Kad zvēri sacenšas kā olimpieši: arī dzīvnieku pasaulei varētu rīkot olimpiskās spēles

1. Gausie sprinteri

Pasākums: Gliemežu skriešanās

Vieta: Lielbritānija

Mači: Kopš 2014. gada katru jūliju nelielā Anglijas ciemā Kongemā, kura iedzīvotāji nodarbojas ar lauksaimniecību, ierodas ap pustūkstoti tūristu. Viņu galvenā interese ir ātrumsacīkstes, jo šeit norisinās gliemežu skriešanās pasaules čempionāts. Uz starta iziet dārza gliemeži, kuriem jāveic 13 collu (apmēram 32 centimetri) garš aplis. Deivs Pedlijs, kurš ir liels šo sacensību fans un sponsors, komentē: “Protams, tas nav NASCAR, bet līdzjutēju atbalsts, spiegšana un sajūsma visas distances garumā ir kaut kas neaizmirstams!” Starp citu, pasaules rekords pieder gliemezim, vārdā Larijs, kurš distanci veica 2 minūtēs un 47 sekundēs.

2. Zirgu vietā – kāmji

Pasākums: Kāmju ratiņu vilkšanas sacensības

Vieta: Lielbritānija

Mači: Kad 2001. gadā pēc zirgu nagu sērgas tika atceltas vairākas skriešanās sacensības, bukmeikers Blū Skvairs saviem azartiskajiem klientiem piedāvāja fikso ideju – kā būtu, ja mēs uzrīkotu kāmīšu skriešanās mačus? Iejūgtu viņus nelielos ratiņos un uztaisītu 30 pēdu (nedaudz virs deviņiem metriem) aplīti? Iznākumā tagad kāmju skriešanās ir kļuvusi populāra ne tikai Britānijā, bet arī Āzijā, vairākiem kāmju čempioniem ir nopietni sponsorlīgumi, un pašas sacensības translē televīzijas kanāli MTV un Petco. Oficiālais pasaules rekords apļa veikšanā ir 38 sekundes.

3. Lidojošie zvejnieki

Pasākums: Jūras kraukļu copes sacensības

Vieta: Ķīna

Mači: Tas būs stāsts no pagātnes. Vēl Minu dinastijas (tā valdīja līdz 17. gadsimta vidum) Debesu impērijā vairākās valsts ziemeļu provincēs notika jūras kraukļu jeb kormorānu copes sacensības. Paskaidrosim: zivju ķeršana ar šo putnu palīdzību ir sena ķīniešu zvejnieku tradīcija, kura ir saglabājusies vēl šodien. Lai gan visiem Eiropas zivjaudzētājiem un copmaņiem šis lidonis ir kā sāls mīkstākajā vietā, ķīnieši allaž no visām skādēm ir mācējuši nosmelt savus labumus. Putns tiek dresēts, ap kaklu tam tiek apsieta speciāla saitīte, kas refleksās rīšanas laikā neļauj tam norīt pēc ieniršanas noķerto lomu. Uzdevums – atgriezties saimnieka laivā, kur zivs tad arī tiek atklepota. Pēc vairākiem veiksmīgiem medījumiem saitīte tiek atsvabināta un krauklis balvā saņem kādu mazāku zivteli. Tad saiti atkal nostiepj un copes aplis griežas tālāk. Tad lūk, pirms nepilniem četrsimt gadiem notika ikgadēji kormorānu mači, kuru uzvarētājs (to noteica droši vien pēc attiecīgā laikposmā noķerto zivju skaita) no vietējā provinces vietvalža saņēma spilgtu dzeltena zīda šallīti, ar kuru tā saimnieks varēja dižoties vismaz gada garumā.

4. Abinieks, kas izglāba veselu apgabalu

Pasākums: Varžu lēkšanas sacensības

Vieta: ASV

Mači: Te atkal jāsāk ar nelielu vēsturisku ekskursu. Kad Kalifornijā sākās zelta drudzis, Kalaveras apgabalā uz rietumiem no Sakramento izauga pilsēta ar nosaukumu Angels Camp (Eņģeļu nometne). Cauri tai reiz plūda zelta straume 20 miljonu dolāru vērtē, bet 1860. gadu sākumā tā izsīka… Kā nebankrotēt, kā saglabāt vietējo populāciju un piesaistīt investīcijas un tūristus? Un tieši tad Marks Tvens publicēja stāstu Slavenā lecošā varde no Kalaveras apgabala. Un, lūdzu, vietējo varasvīru smadzeņvētras rezultātā tika izsludināta Kalaveras apgabala Daiļās un Lecošās vardes jubileja, kas ik gadu tiek rīkota maijā līdz pat šai baltai dienai. Programmā ietilpst karnevāls, rodeo un, protams, četras dienas garš varžucīkšu  maratons, kura finālā tiekas 50 pašas lecīgākās. Katru gadu Endželkampu apmeklē teju 50 tūkstoši cilvēku un 2000 varžu – sacensību dalībnieču. Pasaules rekords tāllēcienā kopš 1986. gada pieder čempionei Rouzijai, un tas ir patiesi iespaidīgs – 21 pēda un sešas collas (aptuveni – 6,5 metri). Par rekorda pārspēšanu tiek solīti 5000 dolāru.

5. Lēcēji visos virzienos

Pasākums: Kaninhop jeb trušu lēkšana

Valsts: Zviedrija

Mači: Izrādās, bez ABBA Zviedrijā ir vēl citas lustīgas izklaides un viena no tām ir Kaninhop – trušu lēkšanas sacensības, kas valstī kļuvušas ļoti populārās jau kopš pērnā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem. Zviedriem šajā jomā ir daudzi klubi, sekotāji un truši – leģendas. Paši maču noteikumi ir visai demokrātiski – var piedalīties jebkādas šķirnes, krāsas un apmatojuma garuma dalībnieks. Taču pretendentu var arī diskvalificēt, ja tas izrādīsies nedraudzīgs vai agresīvs pret cilvēkiem vai citiem dalībniekiem. Sacensību rekords gan augstlēkšanā, gan tāllēkšanā pieder absolūtai čempionei Dobijai, kura ir zviedrietes Jūlijas Samsones audzēkne. Augstuma rekords ir 107 centimetri, bet tāluma – 3,10 metri! Ha, vardes lec divreiz tālāk!

6. Tarakānu sprints

Pasākums: Tarakānu skriešanās

Vieta: Malaizija

Mači: Šo pasākumu vēroju vienā no Kualalumpuras priekšpilsētām pats savām acīm un mēģināšu atstāstīt redzēto. Stipri piepīpētā iestādē vienā galā spēlē modžo un citas Āzijā populāras galda spēles, bet otrā galā ir novietots garš (aptuveni 2,5–3 metri) galds, kas kā skrejceļš sadalīts desmit garos nogriežņos, kurus norobežo 8–10 centimetrus augstas vertikālas koka sienas. Katrs dalībnieks ierodas ar savu kārbu, no kuras tiek izņemts “sportists” un novietots pie starta sienas. Visi “sportisti” likās tie gruntīgie un treknie Madagaskaras tarakāni. Tiek liktas likmes, uz tāfeles viss pierakstīts (starp citu, var riskēt arī ikviens skatītājs), un, kad cipari sarakstīti, pēc krupjē signāla tiek pacelta starta siena un kukaiņi dodas savā sprintā. Tad sākas varens ļembasts! Labi, ka vietējie ir neliela auguma un katrs savu skrējēju var pieskatīt un ar irbuli pabakstīt tikai tad, kad sprinteris nojauc azimutu un mēģina atgriezties starta blokos. Uzvar tas, kura rumpis finišā sasniedz plānu, melnu līniju – to nosaka neitrāls arbitrs. Kaut gan par neitralitāti neesmu īsti drošs, jo pēc trešā skrējiena finiša sacēlās protestu vilnis un daži īpaši sarūgtināti tarakānu treneri mēģināja soģi ietekmēt ar tekvondo argumentiem.

7. Lielo puiku spēles

Pasākums: Ziloņu futbols

Valsts: Taizeme, Indija, Nepāla

Mači: Vispār jau ziloņu futbols, kaut gan bumba ir stipri lielāka nekā FIFA standartiem atbilstošā, īpaši neatšķiras no cilvēku – tāpat var spēlēt tikai ar kājām, kas ziloņiem dod zināmas improvizāciju priekšrocības, jo tās viņiem ir četras. Ar snuķi gan spēlēt aizliegts, bet diezin vai kāds tiesnesis nosvilps sodu pret piecarpustonnīgu spēlētāju. Arī pārējie noteikumi ir visai izplūduši – var spēlēt gan ar cilvēku pikpaunā, gan bez. Var ar vārtsargu, var – bez. Būtu mums, Latvijā, ziloņi – ehhh, kādu sapņu komandu mēs savāktu!

8. Gan ātrums, gan skaistums

Pasākums: Kamieļu skriešanas un skaistuma sacensības

Vieta: AAE

Mači: Lielākais kamieļu festivāls pasaulē – Al Dhafra – katru gadu notiek Abū Dabī. Reizēm tā balvu fonds iekabina pat pasaules lielākajiem tenisa turnīriem un var sasniegt pat 30 miljonus dolāru! Par pašiem ātrummačiem mēs daudz nerakstīsim, jo tur viss skaidrs – kurš pirmais, tas labākais! Taču īpaši interesants eiropiešiem varētu šķist kamieļu skaistumkonkurss! To dalībniekiem īpaši aizliegts veikt botoksa injekcijas, kuras daži blēdīgi un alkatīgi zēni mēdz iešpricēt dzīvnieka lūpās, degunā vai žokļos. Bargā žūrija katru pretendentu izvērtē pēc 22 eksterjera parametriem. Kā galvenie tiek vērtēti spalvas spožums, kakla garums un vijība, galvaskausa forma un, protams, kupra krāšņums!

9. Viņi bija pirms kovbojiem

Pasākums: Buļļu skriešanās

Vieta: Indonēzija

Mači: Lai gan izplatīti tie ir visā Dienvidaustrumāzijā, viens no govslopu apjādes populārākajiem ekstrīma pasākumiem ir festivāls "Pacu Jawi", kas notiek Rietumsumatrā. "Pacu Jawi"  parasti notiek pēc ražas novākšanas uz tiem pašiem slapjajiem un dubļainajiem rīsa laukiem. Starp diviem vēršiem tiek iesiets arkls, un tam pieķēries žokejs ar šo duetu mēģina veikt zināmu distanci. Tās garums variē no 60 līdz pat 250 metriem. Un, lai arī vilcējos ir pieauguši dzīvnieki, dubļu šļakatas, pats arkls, kas galīgi nav domāts braukšanai, padara šo skriešanos par visai ekstremālu izklaidi!

Šis raksts un daudz kas cits interesants lasāms žurnāla "Deviņvīri" jaunākajā numurā, kas nopērkams preses tirdzniecības vietās visā Latvijā.