Vasks: pirms kļūšanas par LKSF prezidentu man bija divus gadus ilgs iesildīšanās periods
Klāvs Vasks Latvijas Kamaniņu sporta federācijas (LKSF) prezidenta amatam tika sākts gatavot divus gadus pirms ievēlēšanas amatā, pastāstīja LKSF prezidents.
Jau ziņots, ka jūlija sākumā LKSF ārkārtas biedru kopsapulcē, no amata pēc 22 gadu darbības prezidenta amatā atkāpjoties Atim Strengam, par jauno prezidentu tika ievēlēts Vasks. Strenga turpinās darbu LKSF valdē.
"Divus gadus biju viceprezidents federācijā, atgriezos kamaniņu sportā, lai palīdzētu ar savām zināšanām, " saka Vasks.
Tas bija kā iesildīšanās periods pirms paaudžu maiņas federācijā," saka LKSF prezidents, atgādinot, ka Strenga joprojām ir kamaniņu sportā, strādājot LKSF valdē, kā arī palīdz ar padomu un pieredzē uzkrāto.
Savulaik Vasks septītajā klasē iestājās Murjāņu Sporta internātskolā (tagad - Murjāņu Sporta ģimnāzija), skolu beidzot kā kamaniņu sporta sekcijas dalībnieks.
"1993. gadā pēc pasaules junioru čempionāta Siguldā beidzu sportista karjeru. Mēs toreiz ar Sandri Līvzemnieku divniekos izcīnījām trešo vietu. Biju jau arī Latvijas pieaugušo izlases sastāvā, taču pēc Murjāņu skolas pabeigšanas mērķis bija iet studēt, jo sapratu, ka ar sportošanu iztiku nenopelnīšu. Tāpēc no 1993.gada kamaniņu sportā iekšā nebiju," stāsta Vasks, kurš, protams, sekoja līdzi Latvijas sportistu startiem.
Pēc Latvijas Banku koledžas (tagad - Banku augstskola) pabeigšanas Vasks veidoja sekmīgu karjeru finanšu jomā - bankās un pēc tam arī valsts pārvaldes institūcijās. Tāpēc tagad viņš vairāk "var nodarboties ar saviem hobijiem - veltīt tiem savu laiku un finanses".
Vasks norāda, ka, lai izstrādātu sporta veida vīziju un stratēģiju, ir jābūt iekšā sistēmā, lai saprastu, kā Latvijā sports tiek finansēts un atbalstīts. Tāpat jāmēģina arī, kas ir pats galvenais, sasniegt rezultātus, kuri tiek apsolīti.
"Kamaniņu sports tādā ziņā, it sevišķi olimpiskajās spēlēs, ir bijis salīdzinošs veiksmes stāsts, sākot ar Mārtiņa Rubeņa medaļu Turīnā, brāļiem Jura un Andra Šiciem un beidzot ar jaunās paaudzes braucējiem," saka prezidents. "Sistēma acīmredzot ir bijusi pareizi būvēta, un tā ir darbojusies, sniedzot medaļas Pasaules kausos, pasaules čempionātos un olimpiskajās spēlēs, ar ko daudzi olimpiskie sporta veidi Latvijā nevar lepoties."
Runājot par sporta veida infrastruktūru, Vasks atzīmē iepriekšējā LKSF prezidenta Ata Strengas iesākto - bērnu un jauniešu kamaniņu sporta skolas un Murjāņus kā nākamo pakāpienu vecāko jauniešu un junioru attīstībai.
"Domāju, ka bez šīs piramīdas mums nebūtu visu jauno braucēju, no kuriem daļa tagad jau ir pasaules topā, - Kendijas Aparjodes, Elīnas Ievas Vītolas, Sigitas Bērziņas, Ginta Bērziņa, Kristers Aparjoda, divnieka Mārtiņš Bots/Roberts Plūme," stāsta Vasks. "Piramīda ar pieaugušo izlasi augšgalā ir pierādījusi, ka tā darbojas. Skaidrs, ka mēs kā federācija atbalstām trenerus, atbalstām ar tehniku, ar materiālo nodrošinājumu un visu pārējo nodrošinājumu, sākot ar bērnu sportu un beidzot ar pieaugušo izlasi."
Viņš uzsver, ka rezultātus sportā bieži ietekmē arī veiksmes faktors, taču ir daudz investēts zināšanās un tehnikas pilnveidošanā.
"Nosacīti esam vienā līmenī ar Vāciju, Austriju, Itāliju vai ļoti tuvu tām. Esam nonākuši pasaules topa trijniekā vai četriniekā - kamaniņu sporta lielvalstu statusā. Pirms 10-15 gadiem bijām krietni zemāk, bet Rubeņa inženiera talants un eksperimenti ir noveduši pie tā, ka mums ir ļoti konkurētspējīga tehnika ar valstīm, kurās finansējums ir krietni lielāks," Latvijas tehnikas speciālistu darbu atzīmē Vasks.
Viņš atzīst, ka tehnikas jomā inovācijas "iet pussolīti mums pa priekšu", taču nauda Latvijā tiek kompensēta ar citām lietām - talantīgākiem inženieriem, RTU iesaisti un privātiem atbalstītājiem, kuri tehniskās izstrādes jomā ļoti palīdz eksperimentēt ar materiāliem.
Otra panākumu sastāvdaļa ir komandas treneru sastāvs, kas palīdz atlētiem būt gan fiziski spēcīgiem, gan piemērotiem kamaniņu sportam. Trešā ir nodrošinājums, lai būtu iespējas gan rīkot treniņnometnes, gan doties uz sacensībām.
"Es teiktu, ka visas komponentes, kas ir svarīgas, darbojas veiksmīgi, jo bez tehnikas mūsu panākumi ne tuvu nebūtu pašreizējie. Līdz ar to mēs tehnikas jaunradē spējam turēt līdzi. Savukārt Starptautiskā Kamaniņu sporta federācija (FIL) šobrīd skatās, kā varētu kādas lietas unificēt, lai sportiskā spēja un veiksme prevalētu pār tehniku. Tas šobrīd ir tikai izstrādes stadijā," uz iespējamajām izmaiņām norāda LKSF prezidents.
Viņš atzīst, ka šobrīd izlasē notiek paaudžu maiņa. Brāļi Šici ir beiguši sportot, arī Elīza Tīruma un Riks Kristens Rozītis, un pieaugušo ritmā tiek ievadīti no junioriem uz pieaugušo izlasi pārnākušie sportisti.
Paaudžu maiņa norit gana sekmīgi. Par piemēru Vasks min divnieku Bots/Plūme, kuri pirms diviem gadiem ienāca lielajā izlasē, jau savā pirmajā sezonā 2021. gada Eiropas čempionātā Siguldā iebraucot labāko trijniekā. Pagājušajā gadā viņi jau nostiprinājās Latvijas izlasē.
Brīnumi nenotiek, un vienā sezonā no junioriem nevar nostiprināties pasaules elitē, saka Vasks.
Viņš min, ka, domājot par nākamajām olimpiskajām spēlēm, ir jaunās meitenes - Aparjode, Vītola, Bērziņa -, kurām visām ir priekšā divas - trīs olimpiādes, ja būs veselība, motivācija un vēlēšanās braukt. Divniekos ir Bots/Plūme un jaunais divnieks Eduards Ševics-Mikeļševics/Lūkass Krasts. Vīriešiem gan Bērziņš, gan Aparjods ir spēka briedumā.
"Centīsimies jaunos izlases cilvēkus pilnveidot un, attīstīt, lai ir lielāka pieredze, lai brauc, lai gūst praksi. Tad attiecīgi skatīsimies, kādi eksperimenti varētu dot vēl papildu sekunžu simtdaļas vai desmitdaļas," par plānu saka Vasks.
Viņš stāsta, ka katru gadu daudz tiek eksperimentēts ar slidu metāliem, kamanu konstrukciju materiāliem. Tāpat daudz uzmanības tiek pievērsts fiziskajai sagatavotībai, jo bez laba starta, tāpat kā bobslejā, vairs nav iespējams sasniegt labu rezultātu finišā. Tiek sekots fiziskajai sagatavotībai, tiek veikti dziļās muskulatūras vingrinājumi, lai sportisti sezonas laikā spētu saglabāt fizisko formu.
Aizvadītajā sezonā Latvijas kamaniņu braucēji olimpiskajās spēlēs Pekinā izcīnīja bronzas medaļu komandu stafetē, piedaloties Tīrumai, Aparjodam un divniekam Bots/Plūme, vieniniekos Aparjods ieņēma piekto, Bērziņš - septīto vietu, sievietēm ar astoto vietu augstāko pozīciju ieņēma Tīruma, bet divniekos attiecīgi ceturto un piekto vietu ieņēma Bots/Plūme un Andris un Juris Šici.
