22 zīmīgi skaitļi par "Pekinu 2022"

47 333 hektāri koku iestādīti Pekinā un Džandzjakou kopš 2014. gada. Šādi pasaules lielākā ekonomika Ķīna pārējai planētai apliecina vai vismaz izrāda savus nodomus zaļās domāšanas virzienā.

2897 skolās Ķīnā, gatavojoties olimpiskajām spēlēm, mācību priekšmetu vidū tika iekļauta olimpisko spēļu un paraolimpisko spēļu apguve.

2871 sportists plānojis piedalīties Pekinas olimpiskajās spēlēs. Jādomā, ka šos plānus būtiski ietekmēs Covid-19 gadījumu skaits, jo arī olimpiskais ciemats nav bijis no pandēmijas pasargāts. Starptautiskā Olimpiskā komiteja nedaudz mākslīgā veidā jau vairākus gadus virzās uz dzimumu vienlīdzību dalībnieku vidū – šoreiz nedaudz pietrūcis, jo Pekinā piedalīties plāno 1581 vīrietis un 1290 sieviešu.

1200 cilvēkiem, neraugoties uz stingrajiem ierobežojumiem, tika uzticēta olimpiskās lāpas stafete. Tās ceļš šoreiz bija tikai Ķīnas teritorijā. Tas, kam 4. februārī tiks uzticēts iedegt olimpisko uguni, protams, netiek atklāts.

591 jauna slidotava Ķīnā esot radīta laikā no 2018. līdz 2020. gadam, lai milzīgo nāciju vairāk iepazīstinātu ar ziemas sportu. Sākumā bija 609, tagad jau 1200 slidotavu.

222 sportisti pārstāvēs Pekinas olimpisko spēļu kuplāko delegāciju – ASV. Krievijas Olimpiskās komitejas komandas atlētu Ķīnā būs vien par 10 mazāk.

109 medaļu komplekti 15 dažādos sporta veidos tiks sadalīti Pekinā. Tas ir par septiņiem medaļu komplektiem vairāk nekā pirms četriem gadiem Phjončhanā.

100% Latvijas delegācijas pārstāvju ir pilnībā vakcinējušies pret Covid-19. Ja tas nebūtu darīts, sportistiem būtu jādodas uz Ķīnu vairākas nedēļas iepriekš un trīs nedēļas jāpavada karantīnā.

91 nācija piedalīsies Pekinas olimpiskajās spēles. Debiju ziemas olimpiskajās spēlēs piedzīvos Haiti un Saūda Arābija, kamēr Kenija nolēma savu vienīgo sportistu, kas kvalificējies, uz Ķīnu nesūtīt.

84,9% no visiem Pekinas olimpisko spēļu apkalpošanā iesaistītājiem transporta līdzekļiem netiks darbināti ar benzīnu, tie būs elektromobiļi, hibrīdi vai ar gāzi darbināmie.

70 lappušu biezi materiāli bija jāizlasa katram olimpisko spēļu dalībniekam un apkalpojošā personāla pārstāvim, lai saprastu, ko drīkst un ko nedrīkst darīt Pekinā. Tieši tikpat bieza pamācība bija arī Tokijas olimpiskajām spēlēm.

57 sportisti nopelnījuši iespēju piedalīties olimpiskajās spēlēs. Latviju paredzēts pārstāvēt 11 dažādos sporta veidos. Tiesa, Covid-19 protokoli un hokejistu savainojumi var ieviest korekcijas sastāvā pat pēdējā brīdī. Savainojuma dēļ uz olimpiskajām spēlēm nevarēs doties Roberts Bukarts, kuru aizvietos Gints Meija, bet pozitīvus Covid-19 testus saņēmušos Artūru Kuldu un Kārli Čuksti aizvietoja Nauris Sējējs un Roberts Mamčics. Haralds Silovs (ātrslidošana), Baiba Bendika (biatlons), Oskars Ķibermanis, Matīss Miknis, Dāvis Spriņģis, Edgars Nemme, Emīls Cipulis (visi bobslejs), Martins Dukurs, Tomass Dukurs, Endija Lāsma Tērauda (visi skeletons), Kendija Aparjode, Elīza Tīruma, Elīna Ieva Vītola, Kristers Aparjods, Gints Bērziņš, Artūrs Dārznieks, Roberts Plūme, Mārtiņš Bots, Juris Šics, Andris Šics (visi kamaniņu sports), Deniss Vasiļjevs (daiļslidošana), Roberts Krūzbergs, Reinis Bērziņš (abi šorttreks), Kitija Auziņa, Patrīcija Eiduka, Samanta Krampe, Estere Volfa, Baiba Bendika, Raimo Vīgants, Roberts Slotiņš (distanču slēpošana), Liene Bondare, Miks Zvejnieks (kalnu slēpošana), Markuss Vinogradovs (ziemeļu divcīņa), Ivars Punnenovs, Jānis Kalniņš, Kristers Gudļevskis, Oskars Cibuļskis, Ralfs Freibergs, Kristaps Zīle, Nauris Sējējs, Patriks Ozols, Jānis Jaks, Uvis Jānis Balinskis, Roberts Mamčics, Lauris Dārziņš, Nikolajs Jeļisejevs, Mārtiņš Karsums, Miks Indrašis, Rihards Bukarts, Rodrigo Ābols, Andris Džeriņš, Oskars Batņa, Deniss Smirnovs, Renārs Krastenbergs, Mārtiņš Dzierkals, Kaspars Daugaviņš, Ronalds Ķēniņš, Gints Meija (visi hokejs).

25,5 gadi ir Latvijas olimpiskās delegācijas vidējais vecums. Latvija uz Pekinu ved ļoti jaunu un ambiciozu sportistu sastāvu, ko izdaiļo arī daži pieredzes bagāti atlēti. Tokijas olimpiskajās spēlēs vidējais vecums bija pat 28 gadi.

24. ziemas olimpiskās spēles pēc skaita. Pirmās tika aizvadītas 1924. gadā Šamonī Francijā, kur mūsu valsti pārstāvēja ātrslidotājs Alberts Rumba un slēpotājs Roberts Plūme. Savukārt nākamās 2026. gadā notiks Milānā un Kortīnā. Kā labi atceramies, tās varēja notikt arī pie mums Siguldā, jo otra fināliste uz rīkošanu bija Zviedrijas galvaspilsēta Stokholma, kas reāli apsvēra sacensības renes sporta veidos rīkot Latvijas trasē, tā kā pašiem celt savu varētu nebūt diez ko rentabli.

16. lielākā delegācija Pekinas olimpiskajās spēlēs būs Latvijas olimpiskajai komandai. Šo godu mūsu sportisti dalīs ar Poliju. Lielākas delegācijas ir tikai ziemas sporta lielvalstīm (Austrijai, Kanādai, Ķīnai, Čehijai, Dānijai, Somijai, Francijai, Vācijai, Itālijai, Japānai, Norvēģijai, Krievijas Olimpiskās komitejas komandai, Zviedrijai, Šveicei un ASV).

13 arēnās. Pekinas olimpisko spēļu sacensības notiks 13 dažādās arēnās jeb sacensību norises vietās.

6. reizi Latvija olimpiskajās spēlēs būs pārstāvēta arī hokeja turnīrā. Mūsu hokejisti olimpiskajā saimē debitēja tālajā 1936. gadā Garmišpartenkirhenē, bet tajā atgriezās vien 2002. gadā Soltleiksitijā, kam sekoja vēl trīs olimpiskās spēles – 2006. gadā Turīnā, 2010. Vankūverā un 2014. gadā Sočos. Pēc tam negribēta vienas olimpiādes pauze un salda atgriešanās Pekinā.

5 olimpisko spēļu pieredze Latvijas delegācijā būs diviem brāļu pāriem skeletonistiem Tomasam un Martinam Dukuriem, kā arī kamaniņu braucējiem Andrim un Jurim Šiciem. Visi uz Pekinu brauc ar domu izcīnīt karjeras lielāko panākumu.

4 balsis. 44:40 – tik niecīgs pārsvars Pekinai bija 2015. gada 31. jūlijā, kad tā nopelnīja rīkošanas tiesības. Pretinieks arī bija ļoti interesants – Kazahstānas kādreizējā lielākā pilsēta un kādreizējā galvaspilsēta Almati. 

3,9 miljardus ASV dolāru (3,47 miljardi eiro) oficiāli esot izmaksājušas šīs olimpiskās spēles. Jādomā, ka patiesā summa varētu būt lielāka un nav nemaz precīzi zināma dažādu gan ar Covid-19, gan citiem faktoriem saistītu lietu dēļ. Jebkurā gadījumā pirms 14 gadiem vasaras olimpiskajām spēlēm Ķīna tērēja krietni vairāk – 43 miljardus ASV dolāru (38,22 miljardi eiro)

3. reizi Latvijas delegāciju olimpiskajās spēlēs pārstāvēs rekordliels dalībnieku skaits. Iepriekš 57 sportisti piedalījās arī 2006. gadā Turīnas olimpiskajās spēlēs un 2014. gadā Soču olimpiskajās spēlēs.

1. pilsēta. Pekina ieies olimpisko spēļu vēsturē kā pirmā pilsēta, kurā aizvadītas gan vasaras (2008. gadā), gan ziemas olimpiskās spēles.