Kā nolaist podā savu karjeru: to nevienam sportistam nevajadzētu atkārtot

Kurts Zumā

Futbolists, Francija

Šā gada februāra sākumā britu masu medijus pāršalca satriecoša ziņa – Premjerlīgas kluba West Ham franču aizsargs Kurts Zumā iespēris savam kaķim! Skandālu bija sarūpējis Zumā brālis, kurš kaut kādā prāta aptumsuma brīdī nofilmēja un sociālajos tīklos ievietoja īsu video, kurā redzams, kā Kurts nomet zemē kaķi un vēl iesper tam ar kāju. Šādas rīcības iemesls – kaķis esot saplēsis vāzi. Būtiski miesas bojājumi dzīvnieciņam nodarīti gan nebija, toties futbolists atrāvās pēc pilnas programmas, jo, kā izrādījās, britiem ļoti nepatīk, ja kāds dara pāri kaķiem.

Kad medijos sacēlās sašutuma vētra, West Ham nevarēja atļauties to ignorēt: kluba vadība izteica sašutumu par sava spēlētāja rīcību un noteica viņam naudas sodu 250 000 mārciņu apmērā, ko atvilka no algas. Viedoklis par “kaķa incidentu” bija arī Francijas futbola federācijas prezidentam Noelam Legrē: “Tas bija šokējošs vardarbības akts!” Ar to pašu Zumā tika izmests no Francijas futbola izlases. Tālāk jau pieslēdzās sporta ekipējuma kompānija Adidas, kura lauza reklāmas līgumu ar Zumā. Sankcijas skāra arī West Ham, ar kuru sadarbību atteicās turpināt viens no sponsoriem, tūrisma kompānija Experience Kissimmee. Par to, ka līgumu lauza franču apkārtējās vides aizsardzības organizācija SEED, kuras vēstnieks Kurts skaitījās, laikam nav jābrīnās. Taču malā nepalika arī britu dzīvnieku aizsardzības biedrība, kas panāca, ka Zumā tika atņemti kaķi (viņam tādi bija divi), savukārt policija uzsāka lietas izmeklēšanu. Futbolu spēlēt Zumā gan turpināja, taču nākamajās nedēļās viņam nācās saskarties ar pretinieku ņirgāšanos laukumā, jo mačā pret Ņūkāslas komandu viens no tās spēlētājiem, ieraugot Kurtu, bija skaļi ņaudējis, bet skatītāji bija paņēmuši līdzi piepūšamus kaķus, ko tribīnēs vicināja. Publikas uzmanību no lietas Zuma pret kaķi novērsa tikai kara sākums Ukrainā, kad nācās sākt uztraukties par ievērojami nopietnākām lietām.

Adrians Mutu

Futbolists, Rumānija

2003. gadā Adriana Mutu karjera izskatījās lieliski – noslēgts līgums ar Londonas Chelsea, un jau pirmajā spēlē šajā klubā viņš guva vārtus. Taču gadu vēlāk viss aizgāja šķērsām, jo rumāņa organismā atklāja kokaīna pēdas, kam sekoja septiņu mēnešu diskvalifikācija un 20 000 mārciņu sods. Tie vēl bija tikai ziediņi – Chelsea nosprieda, ka narkomāns viņiem nav vajadzīgs, un lauza līgumu, pie viena tiesas ceļā piedzenot no viņa 14 miljonus eiro, ko klubs savulaik bija iztērējis par Mutu transfēru. Naudu Adrians pazaudēja, tomēr plinti krūmos nemeta un pēc diskvalifikācijas izciešanas atsāka spēlēt Itālijā. Taču 2010. gadā viņa organismā atkal atrada aizliegtas vielas, šoreiz amfetamīnus, par ko Mutu atkal iedzīvojās diskvalifikācijā, pēc kuras augsta līmeņa futbolā tā arī vairs neatgriezās, jo neviens negribēja sasieties ar spēlētāju, kuru regulāri diskvalificē.

Meisons Grīnvuds

Futbolists, Lielbritānija

Divdesmit gadus veco Mančestras United uzbrucēju britu policija aizturēja šā gada sākumā pēc tam, kad viņa bijusī draudzene Harieta Robsone sociālajos tīklos bija ievietojusi savas fotogrāfijas, kas nepārprotami liecināja par vardarbības sekām. Saskaņā ar viņas teikto, Grīnvuds Harietu bija iekaustījis, tā cenšoties pierunāt viņu stāties seksuālās attiecībās. Lai iespaids būtu pilnīgs, bija pievienots arī audioieraksts, kurā futbolists tiešām ar draudiem paģērēja no viņas seksu. Tad arī atklātībā uzpeldēja vēl pāris agrāku gadījumu, kad Grīnvuds bija atļāvies šādas tādas vaļības – niekojies ar smieklu gāzi un vedis pie sevis uz viesnīcas numuriņu vieglas uzvedības meičas. Pēc Grīnvuda aresta līgumu ar viņu nekavējoties lauza Nike. Vēlāk gan viņu pret drošības naudu no apcietinājuma atbrīvoja, taču izskatās, ka Mančestras kluba rindās viņa dienas ir skaitītas.

Bendžamens Mendī

Futbolists, Francija

Grīnvuds nav vienīgais futbolists, kurš iekūlies nepatikšanās meiteņu dēļ. Vēl nopietnākas ziepes draud otra Mančestras kluba Manchester City aizsargam Benžamenam Mendī, kuru šā gada janvārī policija apcietināja par vairākiem izvarošanas gadījumiem. Kopskaitā viņam inkriminē astoņas epizodes ar piecām dažādām sievietēm – septiņos gadījumos runa ir par izvarošanu, bet vienā par uzmākšanos. Visi šie gadījumu notikuši laikā no 2020. gada rudens līdz 2021. gada vasarai. Kaut gan no apcietinājuma viņš patlaban ir atbrīvots pret drošības naudu, ir skaidrs, ka futbola laukumā Mendī pārskatāmā nākotnē diez vai atgriezīsies, bet viņa klubs var norakstīt zaudējumos vairāk nekā 50 miljonus mārciņu, ko savulaik iztērēja par Benžamena transfēru. Var pieņemt, ka daļu no šīs summas viņš ar savu sniegumu agrākajās spēlēs ir atpelnījis, taču par to, ka klubs Mendī varētu pārdot tālāk, kaut ko nopelnot, tagad var aizmirst. Un, protams, visi Mendī sponsori ir lauzuši ar viņu līgumus.

Raiens Lohte

Peldētājs, ASV

Līdz 2016. gada olimpiskajām spēlēm Rio amerikāņu peldētājs Raiens Lohte bija nacionālais varonis – viņa kontā taču bija sešas olimpiskās zelta medaļas un 18 pasaules čempionātu augstākās godalgas! Taču Rio olimpiāde, kurā viņš izcīnīja zelta medaļu stafetē, pielika punktu viņa spīdošajai karjerai, bet vainīgs tur bija tikai un vienīgi pats Raiens.

Pēc veiksmīgajiem mačiem viņš kopā ar trim komandas biedriem devās brīvsolī uz pilsētu, kur amerikāņiem radās domstarpības ar vietējiem iedzīvotājiem. Lohte pēc tam apgalvoja, ka amerikāņu sportistiem esot uzbrukuši bruņoti bandīti un viņus aplaupījuši. Protams, izcēlās starptautisks konflikts, jo amerikāņi bija sašutuši par to, ka brazīliešu varas iestādes nerūpējas par sportistu drošību. Taču drīz vien atklājās, ka patiesie notikuma apstākļi mazliet atšķiras no Lohtes un viņa biedru interpretācijas. Proti, iereibušie amerikāņi degvielas uzpildes stacijā bija izdemolējuši tualeti, bet, kad stacijas personāls pieprasījis kompensāciju par nodarītajiem postījumiem, sacerējuši pasaciņu par laupītāju uzbrukumu.

Skandāls izcēlās varens. Lohtem nācās atvainoties par meliem un atzīt, ka amerikāņi nav bijuši skaidrā prātā. Par viltus apsūdzībām laupīšanā amerikāņiem pat draudēja pusgadu ilgs cietumsods Brazīlijā, tomēr beigu beigās lietu kaut kā izdevās notušēt. Taču Lohtes labā slava gan bija pagalam, un ar viņu reklāmas līgumus lauza virkne sponsoru, ieskaitot Ralph Lauren un Speedo – pēdējais no Lohtem domātās naudas 50 000 dolāru novirzīja labdarībai. Žurnāls Forbes bija aprēķinājis, ka šā skandāla dēļ peldētājs zaudēja vismaz piecus miljonus dolāru, ko būtu varējis nopelnīt ar reklāmu. Pilnam komplektam divus gadus vēlāk Lohti pieķēra dopinga lietošanā, un ar to pašu viņa karjera bija galā. Toties vinnētājs izrādījās benzīntanks, kurā notika slavenais incidents – tas vēl labu laiku pēc olimpiādes beigām bija iekļauts tūristu apskates objektu sarakstos un ļaudis brauca uzņemt selfijus stacijas kungu tualetē.

Taigers Vudss

Golferis, ASV

Taigers Vudss vēl šobaltdien ir pasaules slavenākais golferis, kaut gan viņa labākie gadi sen ir aiz muguras. Turnīros un ar reklāmas līgumiem viņš pelnīja miljonus, kļūstot par vienu no planētas vislabāk apmaksātajiem atlētiem, taču skaistajai dzīvei beigas pienāca vienā dienā – 2009. gada 27. novembra naktī. Tad policija saņēma izsaukumu uz satiksmes negadījuma vietu – Cadillac Escalade apvidus auto bija uztriecies ugunsdzēsības hidrantam un kokam, bet pie auto stūres atradās Taigers Vudss. Golferis bija skaidrā, un notikušo varētu mēģināt norakstīt uz neuzmanību, ja ne kāda dīvaina detaļa, kas piesaistīja likuma sargu uzmanību – Vudsa auto bija izsists aizmugurējais stikls, kas nekādi nevarēja būt noticis avārijā. Vudss visu mēģināja skaidrot kā negadījumu un publiski izteica pateicību savai sievai Elinai Nordegrenai, kura viņam pēc avārijas esot palīdzējusi izkļūt no sasistās mašīnas. Taču jau pāris dienu vēlāk atklātībā nonāca notikušā detaļas: izrādās, tonakt Vudsu ģimenē izcēlies pamatīgs skandāls, pēc kura Taigers mēģinājis automašīnā aizbēgt, bet saniknotā laulātā draudzene ar golfa nūju (ar ko gan citu!) izsitusi mašīnai aizmugurējo stiklu, bet stresā iedzītais golferis nobraucis no ceļa. Skandāla iemesls bijis prozaisks – Taigera neskaitāmie mīlas sānsoļi.

Sekas bija katastrofālas. Vudss vienā rāvienā pazaudēja gan ģimeni (sieva, protams, no viņa izšķīrās, par piemiņu līdzi paņemot 100 miljonus dolāru no Taigera konta), gan gandrīz visus reklāmdevējus. No vairākiem desmitiem lielu sponsoru beigās palika tikai Nike un datorspēļu kompānija EA Sports. Tiek lēsts, ka kopumā Vudss zaudēja vismaz piecus miljardus dolāru, ko būtu nopelnījis ar reklāmas līgumiem.

Nav brīnums, ka pēc tā visa Vudss iekrita pamatīgā depresijā un viņa sportiskie rezultāti strauji kritās. 2017. gadā viņš iekūlās kārtējās nepatikšanās: policija viņu aizturēja par braukšanu reibumā, pēc kā Taigeram nācās iziet atkarību ārstēšanas kursu un nostrādāt 50 stundu sabiedriski derīgos darbos.

Teorens Flerī

Hokejists, Kanāda

Teorens Flerī bija viens no deviņdesmito gadu spilgtākajiem hokejistiem. Neliela auguma – tikai 168 cm, toties ārkārtīgi tehnisks un ātrs. Divās NHL sezonās viņam izdevās pārsniegt 100 punktu robežu, bet kopā visas karjeras laikā viņš guva vairāk nekā 1000 punktu (tātad vārtus vai rezultatīvas piespēles), 1989. gadā ar Kalgari Flames izcīnīja Stenlija kausu, bet 2002. gadā Kanādas izlases sastāvā arī olimpisko zelta medaļu.

Neraugoties uz šiem panākumiem, Teo bija viena nopietna problēma – atkarība no alkohola. Viņš pats to labi apzinājās un vairākas reizes pat izgāja atkarību ārstēšanas programmu, taču allaž pēc kāda laiciņa atkal krita par upuri zaļajam pūķim. Nelīdzēja arī anonīmo alkoholiķu pasākumu apmeklēšana. Alkoholisms, protams, negatīvi ietekmēja gan spēli, gan arī Flerī raksturu. Piemēram, 2001. gadā spēlē pret Sanhosē Sharks Flerī dusmu lēkmē uzklupa pretinieka komandas talismanu haizivi Šarkiju tēlojošajam cilvēkam un salauza viņam ribu. 2003. gadā viņš jau bija nodzēries līdz kliņķim, rīkoja skandālus bāros, kur laiku pa laikam arī sakāvās. Beigu beigās par atkarību novēršanas programmas noteikumu pārkāpšanu viņam piesprieda diskvalifikāciju, pēc kuras Flerī lielajā hokejā tā arī vairs nekad neatgriezās. Pāris sezonu viņš vēl aizvadīja Lielbritānijas hokeja līgā, kur bez problēmām ieguva labākā spēlētāja nosaukumu, taču NHL atgriezties viņam vairs neizdevās. Pēdējoreiz par Teo varēja dzirdēt kovida sakarā, jo viņš tviterī bija paziņojis, ka kovidsertifikātus izmantošot pedofili, lai vajātu bērnus – izrādās, Flerī ir liels dažādu sazvērestības teoriju cienītājs.

Kokorins un Mamajevs

Futbolisti, Krievija

Krievijas Premjerlīgā un nacionālajā izlasē spēlējošie Aleksandrs Kokorins un Pāvels Mamajevs par slavenībām kļuva vienā rāvienā, taču tas nebija saistīts ar sportu. Abi jau sen bija zināmi kā lieli uzdzīvotāji un skandālisti. Piemēram, kad 2016. gadā Krievija priekšlaikus izlidoja no Eiropas čempionāta, Kokorins ar Mamajevu to atzīmēja kādā Monako naktsklubā, notriecot tur iespaidīgas summas un izrādot savu uzdzīvi sociālajos tīklos, par ko izpelnījās fanu nosodījumu. Taču 2018. gada rudenī abi pārkāpa visas robežas, vispirms pamatīgi uzdzīvojot kādā Maskavas striptīzklubā, bet pēc tam iesaistoties pāris kautiņos. Vispirms kompānija, kurā bija abi futbolisti, piekāva kādas krievu TV zvaigznes šoferi, kurš uz ielas bija gaidījis savu darba devēju un iesaistījies vārdu apmaiņā ar iereibušajiem sportistiem. Mazliet vēlāk futbolisti kādā kafejnīcā iekaustīja arī kungu, kurš izrādījās diezgan augsts ierēdnis.

Tā, lūk, bija kļūda. Par šofera piekaušanu dauzoņas varēja tikt cauri nosacīti sveikā, samaksājot cietušajam kompensāciju, taču ierēdnis nebija noskaņots slēgt mierizlīgumu. Turklāt masu mediji bija sacēluši tādu troksni, ka sabiedrības vairākums bija par to, ka huligāniem ir jāsaņem bargs sods. Iznākumā abus futbolistus arestēja, bet tiesa viņiem piesprieda reālus cietumsodus – pusotra gada aiz restēm. Par labu uzvedību gan viņus atbrīvoja agrāk.

Protams, kamēr abi sēdēja, viņu klubi lauza ar futbolistiem noslēgtos līgumus. Pēc atbrīvošanas abu huligānu tālākā karjera veidojās atšķirīgi, taču abos gadījumos ne pārāk veiksmīgi. Kokorinam pērn pārsteidzošā kārtā izdevās noslēgt finansiāli diezgan izdevīgu līgumu ar itāļu Fiorentina, par ko futbola speciālisti vēl tagad nebeidz brīnīties, jo nekādu izcilo spēli krievs Itālijā nerāda un pārsvarā deldē rezervistu soliņu. Savukārt Mamajevs spēlē otrā līmeņa krievu klubos – vispirms Rostov, bet tagad Himki. Uz izlasi abi vairs nav aicināti.

Toņa Hārdinga

Daiļslidotāja, ASV

Hārdingu droši var dēvēt par vienu no visu laiku skandalozākajām sportistēm. Netiekot galā ar savu galveno sāncensi Nensiju Keriganu ledus arēnā, Toņa sarunāja savu bijušo vīru, lai tas kopā ar kādu čomu uzbruktu Keriganai un salauztu viņai kāju. Līdz galam šo plānu īstenot neizdevās: lai arī uzbrucēji tiešām iesita Keriganai ar policijas steku, viņi kāju tikai sasita, nevis salauza. Taču arī ar to pietika, lai Keriganai nāktos izlaist ASV čempionātu, bet Hārdinga tiktu iekļauta olimpiskajā izlasē. Lielas jēgas gan no tā nebija, jo Lillehammeres olimpiādē Hārdinga palika astotā, kamēr Kerigana izcīnīja sudrabu. Taču tikmēr jau izmeklēšana bija noskaidrojusi vainīgos uzbrukumā Keriganai un arī Hārdingas saistību ar to. Pierādīt, ka viņa būtu organizējusi uzbrukumu, gan tā arī neizdevās, taču nebija šaubu, ka viņa bija zinājusi par tā gatavošanu. Iznākumā Hārdingai atņēma ASV čempiones titulu un ar kaunu padzina no daiļslidotāju saimes.

Vēlāk Toņa centās mazliet nopelnīt ar saviem seksa video, kā arī pievērsās boksa karjerai, kas nebija neko gara – sešas cīņas, no kurām trijās izcīnītas uzvaras. Vēl viņa ir paspējusi piedalīties vairākos TV šovos un dažas dienas pasēdēt cietumā par miesas bojājumu nodarīšanu savam tā brīža draugam.

Robins Fraidejs

Futbolists, Anglija

Dižākais futbolists, kuru jūs nekad neesat redzējuši – tā reizēm mēdz raksturot Robinu Fraideju, kura karjeras labākie gadi bija septiņdesmitajos. Aculiecinieki apgalvo, ka tehniskāku futbolistu par Robinu būtu grūti atrast visā futbola vēsturē, jo viņš vienatnē spēja apspēlēt pusi pretinieka komandas un gūt vārtus gandrīz no jebkura punkta. Taču Fraidejs nekad tā arī neuzspēlēja nevienā patiešām spēcīgā komandā, jo viņa profesionālā karjera aprobežojas ar diviem diezgan pieticīgiem klubiem – Reading un Cardiff.

Iemesls, kādēļ Robins nenonāca ne Šefīldas United, ne Londonas Arsenal (kaut gan  šie abi klubi par viņu nopietni interesējās), bija ļoti vienkāršs: Fraidejs bija pārāk tuvās attiecībās ar alkoholu un nepavisam nebija draugos ar disciplīnu. Viņš varēja uz spēli ierasties piedzēries, taču tik un tā gūt uzvaras vārtus, regulāri šņauca kokaīnu un pīpēja marihuānu. Robinam patika kailam dejot uz bāra letes, un viņam bija kāds savdabīgs vaļasprieks – dodoties uz izbraukuma spēlēm, viņš mēdza vietējā kapsētā zagt kapu pieminekļus un stiept tos uz komandas autobusu. Arī ar savaldību Fraidejs neizcēlās, jo varēja sakauties gan ar komandas biedriem, gan iečurāt pretinieka spēlētājam somā. Taču meistarība, ko viņš demonstrēja laukumā, kompensēja visus šos trūkumus, un daudzi pat nezināja, ka patiesībā Fraidejs cieš no astmas lēkmēm.

Taču beidzās viss likumsakarīgi. 1977. gada nogalē Robins kārtējo reizi izcieta diskvalifikāciju (par jau pieminēto čurāšanu somā), bet pēc tās paziņoja, ka ir nolēmis pamest futbolu. Tobrīd viņam bija tikai 25 gadi. Nākamos gadus viņš veltīja alkoholam un narkotikām, nonāca pat cietumā par narkotiku tirdzniecību, bet 1990. gadā 38 gadu vecumā mira no infarkta.

Šis raksts un daudz kas cits interesants lasāms žurnāla "Deviņīri" jaunākajā numurā, kas nopērkams preses tirdzniecības vietās visā Latvijā.