Saimnieku nedienas. Vai tiešām Latvijai tik ļoti vajadzēja rīkot šo pasaules čempionātu?
Ja Latvijas Hokeja federācijas speciālisti nopietni būtu analizējuši pēdējo 25 pasaules čempionātu rezultātus, tad secinātu, ka čempionāts mums nav vajadzīgs. Tikai divu turnīru rīkotājvalstis ir uzvarējušas tajos – Zviedrija 2013. gadā un Somija pērn. Lielākoties savs māju laukums ir sasējis hokejistu kājas un rokas, neļaujot parādīt izcilu sniegumu. Tā Slovākija abos mājas čempionātos palika ārpus labāko astoņu pulka, bet citas divas mūsu līmeņa izlases tikai pa reizei izmantojušas māju sienas – Šveice tālajā 1998. gadā izcīnīja 4. vietu, tāds pats panākums arī Vācijai 2010. gadā. Arī Latvija abos turnīros, kas jau notikuši Rīgā, nav tikusi "play-off" – 10. un 11. vieta.
1997. gadā Helsinkos Somija nebija starp galvenajiem pretendentiem uz zeltu, lai gan somus trenēja vīrs, kurš pirms diviem gadiem bija viņus aizvedis līdz zeltam – zviedrs Kurts Lindstrems. Helsinkos finālgrupā somi ierindojās 5. vietā, netiekot pie cīņas par medaļām.
Šveice pēc divu gadu spēlēšanas B grupā 1998. gadā Cīrihē mazliet pārsteidza, kvalifikācijas grupā ar 4:2 uzvarot Krieviju un tiekot pusfinālā. Tur abās spēlēs zaudēja Zviedrijai, kā arī mačā par 3. vietu piekāpās Čehijai (0:4).
Oslo (1999) Norvēģija paveica minimumu, uzvarot Itāliju un tiekot spēlēt par 9. līdz 12. vietu, kur smagi zaudēja Latvijai (1:7).
Par Sanktpēterburgu (2000) viss skaidrs – Krievijas NHL zvaigznes bija pārāk augstās domās par sevi, bet treneris Aleksandrs Jakuševs neprata ar tik zvaigžņotu un dzerošu komandu tikt galā. Zaudējumi ASV (0:3), Šveicei (2:3), Latvijai (2:3) un Baltkrievijai (0:1) Krievijai deva tikai 11. vietu.
Vācija savā pasaules čempionātā (2001) jau pirmajā spēlē pret Šveici (3:1) ielika stabilus pamatus tikšanai play-off. Tur gan pret Somiju (1:4) lielu izredžu nebija, iznākumā 8. vieta.
Zviedri Gēteborgā (2002) noteikti bija favorīti, taču pusfinālā pēcspēles metienos zaudēja nākamajiem čempioniem slovākiem (2:3).
Pēc gada Turku somu centienus ceturtdaļfinālā apslāpēja neviens cits kā kaimiņi zviedri (6:5). 5. vieta.
Gadsimtu mijā čehi bija uzvarējuši trijos pasaules čempionātos pēc kārtas, zeltu izcīnot arī Nagano olimpiskajās spēlēs. Loģiski, ka Prāgā (2004) čehi cerēja uz zeltu. Trīs uzvaras grupā, vēl divas nākamajā posmā, arī 6:2 pret Kanādu. Taču ceturtdaļfinālā pēcspēles metienos 2:3 pret amerikāņiem. 5. vieta.
2005. gadā čempionāts notika Austrijā – Insbrukā un Vīnē. Vienīgo punktu (2:2) austrieši dabūja pret Vāciju, tā bija pēdējā – 16. vieta.
Olimpiskajā 2006. gadā Rīgā Zviedrija kļuva par pirmo izlasi, kas vienā gadā uzvarēja olimpiskajās spēlēs un pasaules čempionātā. Latvijas izlasei 10. vieta.
Maskavā (2007) krievi Vjačeslava Bikova vadībā ripoja kā sarkanā mašīna – sešas uzvaras pēc kārtas, bet pusfinālā 1:2 papildlaikā ar Somiju. Mačā par 3. vietu zviedri tomēr tika uzvarēti (3:1).
Halifaksā un Kvebekā (2008) kanādieši krievu panākumu pārspēja – septiņas uzvaras! Finālā – 4:5 papildlaikā pret Krieviju.
Aleksandrs Ņiživijs var lepoties, ka viņa pēcspēles precīzais metiens ārpus play-off atstāja 2009. gada čempionāta saimniekus Šveici – 2:1. Latvija tajā turnīrā spēlēja labi, pirmo reizi pasaules čempionātā uzvarot arī Zviedriju.
2010. gadā, kad čempionāts atkal bija atgriezies Vācijā, vāciešiem bija ļoti laba komanda: 2:1 (OT) pret ASV, 3:1 pret Dāniju, 0:1 pret Somiju, 2:3 pret Krieviju, 2:1 pret Slovākiju. Ceturtdaļfinālā 1:0 pret Šveici, tālāk 1:2 pret Krieviju un bronzas spēlē 1:3 pret Zviedriju.
Bratislavā (2011) slovāki palika 10. vietā, zaudējot Krievijai, Vācijai, Čehijai un Somijai.
2012. gadā pasaules čempionātam bija divi saimnieki – Somija un Zviedrija. Beigās somiem iznāca 4. vieta, zviedriem – 6.
Pēc gada atkal čempionāts notika Zviedrijā un Somijā, tikai šoreiz pusfināli un medaļu spēles Stokholmā. Beidzot čempionāta rīkotājs dabūja zeltu! Zviedri grupas turnīrā zaudēja Šveicei (2:3) un Kanādai (0:3), toties play-off viss bija savās vietās – vispirms 3:2 (OT) ar Kanādu, tad 3:0 ar Somiju un finālā revanšs Šveicei – 5:1. Ja ir divi turnīra saimnieki, tad abi uzvarēt nevar… Savukārt somi bronzas maču zaudēja amerikāņiem pēcspēles metienos (2:3).
Minskā (2014) Baltkrievijai iznāca augstā 7. vieta.
Turpinot tradīcijas, arī 2015. gadā turnīra saimnieki čehi nekļuva par čempioniem. Jāgra blice pusfinālā zaudēja Kanādai (0:2).
2016. gads mūs atkal aizveda uz Maskavu un Sanktpēterburgu. Znaroks bija ļoti gatavojies uzvarēt arī šoreiz, bet pusfinālā paklupa pret somiem (1:3), bronzas spēlē neatstājot nekādas cerības amerikāņiem (7:2).
Arī 2017. gada čempionāts risinājās divās valstīs – Francijā un Vācijā. Ceturtdaļfinālā vācieši tikai ar 1:2 piekāpās Kanādai, tā bija 8. vieta. Parīzē ļoti varonīgi cīnījās francūži – 5:1 ar Somiju, pa 4:3 bullīšos ar Šveici un Baltkrieviju, 4:1 ar Slovēniju. Līdz play-off pietrūka viena punkta, 9. vieta.
2018. gadā Herningā Andris Džeriņš ar vienīgo šajā spēlē realizēto metienu ārpus play-off atstāja čempionāta saimniekus dāņus, viņiem 10. vieta.
Par 2019. gadu un Košici/Bratislavu var droši teikt, ka arī Slovākijai nevajag rīkot pasaules hokeja forumus. Kārtējā slovāku 9. vieta.
2021. gads mums vēl labā atmiņā – otro reizi pasaules hokeja čempionāts notika Rīgā! Kovida dēļ gan gandrīz bez skatītājiem. Beigās mūsējie palika 10. vietā.
Pērn čempionāts atkal notika Tamperē un Helsinkos. Uh! Beidzot atkal labākie bija čempionāta rīkotāji somi. Somi uzvarēja sešās no septiņām Tamperes apakšgrupas spēlēm, ceturtdaļfinālā pieveica slovākus (4:2), pusfinālā amerikāņus (4:3), bet finālspēles papildlaikā uzvaru pret Kanādu viņiem atnesa Sakari Manninena metiens vairākumā – 4:3.
25 gadi pasaules čempionātos
Gads pilsētas čempions PČ saimnieks
1997. Helsinki/Tampere/Turku 1. Kanāda, 5. Somija
1998. Cīrihe/Bāzele 1. Zviedrija, 4. Šveice
1999. Oslo/Hamāra/Lillehammere 1. Čehija, 12. Norvēģija
2000. Sanktpēterburga 1. Čehija, 11. Krievija
2001. Hannovere/Ķelne/Nirnberga 1. Čehija, 8. Vācija
2002. Gēteborga/Kārlstade/Jonšēpinga 1. Slovākija, 3. Zviedrija
2003. Helsinki/Tampere/Turku 1. Kanāda, 5. Somija
2004. Prāga/Ostrava 1. Kanāda, 5. Čehija
2005. Vīne/Insbruka 1. Čehija, 16. Austrija
2006. Rīga 1. Zviedrija, 10. Latvija
2007. Maskava/Mitišči 1. Kanāda, 3. Krievija
2008. Kvebeka/Halifaksa 1. Krievija, 2. Kanāda
2009. Berne/Klotene 1. Krievija, 9. Šveice
2010. Gelzenkirhene/Manheima/Ķelne 1. Čehija, 4. Vācija
2011. Bratislava/Košice 1. Somija, 10. Slovākija
2012. Helsinki/Stokholma 1. Krievija, 4. Somija, 6. Zviedrija
2013. Stokholma/Helsinki 1. Zviedrija, 4. Somija
2014. Minska 1. Krievija, 7. Baltkrievija
2015. Prāga/Ostrava 1. Kanāda, 9. Slovākija
2016. Maskava/Sanktpēterburga 1. Kanāda, 2. Krievija
2017. Parīze/Ķelne 1. Zviedrija, 8. Vācija, 9. Francija
2018. Kopenhāgena/Herninga 1. Zviedrija, 10. Dānija
2019. Bratislava/Košice 1. Somija, 9. Slovākija
2021. Rīga 1. Kanāda, 11. Latvija
2022. Tampere/Helsinki 1. Somija
