Krievijas olimpieši saņem naudu no armijas un atklāti aģitē par karu Ukrainā
Krievijas olimpieši saņem algas no Krievijas Aizsardzības ministrijas, viņiem ir militārās pakāpes un viņi aktīvi izplata Putina režīma propagandu. Neraugoties uz to, Starptautiskā Olimpiskā komiteja un sporta federācijas cenšas nodrošināt krievu sportistu dalību galvenajiem pasaules sporta notikumiem, vēsta “slidstvo.info”.
2024. gada vasarā Parīzē notiks olimpiskās sporta spēles. Starptautiskā Olimpiskā komiteja ierosināja ļaut Krievijas sportistiem piedalīties olimpiskajās spēlēs zem neitrāla karoga. Tas izraisīja sašutumu Ukrainā, un Eiropas Parlaments, kā arī daudzas valstis nosodīja šādus Olimpiskās komitejas nodomus.
"Slidstva.Info" žurnālisti rūpīgi izpētīja Krievijas sporta organizāciju statūtus un sociālos tīklus, kā arī saņēma informāciju par Krievijas sportistu algām. Izrādījās, ka daudzi Krievijas olimpieši ir aktīvas militārpersonas, kuras saņem naudu no Krievijas Aizsardzības ministrijas. Viņu uzdevums ir ar starptautisko sporta sacensību starpniecību reklamēt militāro dienestu Krievijā.
Olimpietis militārajā uniformā
Krievijas olimpieši regulāri parādās sabiedrībā militārā formā un saņem militārus apbalvojumus. Piemēram, krievu biatlonists Eduards Latipovs 2022. gadā piedalījās olimpiskajās spēlēs Pekinā. Viņš sacensību finālā netrāpīja mērķī un saņēma bronzu. Neveiksmīgais sniegums biatlonistu neapbēdināja, jo savās mājās olimpietis saņēma Krievijas armijas apbalvojumu.
2022. gada 29. aprīlī, kad Krievijas armija jau veica aktīvas kaujas operācijas Ukrainas teritorijā, olimpietis Eduards Latipovs no aizsardzības ministra Sergeja Šoigu saņēma leitnanta pakāpi un II pakāpes apbalvojumu "Par nopelniem tēvzemei".
Latipovs ir aktīvais karavīrs un armijas Centrālā sporta kluba dalībnieks, kurš saņem algu no Krievijas Aizsardzības ministrijas. "Investigation.Info" izdevies atrast dokumentus, kas apliecina, ka 2021.gadā vīrietis no Krievijas Aizsardzības ministrijas pakļautībā esošā sporta kluba “CSKA” (Krievijas armijas centrālais sporta klubs – red.)) saņēmis 776 081,6 rubļus (nepilni 10 000 eiro). Toreiz Latipovam bija praporščika pakāpe, bet tagad kā leitnants viņš saņem lielāku algu.
Vēl viens Krievijas olimpietis, vingrotājs Deniss Abļazins , kurš pārstāvēja Krieviju 2020. gada olimpiskajās spēlēs Tokijā, pēc olimpiskajām spēlēm saņēma Putina apbalvojumu "Goda ordenis", kā arī 1. pakāpes medaļu "Par varonību”. No 2021. gada Denisam Abļazinam bija virsleitnanta pakāpe, teikts Krievijas gvardes oficiālajā tīmekļa vietnē.
Citi olimpieši, slēpotāji Aleksandrs Boļšunovs un Deniss Specovs , saņēma kapteiņu pakāpi no Krievijas gvardes vadības par izcīnītajām vietām Pekinas olimpiskajās spēlēs 2022.
Pēc Stratēģiskās komunikācijas centra aprēķiniem, "ziemas olimpiskajās spēlēs Pekinā Krievijas sportisti izcīnīja 32 medaļas. No tām 14 medaļas ir CSKA organizācijā esošajiem sportistiem, tikpat daudz ir viņu rokaspuišiem no “Dinamo” ("Dinamo" - sporta biedrību nosaukums PSRS. Sākotnēji sporta biedrība ar šo nosaukumu tika izveidota PSRS un piederēja RSFSR NKVD pakļautībā esošās Valsts politiskās pārvaldes sistēmai – red.). Kopumā 88% no visām godalgām 2022. gada Pekinas olimpiskajās spēlēs izcīnīja sportisti, kas pārstāv Ukrainā karojošos spēkus."
Krievijas sporta struktūra
Tas, ka arī Krievijas Federācijas sportisti ir militārpersonas, nav nejaušība, bet gan daļa no sistēmas, kurā Krievijas sports pastāv jau daudzus gadus.
Sports Krievijā vienmēr ir bijis daļa no valsts militārās dzīves. Kopš Padomju Savienības laikiem tur ir bijuši sporta klubi - CSKA un "Dinamo", kas cieši saistīti ar tā saucamajām spēka struktūrām.
CSKA tolaik bija PSRS Aizsardzības ministrijas Sporta komitejas pakļautībā, bet "Dinamo" – NKVD. Šie klubi tika dibināti 1923. gadā — pirms 100 gadiem, taču kopš tā laika Krievijas sportā maz ir mainījies.
Mūsdienu Krievijā lielākā daļa sportistu ir piesaistīti "Dinamo" un CSKA klubiem. Šo klubu dibinātāji ir Aizsardzības ministrija, FSB, Krievijas gvarde, Iekšlietu ministrija un citas Krievijas Federācijas tiesībaizsardzības iestādes.
Tāpēc tik daudzi Krievijas olimpieši ir arī militārpersonas ar militāriem apbalvojumiem un tituliem.
Tas ir teikts CSKA statūtos: "Iestāde atrodas Krievijas Federācijas Aizsardzības ministrijas departamenta pārziņā un ir daļa no Krievijas Federācijas Bruņoto spēku struktūras." Un organizācijas mērķis ir "fiziskās kultūras un sporta attīstība Krievijas Federācijas bruņotajos spēkos". Un starptautisko aktivitāšu attīstība fiziskās audzināšanas un sporta jomā.
Krievijas sportistu-karavīru algas
CSKA mājaslapas arhīva lapā ir krievu peldētāja Antona Čupkova fotogrāfija no jauniesaukto zvēresta. Viņš ir 2016. gada olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs un pasaules čempions peldēšanā.
"Investigation.Info" no olimpiskā leitnanta Antona Čupkova algas apliecības uzzināja, ka 2021. gadā viņš no Krievijas Federācijas Aizsardzības ministrijas FAU CSKA saņēmis 1 428 609 (ap 17 000 eiro). Tas nav vienīgais sportista ienākumu avots, bet gan piemaksa par "titulu".
Vieglatlēte, Krievijas Bruņoto spēku kapteine Marija Lasickene 2021. gadā no CSKA saņēma 1 641 122,42 rubļus (19 600 eiro).
No avotu sniegtās informācijas noprotams, ka sportistu atalgojums ir atkarīgs no militārā dienesta pakāpes. Jo augstāks rangs, jo lielāka alga.
Kopumā Krievijas Aizsardzības ministrija ar sportistu algām neskopojas. Tas arī teikts CSKA statūtos: "aģentūrai pilnībā jāizmaksā personāla atalgojums." Un skaitļi no viņu gada pārskata liecina, ka CSKA sportistu un personāla algām 2021. gadā tika rezervēti gandrīz 3 miljardi rubļu (gandrīz 36 miljoni eiro).
Rodas jautājums - kā Krievijas olimpieši var palikt neitrāli karā un nēsāt neitrālu karogu (kā to iesaka Starptautiskā Olimpiskā komiteja), ja viņiem maksā tā pati organizācija, kas finansē Krievijas agresiju Ukrainā?
Par ko krievu sportistiem maksā?
Acīmredzot olimpieši nerok tranšejas pie Bahmutā. Viņu otra funkcija ir reklamēt Krievijas Bruņotos spēkus, lai krievi stātos militārajā dienestā un armijā.
Tas ir tieši ierakstīts CSKA nolikumā. CSKA darbības mērķis ir "militārā dienesta popularizēšana Krievijas Federācijas Bruņotajos spēkos jauniešu vidū”.
Fotoattēli un video apstiprina, ka jau Ukrainas kara laikā Krievijas olimpieši kampaņas "Militārais dienests saskaņā ar līgumu – jūsu izvēle" ietvaros rīkoja meistarklases un rakstīja virkni aicinājumu Krievijas karavīriem, kuri šobrīd karo Ukrainā - ar atbalsta vārdiem un tēmturiem "ZaPatsanoV, ZaPobedu, heroZ".
Krievijas sportisti ne tikai aktīvi izplata propagandu, bet arī trenējas Krievijas okupētajās teritorijās. Piemēram, uzreiz pēc Krimas okupācijas, CSKA tur atvēra filiāli un izvietoja mācību bāzi.
Krievijas olimpiskie sportisti saņem algas no Krievijas drošības spēkiem un atklāti aģitē par dienestu Krievijas armijā, kas pašlaik veic noziegumus Ukrainā. Tie ir tie paši sportisti, kuri patiesībā ir līdzvainīgi uzbrukumā Ukrainai, var izmantot neitrālu olimpiešu statusu un saglabāt piekļuvi starptautiskām norises vietām. Tiesa, SOK arī norāda, ka Krievijas olimpieši, kuriem ir bijusi saistība ar Krievijas armiju, nevarētu piedalīties Ilimpiādē, taču jautājums, protams, ir par to, vai pats SOK veiks adekvātu sportistu biogrāfijas pārbaudi.
