Kaspars Cipruss par Pasaules kausu, sporta veida nākotni un basketbolu kā produktu

Vai emocijas pēc izlašu panākumiem novembra logos ir noplakušas un sākušies organizatoriskie darbi attiecībā uz valstsvienību gatavošanu finālturnīriem?

Emocijas tajā brīdī bija fantastiskas, taču kā jebkurā sportā nevienam neinteresē tavi vakardienas rezultāti. Pateicoties izlašu labajiem rezultātiem, mums priekšā ir tādi izaicinājumi, ar kādiem vēl neesam sastapušies, piemēram, tie, kas saistīti ar dalību Pasaules kausa finālturnīrā. Priekšdarbi notiek un aktīvi risinām jautājumus, kas saistīti ar vīriešu un sieviešu izlašu sagatavošanos procesu un dalību turnīros.

Kas tieši ir šie pirmie priekšdarbi vīriešu izlases sagatavošanai Pasaules kausa finālturnīram?

Situācija ir sarežģītāka, nekā spēlējot turnīros Eiropā, kur loģistika ir vienkāršāka un nav jādomā par aklimatizāciju. Viena no problēmām, ar kuru šobrīd saskaramies, ir sparingpartneru atrašana. Eiropā izlašu loks ir lielāks, bet tagad, lai labāk sagatavotos, strādāsim pie tā, lai pārbaudes spēlēs pretinieki būtu tādā pašā līmenī kā aizvadītajā vasarā.

Cik daudz šobrīd ir zināms process, kā norisināsies izlases došanās uz Āziju, vai, piemēram, tiks izmantots avio līgumreiss?

Komanda uz Āziju dosies krietnu laiku iepriekš, tās varētu būt divas nedēļas pirms turnīra sākuma. Tāpat dosimies uz izlozi, lai komunicētu par iespējām aizvadīt treniņnometni, kas palīdzētu aklimatizēties. Lidojums varētu ilgt pat 14-15 stundas, tāpēc basketbolistiem būs jānodrošina pēc iespējas labāki apstākļi, lai viņi justos komfortabli. Šobrīd aktīvi risinām arī loģistikas jautājumus.

Cik liels finansējums nepieciešams izlašu sagatavošanai 2023. gada finālturnīros, jo īpaši vīriešu valstsvienībai, kas spēlēs finālturnīrā Āzijā?

Lai sekmīgi varētu sagatavoties un aizbraukt uz visiem finālturnīriem jauniešu un pieaugušo izlasēm, ir nepieciešami apmēram divi miljoni eiro. Vīriešu izlasei Pasaules kausam - sagatavošanās process, priekšdarbi, treniņnometne Āzijā - šī summa varētu veidot apmēram trešo daļu no valstsvienību budžeta.

Kur tiks rasti līdzekļi izlašu startiem - tas ir Latvijas Nacionālās sporta padomes (LNSP) jautājums?

Visi apkārt runā par sponsoriem, bet tikai tie, kas ir meklējuši un nodarbojušies ar finansējuma piesaisti Latvijā, apzinās, cik grūts ir šis izaicinājums. Nav tik daudz lielu uzņēmumu, kas savās mārketinga aktivitātēs var ieguldīt lielas summas, kādas tās ir, piemēram, Spānijā vai Vācijā. LNSP jau ir iezīmēts finansējums, lai mēs varētu pienācīgi sagatavoties un cīnīties par pēc iespējas augstākām vietām un nodrošināt mūsu izlasei līdzīgākus apstākļus, kādi tie ir arī citām Pasaules kausa dalībvalstīm.

Vai Latvijai, tāpat kā Slovēnijai, bija iespēja jau tagad tikt izvēlētai spēlēt kādā noteiktā valstī - Japānā, Indonēzijā vai Filipīnās?

Luka Dončičs šobrīd ir viens no karstākajiem produktiem basketbola mārketingā. Ja japāņiem neizdevās nodrošināt ASV izlases spēlēšanu pie sevis, tad, piemēram, Slovēnija vai Grieķija [ar Janni Adetokunbo] ir nākamā likumsakarīgā izvēle. Rīkotājvalstīm ir iespēja izvēlēties savus sadarbības partnerus, lai savās valstīs padarītu šo pasākumu vēl īpašāku.

Vai nacionālo izlašu panākumi un kuplā vīriešu valstsvienības spēļu apmeklētība sekmējusi jaunu sponsoru piesaisti? Vai LBS var atklāt biļešu ieņēmumus Pasaules kausa kvalifikācijas spēlēs un to, kam tiks novirzīta peļņa, ja tāda būs?

LBS finansējums ir nesamērīgi mazs, salīdzinot ar to Eiropas valstu federācijām, kuru izlasēm ir ambīcijas izcīnīt medaļas. Šobrīd finansējums, kas tika iegūts, ir krietni par mazu, lai aizpildītu caurumus, kas ļautu šajā rādītājā konkurēt ar mūsu pretiniekiem. Jebkas, ko mēs iegūstam, - bet par peļņu to nosaukt nevar - ieguldām jau esošajos projektos un izlašu atbalstā basketbola zīmola attīstībā. Ja mēs gribam sacensties ar lielajām valstīm, tad mums vismaz vienā segmentā jāpiedāvā mūsu spēlētājiem līdzīgs serviss - mēs uzsvaru liekam uz spēlētāju aprūpi un basketbola kā zīmola mārketingu. Augot rezultātiem, aug ne tikai iespējas, bet arī izdevumi.

Kāds šobrīd ir līguma termiņš ar Luku Banki, un vai būs iespēja to pagarināt līdz Parīzes olimpisko spēļu cikla noslēgumam un "Eurobasket 2025"? Kas LBS ir jādara, lai varētu konkurēt ar piedāvājumiem no Eiropas klubiem?

Ar Banki līgums bija no kvalifikācijas posma sākuma līdz pasaules čempionātam. Banki atradām, pateicoties privātiem kontaktiem un rūpīgai selekcijai. Daudzi uzdeva jautājumus: kas tas tāds ir par treneri no G līgas un vai nevarējām atrast labāku? Viņš izlasi pārņēma zemā punktā, bet tagad redzam viņu visā krāšņumā. Latvija nekad nebūs tā valsts, kas varēs atļauties pašu labāko un aktuālajā brīdī pieejamo treneri. Basketbola vidē tas nebija jauns uzvārds, taču viņš, manuprāt, tajā brīdī bija ļoti nenovērtēts.

Runājot par iespējamo līguma pagarināšanu, viss ir atkarīgs no trenera - kādas būs viņa ambīcijas. Darīsim visu, lai viņu noturētu, taču jāskatās, kādas būs prasības. Sarunas vēl nav uzsāktas, bet viņš noteikti nojauš, ka gribam pagarināt līgumu. Pēc iekļūšanas finālturnīrā īsti nesanāca komunikācija ar viņu, jo viņš tajā brīdī noslēdza līgumu ar Strasbūras klubu, kur, kā redzam, viņš rāda fantastisku rezultātu. Mēs nekad nespēsim sacensties ar klubu piedāvājumiem, jo klubu sezona ilgst 10 mēnešus, bet izlasēm darbs ir ap 2-3 mēnešiem gadā. Arī šī brīža "karstākie" treneri ļoti sekmīgi apvieno darbu izlasē un darbu klubā, piemēram, Serdžo Skariolo Spānijā, Dimitris Itudis Grieķijā un Ergins Atamans Turcijā. Basketbolā tā ir normāla prakse, kad treneri apvieno darba pienākumus klubos un izlasē.

Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) turpmāk vadīs Anda Čakša, tāpat zināms Saeimas sporta apakškomisijas sastāvs. Iepriekšējā ministre Anita Muižniece un apakškomisijas vadītājs Sandis Riekstiņš bija ļoti pietuvināti un redzami basketbolā, bet kādas ir cerības saistībā ar jauno vadību?

Šobrīd nodibināt labu sadarbību ar jauno IZM vadību un Saeimu būs vienkāršāk, jo esam izveidojuši produktu, kas šajā brīdī vislabāk var reprezentēt Latvijas sportu ārpus robežām. Tas ir reprezentabls produkts gan Latvijai, gan Latvijas sportam. Paldies arī Riekstiņam, kurš parādīja Saeimai, cik sports ir svarīgs. Iepriekšējā IZM vadība bija ļoti tuva sportam, un Muižnieces vadībā jutām, ka sports nav tikai kāda no padsmitajām nozarēm ministrijas pārvaldībā. Ļoti ceru, ka jaunā sporta vadība iedziļināsies sporta jautājumu risināšanā līdzīgi iepriekšējai, un būšu neizsakāmi priecīgs, ja to darīs vēl vairāk.

Salīdzinot ar iepriekšējo LBS Padomes sastāvu, šajā ir ļoti maz politikai pietuvinātu personu - vai tas kādā veidā apgrūtinājis pieeju publiskajam finansējumam vai kavējis basketbolam svarīgu lēmumu pieņemšanu?

Kopā ar partneriem piesaistījām 21 miljonu komandu sporta spēļu hallei, iepriekš bija problēma dabūt pat 10 miljonus. Eiropas čempionātam valdība ar Rīgas domi iezīmējušas kopā 11,5 miljonus. Personiskās attiecības ir laba lieta, bet basketbola trumpis ir tāds, ka ir ideju un izpildījuma kvalitāte, pamatotība un ilgtspējība. Galvenā problēma ir tā, ka, līdzīgi kā PSRS vai deviņdesmitajos gados, sporta sabiedrība nevis cenšas izveidot kādu produktu un pārdot to, lai tas būtu ilgtspējīgs, bet mēģina kaut ko izlobēt un dzīvot vienai dienai, kas, manuprāt, ir ļoti strauji jāmaina. Ja mēs nemainīsim domāšanu un nemēģināsim pārdot idejas saviem partneriem, kas šajā gadījumā ir valsts, mēs nevarēsim veicināt veselīgu un godīgu konkurenci, kā arī plānveidīgi attīstīt sportu kā ilgtspējīgu produktu. Prioritāros sporta veidus jau kādu laiku ir noteikusi tauta, vecāki, kuri ved savus jauniešus uz treniņiem, pasākumu apmeklētība, amatieri, televīzijas reitingi. Līdz ar to, ja mēs nevēlamies radīt vēl lielāku plaisu ar lielvalstīm populārajos sporta veidos, prioritāro sporta veidu noteikšana arī varas gaiteņos būtu akūta nepieciešamība.

Vai būs nepieciešamas korekcijas "Eurobasket 2025" budžetā saistībā ar elektroenerģijas sadārdzināšanos un inflāciju?

Pirms trīs gadiem neviens nezināja, ka būs jāsaskaras ar Covid-19, kā arī nevarējām iedomāties, ka civilizētā pasaulē var notikt lietas, ko šobrīd Krievija dara Ukrainā. Ir ārkārtīgi grūti paredzēt, kāds būs sadārdzinājums pēc divarpus gadiem. Šobrīd, redzot esošos aprēķinus, nav nepieciešams papildu finansējums. Tāpēc ir ļoti svarīgi jau šobrīd, iespēju robežās, noslēgt līgumus, neatstājot tos uz pēdējiem gadiem, lai ir zināma un nofiksēta cena.

Vai bez "Arēnas Rīga" un plānotās komandu sporta spēļu halles "Eurobasket 2025" norisei būs nepieciešams vēl kāds sporta infrastruktūras objekts, piemēram, treniņu aizvadīšanai?

Noteikti diskutēsim par "Rimi" Olimpiskā centra iespējamo iesaisti un, protams, ļoti ceram uz jaunās halles gatavību, pretējā gadījumā var sanākt vairāki sarežģījumi tieši ar treniņprocesa nodrošināšanu izslēgšanas turnīra izspēles laikā.

Kādiem mērķiem tieši basketbolā vēl šī komandu sporta spēļu halle tiks izmantota nākotnē?

Šobrīd tā paredzēta vairāk treniņprocesam, bet pēc pieprasījuma tā noteikti atbildīs gan Latvijas-Igaunijas līgai, gan jauniešu izlašu čempionātu prasībām. Ilgtermiņā ceram izveidot ekselences centru, kur varētu sadarbībā ar NBA rīkot "NBA Basketball School". Projektā paredzēti trīs neatkarīgie laukumi. Ja gribam aizvadīt Latvijas-Igaunijas Basketbola līgas spēles, jaunatnes čempionātus, tad būs viens laukums pa vidu ar 3000 sēdvietu. Izņemot vīriešu nacionālo izlasi, visas pārējās sacensības varētu tikt aizvadītas.

Kas būtu jāizdara valstij/pašvaldībām, lai varētu veidot un stiprināt reģionālos attīstības centrus? Ko līdz šim savu spēju robežās ir darījusi LBS?

Manuprāt, valsts kopā ar pašvaldībām ir izveidojusi fantastisku infrastruktūru Latvijas reģionos. Mums ir ļoti labas zāles Liepājā, Valmierā, Ventspilī, Jelgavā un citās reģionu pilsētās. Nesen tika atklātas ļoti labas zāles Jēkabpilī un Rēzeknē. Savienība noteikti turpinās jau iepriekš uzņemto kursu - maksimāli popularizēs Latvijas basketbolu Latvijas teritorijā un ārpus tās. Nekad nebūs tā, ka LBS spēs "pabarot" visus basketbola gribētājus. Ko dara un darīs LBS, tad, kā jau minēju, jārada vide, lai basketbolā iesaistītiem cilvēkiem būtu vieglāk piesaistīt naudu saviem projektiem.

Vai privātās sporta skolas, kā, piemēram, atjaunotā "Valtera basketbola skola" vai "Bertānu Valmieras basketbola skola", ir labākais modelis, kā attīstīt jaunos talantus profesionālajam basketbolam?

Grūti teikt, kāds modelis ir pareizākais tieši jauno talantu attīstīšanai, jo jauno spēlētāju attīstība atkarīga no personāla, kāds strādā ar jaunajiem talantiem, no komunikācijas ar vecākiem, no piedāvājuma, kādu projekts var sniegt jaunajiem talantiem, bet noteikti tas ir pareizākais virziens finansējuma piesaistē. Sadarbība starp pašvaldību un privāto sektoru, kur veiksmīgi tiek apgūts arī valsts finansējums, noteikti ir liels solis uz priekšu mūsdienīgākam sporta modelim.

Kādas šobrīd ir lielākās klubu problēmas, un kā LBS var palīdzēt tās risināt?

Finanses ir problēma visiem klubiem, arī tiem, kas ir augstā līmenī, jo katrs izaicinājums prasa papildu ieguldījumus. Ar šo problēmu saskarās ne tikai Latvijas klubi, bet klubi Lietuvā, Igaunijā un citās valstīs. Nekad nebūs tā, ka kāds klubs pateiks, ka viņam pietiks. Šī ir neizbēgama sacensība visos līmeņos, arī Eirolīgā. Vienmēr varam kādu vainot, taču ir jāiemācās pārdot savs produkts. Mēs parādījām, ka basketbols no nevienam nevajadzīga produkta kļuvis par festivālu. Klubiem jāatrod sviras, kā risināt šos jautājumus. Sportā liela problēma ir mārketings, ko vēl īsti nemākam apgūt. Mums jāiemācās sportu pārvērst biznesa projektos, nevis darboties kā sociālajiem projektiem.

Kādi ir ieguvumi un zaudējumi no Latvijas komandu spēlēšanas kopā ar Igaunijas klubiem?

Ir jāstrādā ar tiem resursiem, kas mums ir. Latvijas-Igaunijas līga šobrīd sniedz mums labu konkurenci, kas redzams arī rezultātos, piemēram, tam pašam "Prometey" vairs šeit nav vieglu spēļu. "Prometey" sniedz mūsu komandu spēlētājiem iespēju spēlēt pret augsta līmeņa basketbolistiem. Gan "Prometey", gan Ukrainas izlase ir papildus atveduši augsta līmeņa basketbolu uz Rīgu. Tikai sīvā konkurencē notiek attīstība un izaugsme.

Izdarot secinājumus par jaunatnes izlašu sniegumu čempionātos vasarā, oktobrī LBS Treneru komisija nāca klajā ar priekšlikumiem, ko Latvijas Jaunatnes basketbola līgas (LJBL) komandas var darīt individuālā snieguma uzlabošanai. Vai ir kādas indikācijas, ka treneri seko šīm norādēm?

Mēs nevaram piespiest sporta skolu trenerus strādāt pēc vienas vai otras sistēmas. Ko mēs varam darīt un darām - esam izstrādājuši vadlīnijas, arī video formātā. Esam sapratuši, ka viena no lielākajām problēmām mūsdienu jaunatnes sistēmā ir fiziskā sagatavotība, līdz ar to darbā tika pieņemts viens no Latvijā labākajiem fiziskās sagatavotības treneriem Ivars Ikstens, kurš nodarbosies ar šīs problēmas risināšanu. Mēs turpināsim strādāt pie problēmu risināšanas, un tas jau tagad skaidrs, ka visi treneri to negribēs pieņemt. Mēs turpināsim piedāvāt attīstību tiem, kuri gribēs attīstīties un būs tendēti uz izaugsmi.

Par tiem, kas negribēs pieņemt šos risinājumus, - vai te ir runa par iesūnojušo domāšanu?

Nē, vienkārši šajos konkurences apstākļos ir jābūt jaunām idejām un jāspēj ātri reaģēt. Basketbols, kas bija populārs pirms 20 gadiem un kas nesa uzvaras, mūsdienās vairs neiet cauri. Tagad ir cits basketbols, pavisam cita metodika un prasības. Ja gribam mūsu sistēmā sagatavot tādus nākamos basketbolistus kā Porziņģis, Strēlnieks, Kurucs, Timma, Bertāns, Šmits, jāsaprot, kādas ir prasības. Ja virziens ir uz Eirolīgas un NBA spēlētāju sagatavošanu, tad jāpielāgojas attiecīgajām prasībām.

Divas no sešām Latvijas jaunatnes izlasēm šobrīd nīkuļo Eiropas čempionātu B divīzijās. Kāds iemesls ir tam, ka daļa no valstīm vismaz rezultātos mums ir aizgājušas garām?

Negribētu noniecināt mūsu jauniešus, jo pēdējie gadi bija sarežģīti saistībā ar Covid-19 situāciju. Bijām spiesti pielāgoties Covid-19 ierobežojumiem valstī. Ja dažas dienas pirms turnīra kādam no līderiem ir trauma un ar Covid-19 saslimst vairāki vadošie spēlētāji, tad nav iespējams parādīt labāko sniegumu. Mums ir labi spēlētāji, un daļa no viņiem attīstās Latvijas sistēmās. Protams, ka jādara viss, lai nostartētu atbilstošā līmenī, taču nebūs tā, ka katru gadu mums būs daudz talantu. Jāstiprina vidējais līmenis, lai esam stabili un pie labiem apstākļiem cīnāmies par labiem rezultātiem.

Treneru komisija arī norādīja uz Eiropas čempionātu laikā nepieļaujamām spēlētāju aģentu aktivitātēm, pārkāpjot LBS noteikumus. Vai ir sekojusi kāda rīcība/pārrunas no LBS puses? Cik daudz vispār LBS var ietekmēt šādas aktivitātes?

Tas, protams, ir ironiski, jo lielākajai daļai treneru ir sadarbība ar kādu no aģentūrām. Aģenti šobrīd ir basketbola sistēmas neatsverama sastāvdaļa. Tas jautājums ir atrisināts. Labākie spēlētāji pie aģentūrām tiek piesaistīti jau 14-15 gadu vecumā, tāpēc 18 gadu vecumā vairs nenotiek nekāda vervēšana. Varbūt vienīgi kāds no augstskolu treneriem cenšas sakontaktēties ar spēlētājiem. Bet es gribētu minēt Lukas Banki piemēru. Pirms itāļu speciālista šādas runas bija dzirdamas arī lielajā izlasē, bet šobrīd tādas problēmas vairs izlasē vispār nepastāv. Šis ir lielisks piemērs, kā ar komunikāciju, darbu un psiholoģiju var risināt problēmas.

Rudenī Latvija grasījās pieteikties 3x3 basketbola "Challenger" turnīra rīkošanai Rīgā 2023. gadā. Kur un kad šīs sacensības varētu notikt, un vai ir kāds akcepts no FIBA puses? Cik Latvijai izmaksātu augstākā līmeņa jeb "Masters" turnīru uzņemšana?

FIBA joprojām nav izveidojusi kalendāru nākamajam gadam, kuru mēs varētu uzzināt janvāra beigās vai pat februārī. Esam jau guvuši atbalstu šo sacensību rīkošanai, ja tādas tiks apstiprinātas. Ja "Challenger" vajag finansējumu 150 000-200 000 eiro, tad "Masters" izmaksas būtu krietni lielākas.

Vai 3x3 basketbols ir uz palikšanu FIBA sacensību sistēmā un ilgtermiņā nostiprināsies kā stabils, profesionāls sporta veids?

Visam pamatā tomēr ir klasiskais basketbols un sporta skolu treneru darbs. Šobrīd nav tādas situācijas, ka vadošie klasiskā basketbola spēlētāji rautos uz 3x3. Ja kāds redz un grib, gatavs attīstīties šajā virzienā, tad jāņem piemērs no mūsu olimpiskajiem čempioniem, kā viņi izlauzās no pašas apakšas līdz virsotnei.