinamo” sistēmu. Spēlēja MHL zvaigžņu spēlē, trīs spēlēs blakus Kristapam Sotniekam arī Rīgas “Dinamo” sastāvā KHL čempionātā. Tā notiek paaudžu maiņa. Pērn Tamperē pirmās piecas spēles pasaules čempionātā.

Oskars Cibuļskis (Kladno”, Čehija). 50 spēles, 12 (2+10) punkti. Šosezon spēlēja kopā ar Jaromīru Jāgru. Tik vecs kā čehu leģenda Oskars vēl nav, taču savos 35 gados ir otrs vecākais vīrs Latvijas izlasē. Pieredze un stabilitāte ir tās lietas, kuru dēļ Cibuļskis būs viens no vadošajiem izlases aizsargiem. Aiz muguras jau astoņi pasaules čempionāti un Pekinas olimpiāde.

Kārlis Čukste (“Ocelari Trinec”, Čehija). Regulārajā sezonā 49 spēlēs 8 (2+6) punkti, izslēgšanas spēlēs 9 (2+1). Uz izlasi ieradies lieliskā noskaņojumā kā Čehijas čempions. Savulaik Sanhosē “Sharks” draftētajam aizsargam šī bija pirmā sezona pieaugošo hokejā, kurā nebija jāmaina komanda. Iepriekšējā sezonā bija pirmais pasaules čempionāts un olimpiāde, pirmie sāls pudi apēsti, tagad ir visas iespējas kļūt par stabilu Latvijas izlases vērtību.

Ralfs Freibergs (“Litvinov”, Čehija). 43 spēlēs 14 (2+12). Labi iedzīvojies Čehijas līgā, kur spēlējis piecas no pēdējām sešām sezonām. Bijis viens no vairākuma līderiem pirms dažiem gadiem Zlīnā, spēlējis komandās ar augstiem mērķiem. Ass aizsargs, var nomest cimdus. Sešu pasaules čempionātu un divu olimpisko spēļu pieredze. Kopā pasaules čempionātos 41 spēle, taču vārtus vēl nav izdevies gūt. Varbūt šoreiz!

Jānis Jaks (“Litvinov”, Čehija). 47 spēlēs 25 (8+17), izslēgšanas turnīrā 3 spēlēs 0+2. Jau pēc Čehijas līgas statistikas redzams, ka ir vērtība vairākumā. To gatavojas izmantot arī Vītoliņš, pārbaudes spēlēs Jaku iespēlējot pirmajā vairākuma brigādē. AHL, KHL un Čehijas līgas pieredze, četri pasaules čempionāti un olimpiskās spēles. Vadošais izlases aizsargs.

Roberts Mamčičs (“Nove Zamky”, Slovākija). Regulārajā sezonā 34 spēlēs 0+9, izslēgšanas turnīrā 5 spēlēs 1+1. Ar 1,96 metru augumu garākais hokejists Latvijas izlasē, ar kuru saskrieties laukumā negrib neviens. Tiesa, pēc rakstura īsts miera mika, kuru nokaitināt neesot viegli. Liepājas hokeja audzēknis, uzspēlējis divas pilnas sezonas Rīgas “Dinamo” KHL čempionātā, šis būs otrais pasaules čempionāts.

Kristaps Zīle (“Litvinov”, Čehija). Regulārajā sezonā 50 spēlēs 17 (2+15,) izslēgšanas turnīrā 3 spēlēs 0+1. Pirmais, kurš metas ripas ceļā. Jau 19 gadu vecumā debitēja Rīgas “Dinamo”, 20 gadu vecumā pirmais pasaules čempionāts. Tagad tādi Kristapam jau ir četri, iekrāta pieredze un milzīga loma Latvijas izlases aizsardzības līnijā.

Uzbrucēji

Rodrigo Ābols (“Orebro”, Zviedrija). Regulārajā sezonā 51 spēlē 41 (19+21), izslēgšanas turnīrā 13 spēlēs 6 (0+6).  27 gadu vecumā Ābolam būs jau astotais pasaules čempionāts! Karjeras laikā bijis soļa attālumā no NHL, pēdējās sezonās  “Orebro” komandas līderis un viens no pamanāmākajiem uzbrucējiem Zviedrijas elites līgā. Latvijas izlases pirmās maiņas centra uzbrucējs, bijis arī kapteinis, tomēr tieši pasaules čempionāti līdz šim nav īsti izdevušies. 38 spēlēs tikai četri gūti vārti, nevienā turnīrā nav vairāk par vieniem. Pienācis laiks tikt pāri šai vieninieka atzīmei!

Toms Andersons (“La Chaux de Fonds”, Šveice). Regulārajā sezonā 45 spēlēs 65 (18+47), izslēgšanas turnīrā 13 spēlēs 24 (6+18). Uz valstsvienību pirmo reizi aicināts jau pirms deviņām sezonām, taču līdz lieliem turnīriem pirmo reizi tika pērn, Pekinas olimpiādē. Pasaules čempionātu Tomam vēl nav, taču pārbaudes spēlēs tika iespēlēts pirmajās maiņās, arī vairākumā. Tātad šis iztrūkums, visticamāk, tiks labots. Sezonas laikā Šveices pēc spēka otrajā līgā bija komandas līderis, uzbrukumā uguņoja ar vidēji gandrīz pusotru punktu spēlē un kopā ar savu klubu izcīnīja iespēju spēlēt elites līgā.

Rūdolfs Balcers (Sirakjūsas “Crunch, AHL). Regulārajā sezonā 36 spēlēs 15 (8+7), izslēgšanas turnīrā 5 spēles 0+1; NHL “Panthers” 14 spēlēs 4 (2+2), “Lightning” 3 spēlēs 1+0. Profesionāļa karjerā viena no neveiksmīgākajām sezonām. Tika pazaudēta vieta divās NHL komandās, atkāpšanās uz AHL un liela neskaidrība par nākotni. Mēs zinām, ka Rūdis pēc sava spēles stila un arī meistarības ir NHL otrās vai trešās maiņas spēlētājs, viņš ir veidotājs un radītājs. Šo lomu varēs spēlēt Latvijas izlasē. Cerams, ka vārti kritīs, punkti krāsies un Rīgas turnīrs būs pirmais solis uz atgriešanos pasaules spēcīgākajā līgā. Līdz šim spēlējis četros pasaules čempionātos, 22 spēlēs sakrājis 20 (8+12) punktus.

Oskars Batņa (“Jukurit”, Somija). 57 spēlēs 14 (4+10) punkti. Cīnītājs un kapātājs, kurš ar savu raženo augumu nežēlo ne sevi, ne pretinieku. Pēc viņa spēka paņēmieniem krakšķ borti. Savu vietu sastāvā vienmēr bijis jāizcīna, vai tas savulaik bija Rīgas “Dinamo”, vai tagad Somijas līgas klubā, vai Latvijas izlasē. Ideāls centra uzbrucējs ceturtajai maiņai, komandas spēlētājs, ko varēs apliecināt savā piektajā pasaules čempionātā.

Rihards Bukarts (“Klagenfurt”, Austrija). Regulārajā sezonā 28 spēles 25 (13+12), izslēgšanas turnīrā 5 spēlēs 3 (1+2). Pēc sezonām KHL un Vācijas DEL, Bukarts sev nezināmajā Austrijā nokļuva jaunā lomā. Būt par komandas uzbrukuma līderi! Daļēji tas izdevās. Cerēsim, ka šī pārliecība transformēsies uz izlasi, kurā Rihards allaž ir viens no emocionālākajiem līderiem laukumā un ģērbtuvē. Aiz muguras jau ir seši čempionāti, 36 spēles 4+11 punkti.

Roberts Bukarts (“Vitkovice”, Čehija). Regulārākā sezonā 52 spēlēs 47 (21+26), izslēgšanas turnīrā 10 spēlēs 4 (3+1). Robertam veiksmīgākais gads karjerā, 24 vārti ir jauns rekords profesionālajā hokejā, kas vienlaikus deva Čehijas līgas piektā rezultatīvākā spēlētāja vietu. Jācer, ka gluži kā brāļa gadījumā, tas transformēsies uz izlasi un Rīgā būs Bukartu labākais čempionāts. Var teikt, ka karjeras laikā pasaules čempionātos vien Roberts ir aizvadījis pilnu sezonu: 10 turnīri, 59 spēles, 23 (11+12 punkti). Turpinājums sekos!

Kaspars Daugaviņš (“Iserlohn Roosters”, Vācija). Izlases kapteinis, kurš savu pirmo turnīru aizvadīja 2006. gadā Rīgā. To pašu, kuru Latvija sāka vēsturisku neizšķirtu pret Čehiju, bet vēlāk pamanījās arī piedzīvot 0:11 sagrāvi pret Kanādu, nekārtībām tribīnēs un milzīgu ažiotāžu visā valstī. To auru Kaspars tagad centīsies nodot šai komandai, vienlaikus esot tās līderis. Izlaidis iepriekšējo čempionātu, Daugaviņš mierā ilgi nevarēja nosēdēt un atkal ir izlases rindās. Sezonas laikā iemeta 21 vārtus DEL līgā, kas pašam ir otrs labākais sasniegums profesionāļa karjerā. Labs kā vecs vīns, ko izbaudīsm arī pasaules čempionātā. Šis Kasparam būs 12 pasaules čempionāts, iepriekšējos vienpadsmit nospēlēta 61 spēlē un sakrāti 34 (16+18) punkti.

Andris Džeriņš (“Herning”, Dānija). Regulārajā sezonā 46 spēlēs 25 (8+17), izslēgšanas turnīrā 18 spēlēs 13 (3+10) punkti. 35 gadus vecais Džeriņš ir Latvijas izlases vecākais spēlētājs, taču joprojām problemātiskajā centra uzbrucēja pozīcijā bez viņa komanda īsti nav iedomājama. Klubu līmenī varbūt kādu pakāpienu zemāk par iepriekš KHL un Čehijā izbaudīto, taču pieredzes un mākas ziņā būt īstajā brīdī vajadzīgajā vietā, joprojām līmenī. Atcerēsimies, ka tieši Džeriņš pirms pieciem gadiem guva vienīgos vārtus mačā pret Dāniju un izcīnīja Latvijai pagaidām vienīgo ceturtdaļfinālu pēdējā desmitgadē. Varbūt arī šoreiz Džeriņš iemetīs to izšķirošo... Ar 12 pasaules čempionātu pieredzi, kuros 72 spēlēs 30 (11+19) punkti, tas ir visnotaļ ticams scenārijs.

Mārtiņš Dzierkals (“Motor Česke Budejovice”, Čehija). 52 spēlēs 21 (7+14) punkti. Savulaik viņu draftēja slavenais Toronto “Maple Leafs”, tomēr līdz NHL plašumiem izsisties neizdevās un arī Eiropas hokejā nekas nenāk viegli. Punktu izteiksmē aizvadītā sezona Dzierkalam bija neveiksmīgāka par iepriekšējām divām. Varbūt izlase kļūs par restarta vietu, kuras otrajā maiņā Mārtiņš jūtas kā zivs ūdenī. Šis viņam būs piektais pasaules čempionāts.

Miks Indrašis (“Schwenninger”, Vācija). 53 spēlēs 29 (9+20). Brīžiem šķiet, ka Mika karjeras augstākais punkts jau ir aiz muguras. Pēdējā gada laikā daudz pārdzīvojumi bijuši ārpus hokeja laukuma, arī sezona Vācijā sākās klusi un pelēki. Tomēr Mikam iekšā ir! Viņš iemeta DEL līgas sezonas skaistākos vārtus. Cerēsim, ka Mikam nāks ārā arī Rīgā. Līdz šim desmit pasaules čempionātos 62 spēlēs 30 punkti (13+17).

Ronalds Ķēniņš (“Lausanne”, Šveice). 46 spēlēs 5 (3+2). Savulaik divas sezonas NHL uzspēlējušajam Ķeniņam šī bija sliktākā sezona karjerā. Atliek cerēt, ka sliktākais posms ir aiz muguras. Pieredzes ziņā viena no izlases lielākajām vērtībām, tajā ir divas olimpiskās spēles un 11 pasaules čempionāti, kuros sakrāti 22 (7+15) punkti.

Renārs Krastenbergs (“Sodertalje” un “AIK”, Zviedrija). 45 spēles, 22 (7+15). No nākotnes prospekta līdz ceturtās maiņas spēlētājam Renāru ir  mētājuši pēdējo gadu hokeja līkloči. Vēl tikai 24 gadu vecumā ir visas iespējas kļūt par vienu no izlases līderiem. Bija rezultatīvākais Latvijas izlasē olimpiskajās spēlēs, savā debijas pasaules čempionātā iemeta divus vārtus, pērn Tamperē sešās spēlēs pa nullēm.

Dans Ločmelis (“Lulea U20”, Zviedrija). 44 spēlēs 59 (25+34). Jelgavnieku uzskata par vienu no talantīgākajiem jaunajiem hokejistiem. Spīdoša sezona Zviedrijas junioru līgā, jau izvēlēts NHL draftā (Bostonas “Bruins”), nu ticis pie debijas iespējas pasaules čempionātā. Iespējams, vēl pietrūkst fiziskā jauda spēlēs pret večiem, taču hokeja izpratnes un talanta ziņā tas ir spēlētājs, kuru vērts pavērot jo īpaši.

Deniss Smirnovs (“Servette”, Šveice). 46 spēlēs 10 (5+5), izslēgšanas turnīrā 18 spēlēs 0+2. Šveices čempions, klubā spēlējis gan kā centra, gan malējais uzbrucējs. Latvijas izlasē droši vien tiks izmantots kā centra spēlētājs. Pasaules čempionātā debitēja pērn Tamperē, piedalījās visās septiņās spēlēs. Pirms tam bija arī olimpiskā kvalifikācija un olimpiāde Pekinā.