"Kurbads": ledus sporta veidi ar šādām izmaksām par enerģiju, visdrīzāk, vienkārši izmirs, jo kļūs par dārgu
Ledus hallēm šobrīd galvenais uzdevums ir izdzīvot līdz pavasarim, cerībā, ka tad normalizēsies energoresursu cenas, taču bez atbalsta no malas to būs ļoti grūti izdarīt, intervijā atzina automašīnu transportēšanas un loģistikas uzņēmuma "Kurbads un Ko" valdes priekšsēdētājs Andis Pikāns, kura vadītajā uzņēmumu grupā ietilpst arī "Kurbada" ledus halles apsaimniekotājs SIA "Rumbulas sporta centrs".
Viņš sacīja, ka 70% no "Kurbada" ledus halles izdevumiem veido tieši elektroenerģija, kas darbina kompresorus, kuri ražo aukstumu, ventilācijas sistēmas un daudzas citas lietas. Ja iepriekš, lai nodrošinātu ledus laukuma uzturēšanu, maksājumi par elektroenerģiju mēnesī veidoja vidēji 6000 eiro līdz 10 000 eiro atkarībā no laika apstākļiem, tad tagad tie ir jau 30 000-40 000 eiro.
"Iepriekš mēs cīnījāmies par to, lai halle būtu pašpietiekama un strādātu bez zaudējumiem, jo hallei galvenā ir sociālā funkcija, un tas ir veids, kā mēs kā uzņēmums esam izlēmuši dalīties ar sabiedrību, atbalstot sporta skolu, 150 jauniešu visās vecuma grupās iespējas nodarboties ar sportu un būt aktīviem. Šobrīd šis svaru kauss ir par smagu. Naudas daudzums, kas mums pašlaik ir jāņem ārā no mūsu transporta uzņēmuma, lai ieliktu iekšā šajā sociālajā uzņēmumā, ir kļuvis par lielu. Ir skaidrs, ka ilgtermiņā mēs to nevarēsim atļauties," atzina Pikāns.
Viņš uzsvēra, ka ledus sporta veidi ar šādām izmaksām par enerģiju, visdrīzāk, vienkārši izmirs, jo kļūs par dārgu.
Pikāns minēja, ja iepriekš vidējā ledus laukuma īres cena bija ap 200 eiro stundā. Pašlaik, ņemot vērā elektrības sadārdzinājumu, cenai būtu jābūt vidēji 350-400 eiro. Lielākā daļa no aptaujātajām amatieru hokeja komandām un sporta skolas audzēkņu vecākiem ir atzinuši, ka daudz vairāk par halles pakalpojumiem maksāt nevarēs atļauties.
"Nu alternatīva, protams, ir, lai cilvēki turpmāk spēlē tikai futbolu un basketbolu. Bet mēs zinām, ka hokejam un daiļslidošanai Latvijā ir ļoti lielas vēsturiskas tradīcijas. Tādēļ, manuprāt, būtu jēgpilni padomāt, kā šos sešus līdz astoņus mēnešus tomēr visiem sadoties rokās, lai varam izturēt cerībā, ka cenas kritīsies, tirgus normalizēsies un mēs šos sporta veidus varēsim paturēt, nevis aizslēgt halles un pārbūvēt tās par noliktavām. Bet tam ir vajadzīgs atbalsts," pauda "Kurbads un Ko" vadītājs.
Turklāt viņš uzsvēra, ka atbalsts var būt ļoti dažādās formās, piemēram, arī iepirkumi par skolēnu slidotapmācību.
Savukārt "Kurbads un Ko" valdes loceklis Renārs Slesarčuks sacīja, ka par situāciju ir informēta gan Latvijas Hokeja federācija, gan Izglītības un zinātnes ministrija, kura ir atbildīgā par sporta attīstību Latvijā.
Viņš arī norādīja, ka valstij šajā laikā būtu jāapzinās, ka Rīgā teju visa ledus haļļu infrastruktūra ir tapusi par privāto uzņēmēju līdzekļiem, un valstij līdz šim nav bijis jāiegulda tās attīstībā. Izņēmums Rīgā ir tikai jaunā ledus halle pie "Daugavas" stadiona un hokeja skolas "Rīga" mazā halle, bet visi pārējie ir privātie ledus laukumi.
"Diemžēl pagaidām politiskā līmenī mēs neesam spējuši gūt izpratni Izglītības un zinātnes ministrijā. Mēs ļoti ceram, ka tas mainīsies. Šīs ir īstermiņa grūtības, kuru pārvarēšanai ir nepieciešams valsts atbalsts, jo neviens nevarēja prognozēt, ka elektrības cena desmitkāršosies," atzina Slešarčuks.
Jautāts, ja netiks saņemts valsts atbalsts, vai alternatīva būs, ka "Kurbada" ledus halle tiek aizslēgta un ledus izkausēts, Pikāns atbildēja apstiprinoši.
