Latvietis iegūst nozīmīgu titulu Austrumu cīņās

Pangamot cīņa ir radusies Filipīnās un ir ļoti sena. Sarunvalodā tā tiek saukta par filipīniešu džiudžitsu, un ir gan Āzijā, gan Okeānijā ļoti populāra. Tās pamatā ir cīņa ar bambusa kokiem un nažu tehnika, turklāt pangamont mākslā tiek apmācīti Austrumāzijas policijas darbinieki.

Iegūt astoto danu, Egils Helmanis devās uz Austrālijas pilsētu Adelaidu. Tur latvieti eksaminēja Vinss Palumbo, kuram pašam ir vienpadsmitais dans un, kurš ir Austrālijas čempions boksā un pasaules čempions ekskrima cīņā (cīņa ar kokiem).

“Lai tiktu pielaists pie šāda eksāmena, bija nepieciešama ievērojama starptautiska pieredze semināru vadīšanā un atsauksmes no meistariem, kuri novērtējuši manu meistarības pakāpi,” žurnālam Kas Jauns stāsta Egils Helmanis, izstāstot, kā notika eksāmens: “Bija jāsparingo  (reāli jācīnās ar pretinieku) un jādemonstrē tehnikas pārākums. Sparings vai, vienkārši sakot, kontakta cīņa – tā ir mana stiprā puse. Vēl bija jādemonstrē tehnikas daudzveidība - sitienu, lauzienu tehnika kopā ar brīvu elpošanu bez sasprindzinājuma un rupja fiziska spēka. Kā arī darbs ar koka nūju un nazi kā sava ķermeņa sastāvdaļu.”

Latvieša meistarība novērtēta atbilstoši astotā dana līmenim (pavisam ir 12 dani). “Latvijā ir tikai kādi divi vai trīs austrumu cīņu meistari, kuriem ir  tik augsti dani.  8 dans ir vecmeistara tituls,” paskaidro Egils Helmanis, piebilstot, ka ir ļoti lepns par un priecīgs par sasniegto: “Ceļš uz astoto danu nebija viegls, taču nu es esmu to izdarījis. Esmu spēris ļoti lielu soli uz priekšu un patiesībā manas pašreizējās sajūtas nav vārdos ietērpjamas. Tas nav izstāstāms. Jo tā var justies tikai cilvēks, kurš ir gājis uz savu mērķi un to sasniedzis. Man tas bija ļoti svarīgi un tagad vienkārši varu teikt, ka esmu laimīgs. Tagad šis dans man dod tiesības eksaminēt citus cilvēkus un piešķirt viņiem pirmo, otro, trešo, ceturto un piekto danu. Un es neapstāšos pie sasniegtā!"

Egils Helmanis ir viens no pieredzē visbagātākajiem cīņas mākslu meistars Latvijā. Viņš deviņdesmito gadu sākumā ieguvis brūno jostu teakvando, beidzis vairākas prestižas starptautiskās cīņas skolas un kā instruktors tuvcīņā apmācījis gan Latvijas, gan citu valstu spēka un drošības struktūra, strādājis ar Ruandas bruņotajiem spēkiem. Tāpat Helmanim ir psihologa izglītība un Latvijas sporta pedagoģijas augstskolā iegūta sambo trenera kvalifikācija. Helmanis ir arī pasaulē atzīts eksperts Kadačņikova stila tuvcīņā. Tas ir militārās tuvcīņas veids, kurš ir maksimāli pietuvināts reālajiem dzīves apstākļiem un, kura pamatā ir biomehānika.

Bet kāpēc viņš arī izvēlējies seno filipīniešu cīņas mākslu pangamot? “Tā pēc savas uzbūves ir vistuvāk tam, ar ko nodarbojos visu mūžu. Īpaši mani iespaidoja satikšanās ar Filipīnas vecmeistaru Ciraco Cacoy Canete, kuram bija 12. dans. Ar viņu mani iepazīstināja Austrālijas latvietis Māris Lukasevičs, kuram ir 7. dans un ir pasaules čempions pilna kontakta cīņās Doce pares/Escrima cīņās. Leģendārais vecmeistars mani eksaminēja 2012. gadā un piešķīra man 7. danu. Viņam toreiz bija 93 gadi, un man bija tas gods redzēt viņu sparingā. Savā cienījamā vecumā viņš bija nepārspējams ar cīņas un domāšanas ātrumu. Sīks večukiņš, bet kā nostājās uz cīņas paklāja, tā uzreiz pilnīgi pārvērtās. Viņš nomira pirms gada, 96 gadu vecumā,” stāsta Egils Helmanis.