Nacionālo futbola stadionu Rīgā varētu būvēt Lucavsalā vai Uzvaras parkā
Nacionāla mēroga futbola stadions Rīgā varētu tikt būvēts Lucavsalā vai Uzvaras parkā, ceturtdien preses konferencē informēja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP).
Viņš atklāja, ka sākotnēji tika izskatīti 10 dažādi varianti, bet pašlaik ir palikuši trīs. Divas no iespējamām stadiona vietām ir Lucavsalā, bet viena - Uzvaras parkā.
Staķis atzina, ka viņam pieņemamākais variants šķiet Lucavsala, taču tas esot tikai viņa viedoklis un par to, kur šādu stadionu būvēt, būs jālemj Rīgas domes deputātiem.
Rīgas mērs atzina, ka pašvaldības ieguldījums stadiona izveidē būs tieši ar vietas piedāvāšanu. Savukārt finansējumu nodrošinās Latvijas Futbola federācija (LFF).
Rīgas mērs piebilda, ka, parakstot nodomu protokolu ar LFF, tiek sperts pirmais solis, lai Rīgā būtu šāda mēroga stadions, taču līdz gala rezultātam paiešot gadi.
LFF prezidents Vadims Ļašenko atzina, ka finansējumu stadiona būvniecībai varētu gūt no sadarbības partneriem un sponsoriem. Konkrētas summas viņš neatklāja, norādot, ka vēl ir jāvienojas par konkrētu vietu, jāizstrādā plānojums un jāveic citi sagatavošanās darbi.
UEFA varētu segt apmēram trešo daļu no iecerētā Latvijas nacionālā futbola stadiona izmaksām, ceturtdien notikušajā preses konferencē informēja UEFA prezidents Aleksanders Čeferins. UEFA prezidenta vizītes laikā Mārtiņš Staķis un Vadims Ļašenko parakstīja nodomu protokolu par stadiona būvniecību.
Ļašenko pēcpusdienā notikušajā preses konferencē uzsvēra, ka patlaban grūti prognozēt projekta kopējās izmaksas, jo vispirms jāsagaida domes lēmums par to, kur stadionu varētu būvēt. Nacionāla mēroga futbola stadions Rīgā varētu tikt būvēts Lucavsalā vai Uzvaras parkā.
"Finansējums būs no mūsu partneriem - Starptautiskās Futbola federāciju asociācijas (FIFA) un UEFA, kā arī runāsim ar valsti. Nesapņojam par stadionu ar 20 000 sēdvietu, pagaidām rēķināmies ar to, ka vajadzētu 13 000 sēdvietu stadionu. Šāda stadiona izmaksas šobrīd tiek lēstas ap 25-26 miljoniem eiro," stāstīja Ļašenko.
Čeferins, kurš nebija informēts par stadiona izmaksām, nespēja nosaukt konkrētu summu, ko no savas puses ieguldītu UEFA, vien minēja, ka tā varētu būt apmēram viena trešdaļa.
"No UEFA puses varētu segt apmēram 30-40% izmaksu. Tās ir fiksētas izmaksas, kuras paliek nemainīgas. Viss, ko mēs kontrolējam, lai infrastruktūrai paredzētā nauda nonāk tur, kur tā ir plānota," teica Čeferins.
Lai gan Čeferinam ceturtdien nebija iespējas tikties ne ar Latvijas premjerministru Krišjāni Kariņu (JV), ne finanšu ministru Jāni Reiru (JV), viņš bija apmierināts ar aizvadīto darba vizīti. "Mans mērķis ir tikties ar federācijas vadību, nevis politiķiem. Tiekos ar federācijām, kuras savukārt mani saved kopā ar personām, kuras piedalās sarunās," teica UEFA prezidents.
Šonedēļ kļuva zināms, ka Krievija netiks pielaista 2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīram, savukārt Baltkrievija varēs turpināt piedalīties UEFA turnīros.
"Krievija ir diskvalificēta līdz nākamajam lēmumam. Protams, ka izlases, kas nespēlē kvalifikācijā, netiek arī uz finālturnīru. Attiecībā uz Baltkrieviju - nevaru vienpersoniski atbildēt, jo tas nav manā personīgā pārziņā," komentēja Čeferins.
Čeferins ieradās Rīgā jau trešdien, lai apspriestu LFF un vietējo varasiestāžu sadarbību futbola stadiona būvniecībā Rīgā. Vizītes laikā UEFA un LFF prezidenti tikās ar vairākām amatpersonām.
