Latvija un sabiedrotie konsolidē spēkus pret SOK ieceri ļaut Krievijas un Baltkrievijas sportistiem piedalīties Olimpiskajās spēlēs

Sanāksmē piedalījās 21 Eiropas valsts, kā arī ASV, Kanādas un Japānas par sportu atbildīgie ministri. To organizēja Lielbritānija, lai apmainītos ar viedokļiem par SOK 25.janvāra paziņojumu, kurā tā aicina meklēt risinājumus, lai Krievijas un Baltkrievijas sportisti varētu piedalīties starptautiskās sacensībās.

Pēc IZM sniegtās informācijas, vairākums sanāksmes dalībnieku norādījuši, ka SOK paziņojums ir pilnīgi nepieņemams, jo situācija kopš 2022.gada 24.februāra, kad Krievija sāka aktīvu karadarbību pret Ukrainu, nav mainījusies un joprojām katru dienu Ukrainā tiek nogalināti civiliedzīvotāji un iznīcināta infrastruktūra, kā arī regulāri tiek pastrādāti kara noziegumi un noziegumi pret cilvēci.

Sanāksmes dalībnieku pozīcija bijusi vienota - kamēr Krievija kā agresors ar Baltkrievijas atbalstu Ukrainā turpina karu, Krievijas un Baltkrievijas sportistiem un sporta darbiniekiem nedrīkst ļaut piedalīties starptautiskās sacensībās, tostarp Olimpiskajās un Paralimpiskajās spēlēs. Tika akcentēts, ka ir ļoti svarīgi, lai valstu valdību un sporta federāciju viedoklis šajā jautājumā būtu iespējami vienots.

Sanāksmes ievadā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis atsaucās uz olimpiskajiem principiem un atzīmēja, ka gadījumā, ja Krievijas un Baltkrievijas sportistiem tiks ļauts startēt arī zem baltā jeb neitrālo sportistu karoga, tad šis karogs būs "asinīm traipīts". Ukrainā kopš kara sākuma tikuši nogalināti 228 sportisti, kā arī iznīcināta sporta infrastruktūra.

Tikmēr agresorvalstu sportisti turpina saņemt finansējumu no Krievijas un Baltkrievijas, turklāt šo agresorvalstu sportistiem esot saikne ar militārajām un drošības iestādēm. Tāpat Krievijā un Baltkrievijā sports tiek izmantots kā propagandas instruments.

Čakša aicināja sanāksmes dalībniekus būt stingriem savā nostājā un neļaut Krievijas un Baltkrievijas sportistiem un pārstāvjiem zem jebkāda karoga, tostarp neitrāla, atgriezties starptautiskajās sporta sacensībās un organizācijās.

Atsevišķas valstis gan bijušas atvērtas turpmākām diskusijām ar SOK, lai noteiktu skaidru modeli neitrālo sportistu statusam, tādējādi ļaujot piedalīties starptautiskās sporta sacensībās tiem Krievijas un Baltkrievijas sportistiem, kuri netiek finansēti no agresorvalstu budžeta un kuri stingri iestājas pret karu Ukrainā.
Sanāksmes noslēgumā tika nolemts iespējami drīz sagatavot kopīgu publisku valstu paziņojumu.

Jau vēstīts, ka Āzijas Olimpiskā padome (OCA) 26.janvārī paziņoja, ka Krievijas un Baltkrievijas sportisti drīkstēs piedalīties šī gada Āzijas spēlēs. Ja Krievijas un Baltkrievijas sportistiem tiks dota iespēja pildīt Parīzes olimpisko spēļu kvalifikācijas kritērijus, tad, piemēram, smaiļošanā, startējot Āzijas zonā, viņi būs ieguvēji, jo tur ir krietni zemāka konkurence nekā Eiropā.

SOK ieskaitā, valdības nedrīkstētu izlemt, kuri sportisti var piedalīties sacensībās un kuri ne. Tāpat konsultāciju procesā nonākts pie secinājuma, ka nevienam sportistam nevajadzētu liegt piedalīties sacensībās, liegumu pamatojot tikai ar viņa pilsonību.

Kā priekšnoteikumus, lai sportisti varētu atgriezties sacensību apritē, SOK min, ka tie varētu startēt tikai kā neitrāli sportisti, nekādā veidā nepārstāvot savu valsti vai federāciju, līdzīgi kā tas ir profesionālajās sporta līgās Eiropā, ASV un Kanādā, kā arī atsevišķos individuālajos sporta veidos.

Tāpat sportisti sacensībās varētu piedalīties, ja pilnībā respektē Olimpisko hartu. Pirmkārt, tie var būt tikai sportisti, kas nav aktīvi atbalstījušu Krievijas karadarbību Ukrainā. Otrkārt, šiem sportistiem jāatbilst Pasaules antidopinga kodeksam un citiem antidopinga noteikumiem.

Gadījumā, ja sportisti neievērotu šos priekšnosacījumus, starptautiskajām federācijām un/vai sacensību rīkotājiem nekavējoties jāatstādina viņus no sacensībām, ziņojot par to SOK.