Par dopinga lietošanu diskvalificētā Ineta Radēviča negrasās atmaksāt no valsts saņemto prēmiju
Latvijas rekordiste tāllēkšanā Ineta Radēviča, neraugoties uz vēlāk piespriesto diskvalifikāciju, negrasās valstij atmaksāt prēmiju aptuveni 30 000 eiro apmērā par ceturto vietu Londonas olimpiskajās spēlēs, kas vēlāk tika anulēta.
Jauns.lv jau vēstīja, ka Ineta Radēviča 2012. gadā Londonas olimpiskajās spēlēs izcīnīja ceturto vietu, par ko saņēma no valsts prāvu prēmiju – aptuveni 30 000 eiro apmērā, bet 2018. gada novembra viņas rezultāts tika anulēts, jo pēc atkārtotām Londonas olimpisko spēļu dopinga provju pārbaudēm Radēvičas analīzēs konstatēja anaboliskā steroīda oksandrolona pēdas, kā dēļ bijusī sportiste 2018. gada 27. novembrī atkāpās no Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) prezidentes amatu, ko ieņēma no 2017. gada marta. 2017. gada sākumā Radēviča pēc konkurentes diskvalifikācijas par aizliegto vielu lietošanu kļuva par 2011. gada pasaules vicečempioni, lai gan sākotnēji viņa bija izcīnījusi bronzu. Viņas tobrīd izcīnītā medaļa kļuva par Latvijai pirmo godalgu neatkarīgas valsts vēsturē pasaules čempionātos.
Vieglatlēte Ineta Radēviča
Bijusī tāllēcēja Ineta Radēviča.
Kā iepriekš portālam Jauns.lv pavēstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta direktors Edgars Severs, Radēviča nav atdevusi ne centa no saņemtās prēmijas par sasniegumu, kas nu jau vairs nav spēkā. Tagad Radēviča šo informāciju ir apstiprinājusi, piebilstot, ka nekādu oficiālu atmaksas pieprasījumu joprojām nav saņēmusi, turklāt, konsultējoties ar juristiem sapratusi, ka šādai atmaksai nav nekāda juridiska pamatojuma un to negrasās darīt, jo valsts sniegtais pabalsts tikai nelielā mērā spējis segt patiesos sportistes izdevumus.
“Par sasniegto vietu man tika piešķirta naudas balva no valsts. Par šīs balvas atmaksu no valsts puses pie manis neviens nav oficiāli vērsies. Konsultējoties ar juristiem, es secināju, ka tās atmaksai nav juridiska pamata. Pat tajos gados, kad es tiku iekļauta LOV “A” sastāvā, Valsts sedza apmēram 20% no manām treniņu izmaksām. Vēl 30% sedza ienākumi no sponsoriem un atalgojums par dalību komercsacensībās. Pārējais tika segts no manas ģimenes budžeta (vismaz 15 000 eiro gadā). Es ne mirkli nenožēloju šo ieguldījumu, jo vieglatlētika kopš bērnības bija mans aicinājums, kas rezultējās ar Eiropas un pasaules čempionāta medaļām, kuras es izcīnīju, pārstāvot Latviju,” savā “Instagram” kontā aprēķinus ievietojusi Ineta Radēviča.
Ineta Radēviča ierodas uz valsts svētku koncertu
Bijusī sportiste, kura kopš diskvalifikācijas brīža dzīvos ASV, neslēpj, ka joprojām domā par šo kutelīgo situāciju: “Ārpus sacensību arēnām es esmu ziedojusi Latvijas sportam - gan materiāli, atbalstot projektus un sportistus, gan ar savu brīvprātīgo darbu, vadot Latvijas Vieglatlētikas savienību, sniedzot meistarklases bērniem vairākās Latvijas pilsētās, daloties ar pieredzi ar dažādu valsts organizāciju darbiniekiem. Pašlaik manas ģimenes budžeta labdarības daļa tiek ziedota projektiem ASV, jo es dzīvoju un audzinu bērnus šeit, bet es neizslēdzu, ka nākotnē atkal ziedošu Latvijas sportam, īpaši vieglatlētikai, kas šobrīd ir uz izdzīvošanas sliekšņa neatbilstoši zemā valsts finansējuma dēļ,”
Ineta Radēviča jau 2020. gadā bija izcietusi piespriesto divu gadu diskvalifikāciju, kas viņas gadījumā liedza ieņemt ar sportu saistītus amatus, tomēr joprojām Latvijā viņa nav atgriezusies. Viņas ieraksts "Instagram" gan vedina uz domām, ka tas kaut kad varētu notikt.
Vairāki pazīstami Latvijas sportisti, ieskaitot brīvās cīņas sportisti Anastasiju Grigorjevu un olimpisko spēļu ceturtās vietas ieguvēju modernajā pieccīņā Denisu Čerkovski, ir pauduši atbalstu Radēvičas sacītajam.
Ineta Radēviča ir Latvijas rekordiste tāllēkšanā – viņa 2010. gadā Barselonā aizlēca 6,92 metrus tālu un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā.