Līdz 40 valstīm varētu boikotēt Parīzes olimpiskās spēles

“Esmu pārliecināts, ka 10. februārī plānotajā apspriedē tiks panākta 30 vai varbūt 40 sporta ministru vienošanās, tostarp arī no ASV, Lielbritānijas, Kanādas, Austrālijas un Japānas, lai kategoriski noraidītu ideju ļaut spēlēs piedalīties sportistiem no Krievijas un Baltkrievijas,” viņš sacīja aģentūrai “Reuters”. Viņaprāt, ar šādu koalīciju būtu pietiekami, lai 2024. gada Olimpisko spēļu rīkošanu padarītu bezjēdzīgu.

Bortničuks piebilda, ka Kanāda un ASV ir to 40 valstu skaitā, kas nevēlas pieļaut Krievijas un Baltkrievijas sportistu piedalīšanos, taču Kanādas Olimpiskā komiteja norādīja, ka meklē iespējas ļaut viņiem startēt zem neitrāla karoga — atzīstot sankciju pamatotību pret Krieviju un Baltkrieviju, kā arī aizliegtumu šo valstu amatpersonām un sportistiem piedalīties starptautiskajās sacensībās, vienlaikus uzskata, ka izslēgt sportistus tikai un vienīgi viņu pases dēļ neatbilst olimpiskajiem principiem. Līdzīgu nostāju pauda ASV Baltā nama pārstāve — vajadzētu atļaut tiem sportistiem, kuri "nepārstāv Krievijas vai Baltkrievijas valsti", tam piekrita ASV Olimpiskā un paralimpiskā komiteja.

Bortničuka izteikumi parādījās pēc tam, kad Latvija, Lietuva, Igaunija un Polija kopīgi noraidīja Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) plānu ļaut 2024. gada Olimpiskajās spēlēs kā neitrāliem sportistiem piedalīties Krievijas un Baltkrievijas pārstāvjiem.

Četru valstu sporta ministru paziņojumā tika uzsvērts, ka centieni atgriezt Krievijas un Baltkrievijas sportistus starptautiskajās sporta sacensībās pat zem neitralitātes statusa leģitimizē politiskos lēmumus un abu valstu propagandu, un nedrīkst pieļaut sporta jomas izmantošanu uzmanības novēršanai no Krievijas agresijas pret Ukrainu.

Ukraina jau piedraudējusi ar boikotu šādā gadījumā, uz ko SOK ceturtdien atbildēja, ka tas tikai “sodīs sportistus”.

Portāls Jauns.lv jau ziņoja par savā rīcībā nonākušu 31. janvāra vēstuli, ko parakstījis SOK prezidents Tomass Bahs, atbildot uz Ukrainas sporta ministra Vadima Gutsaita šī gada 26. janvārī nosūtīto vēstuli SOK, kurā Ukraina paudusi gatavību boikotēt Parīzes olimpiskās spēles, ja tajās kaut kādā veidā tiks atļauts piedalīties Krievijas un Baltkrievijas sportistiem.

Ja vēstules sākumā Bahs pauž bezierunu atbalstu un solidaritāti ar Ukrainas sportistiem no visas olimpiskās kopienas, kā arī norāda uz noteiktajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju, tad pēc tam kritizē Ukrainas draudus boikotēt olimpiskās spēlēs, ja tajās piedalītos Krievijas un Baltkrievijas sportisti. Draudot ar olimpisko spēļu boikotu, Ukraina nostājoties pret olimpiskajiem principiem un ar šādu rīcību Ukrainai vairs nebūs SOK dalībvalstu vairākuma atbalsts.

Bahs norādīja, ka vēl neesot nemaz sāktas diskusijas par neitrālo sportistu ar “Krievijas un Baltkrievijas pasēm” iespējamo dalību Parīzes olimpiskajās spēlēs, bet šāda Ukrainas rīcība manipulējot ar iespējamo SOK biedru un sporta federāciju viedokli gadījumā, ja šādas sarunas tiktu iesāktas. Katrai olimpiskajai komitejai ir jāievēro pamatprincipi, bet boikots ir klajš principu pārkāpums.

Interesanti, vai Bahs tāpat būtu vērtējis aparteīda DĀR boikotēšanu un turpmāko izslēgšanu no Olimpiskajām spēlēm no 1964. līdz 1988. gadam (turklāt 1970. gadā DĀR vispār izslēdza no SOK), kā arī paša dzimtenes Vācijas, kā arī Japānas neuzaicināšanu uz pirmajām pēckara Olimpiskajām spēlēm 1948. gadā Londonā (vasaras spēles) un Sanktmoricā (ziemas spēles).

Janvārī SOK aicināja pētīt veidus, kā Krievijas un Baltkrievijas sportistiem atgriezties starptautisko sacensību apritē. SOK konsultējusies ar SOK locekļiem, sportistu pārstāvjiem, starptautiskajām sporta veidu federācijām un nacionālajām olimpiskajām komitejām.  Vairums konsultācijās iesaistīto pušu piekritušas, ka saskaņā ar Olimpisko hartu ir jāciena visu sportistu tiesības, izslēdzot diskrimināciju. Valdības nedrīkstētu izlemt, kuri sportisti var piedalīties sacensībās un kuri nē. Tāpat konsultāciju procesā nonākts pie secinājuma, ka nevienam sportistam nevajadzētu liegt piedalīties sacensībās, liegumu pamatojot tikai ar viņa pilsonību.

Kā priekšnoteikumus, lai sportisti varētu atgriezties sacensību apritē, SOK minēja, ka tie varētu startēt tikai kā neitrāli sportisti, nekādā veidā nepārstāvot savu valsti vai federāciju, līdzīgi kā tas ir profesionālajās sporta līgās Eiropā, ASV un Kanādā, kā arī atsevišķos individuālajos sporta veidos. Tāpat sportisti sacensībās varētu piedalīties, ja pilnībā respektē Olimpisko hartu. Pirmkārt, tie var būt tikai sportisti, kas nav aktīvi atbalstījušu Krievijas karadarbību Ukrainā. Otrkārt, šiem sportistiem jāatbilst Pasaules antidopinga kodeksam un citiem antidopinga noteikumiem.

Jauns.lv jau ziņoja par Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska viedokli, ka centieni panākt, lai agresorvalsts Krievijas sportisti varētu piedalīties nākamā gada vasaras olimpiskajās spēlēs Parīzē, ir vērtējami kā mēģinājums parādīt pasaulei, ka terors var būt pieņemams. SOK iecere pētīt iespējas, kā Krievijas sportisti varētu atgriezties olimpiskajās sacensībās, ir "mēģinājums pateikt visai pasaulei, ka terors var būt kaut kas pieņemams, it kā varētu pievērt acis uz to, ko Krievija dara ar Hersonu, ar Harkivu, ar Bahmutu, ar Avdijivku".

Zelenskis sacīja, ka par savu viedokli informējis vēstulē, ko nosūtījis Francijas prezidentam Emanuelam Makronam. "Gatavojoties Parīzes olimpiādei, mums jābūt pārliecinātiem par to, ka Krievija nevarēs izmantot šo vai jebkuru citu starptautisku sporta notikumu, lai propagandētu agresiju vai savu valsts šovinismu," uzsvēra Ukrainas prezidents. Viņš arī atgādināja par 1936. gada vasaras olimpiskajām spēlēm Berlīnē, kuras notika nacistu varas laikā. "Ir bijusi arī nozīmīga olimpiskā kļūda. Olimpiskās kustības un teroristisku valstu ceļi noteikti nedrīkst krustoties," sacīja Zelenskis.