LFV valdes priekšsēdētājs: RFS iekļūšana grupu turnīrā nav nejaušība
Latvijas čempionvienības RFS iekļūšana UEFA Konferences līgas grupu turnīrā nav nejaušība, biedrības "Latvijas Futbola Virslīgas" (LFV) paziņojumā norādīja LFV valdes priekšsēdētājs Maksims Krivuņecs.
Jau ziņots, ka RFS, divus spēļu summā pēcspēles sitienu sērijā uzvarot Ziemeļīrijas komandu "Linfield", iekļuva UEFA Konferences līgas grupu turnīrā.
"Ar šo rezultātu noteikti var lepoties arī visi mūsu klubi. Tieši klubi padara viens otru spēcīgākus. Komandas pieņem kopīgus lēmumus par līgas attīstību un konkurences palielināšanu. Tas ir liels kopējais nopelns," paziņojumā citēts Krivuņecs. "Simboliski, ka trīs gadus pēc tam, kad mūsu klubi rosināja mainīt virslīgas čempionāta sistēmu, lai veicinātu konkurētspējas attīstību, esam sasnieguši Eiropas kausu grupu turnīru."
2018.gadā klubi apstiprināja virslīgas plānu, kas balstīts uz konkurences veicināšanu un komerciālu potenciālu palielināšanu, bet 2019.gadā visu virslīgas klubu priekšlikums bija ieviest citādāku leģionāru sistēmu. Šīs sistēmas mērķis bija veicināt komandu konkurētspējas attīstību, kas arī palīdzētu sekmēt izlases panākumus.
"RFS iekļūšana grupu turnīrā nav nejaušība. Klubu konkurētspēja uzlabojas," norādīja Krivuņecs. "Tie pēdējos gadus aizvien stabilāk piedalās turnīros. Tiek uzlabots kā klubu, tā arī visas virslīgas reitings."
Viņš izcēla, ka arī izlases kontekstā redzamas patīkamas pārmaiņas, jo Latvijas futbola izlase gan salīdzinoši veiksmīgi aizvadīja Pasaules kausa kvalifikācijas mačus, gan sāka UEFA Nācijas līgu ar četrām uzvarām.
"Ir nepieciešams uzlabot virslīgas klubu sistēmu un turpināt finanšu stabilitātes mehānismu pilnveidošanu," stāstīja Krivuņecs. "Klubiem, kas necīnās par augstākām vietām un kas nepiedalās Eiropas kausos, līgas ietvaros ir jābūt stabiliem finanšu pamatiem, tai skaitā arī caur garantētiem finansējumiem. Uzlabojot klubu reitingu caur Eiropas kausiem, un pēc UEFA finanšu sadales reformām, mums ir iespēja krietni palielināt finanšu atbalstu klubiem."
Viņš piebilda, ka virslīgas mērķis joprojām ir turpināt veidot sistēmu, kurā gan klubi, gan spēlētāji var attīstīties Eiropas čempionātiem un citām sacensībām, nozīmīgu lomu attīstībā ieņemot arī valstij un pašvaldībām.