Pekinas olimpisko spēļu kamaniņu trases iemēģināšana gandrīz beidzas ar traģēdiju; sportists vaino rīkotājus

Mateušs Sohovičs neslēpj, ka viņa lielais mērķis bija kvalificēties jau otrajai Olimpiādei pēc kārtas, tomēr pēc pirmdien notikušā šausminošā negadījuma, viņš vairs nav drošs, ka spēs piedalīties Pekinas olimpiskajās spēlēs. Poļu sportists tic, ka spēs sadziedēt gūto traumu, bet par psiholoģisko pusi viņš stipri šaubās.

Kā ziņo Polijas Kamanu sporta veidu sporta veidu federācija, viņu izlases līderis guva traumu treniņu brauciena laikā, jo pēkšņi neatvērās vienas virāžas vārti.

Lieki piebilst, ka visu virāžu vārtiem ir jābūt atvērtiem laikā, kad kāds sportists atrodas trasē.

Negadījumā tika pamatīgi sadragāta kamaniņu braucēja ceļgala bļodiņa, kurai drīz pēc tam tika veikta veiksmīga operācija, kā arī labajā kājā bija izplēsts caurums praktiski līdz kaulam.

Sarunā ar Polijas izdevumu “Onet” 25 gadus vecais sportists neslēpj, ka viss varējis beigties arī ar traģēdiju: “Es ieraudzīju zaļo gaismu un devos trasē. Man pirmo reizi veiksmīgi izdevās izbraukt divas grūtās virāžas, kad pēkšņi es sev priekšā ieraudzīju aizvērtus vārtus. Es ļāvu kamanām izslīdēt un ieņēmu tādu kā kalnu slēpotāja pozu, jo biju izdomājis, ka varētu pārlēkt pāri vārtiem, tomēr viss notika tik zibenīgi, un man nebija īsti laika atsperties,” piedzīvotās šausmas atceras sportists.

Sohovičs norāda, ka arī medicīniskā palīdzība netika saņemta diez ko operatīvi un viņam nācās aptuveni pusstundu nogulēt trasē, līdz tika transportēts uz slimnīcu: “Tas, kāpēc man ir lauztas tikai kājas, nevis viss mans ķermenis, ir manas reakcijas dēļ, citādāk viss varēja beigties ar traģēdiju,” uzskata poļu cerība kamaniņu sportā, izceļot arī medicīniskā personāla apjukumu un nezināšanu kā rīkoties.  

Cietušais sportists cer, ka spēs atveseļoties līdz februārim, kad gaidāmas Pekinas olimpiskās spēles, tomēr psiholoģiski tas būs ļoti smagi: “Es ceru startēt Pekinā ar Starptautiskās Kamaniņu sporta federācijas īpašu ielūgumu, kas varētu man ļaut koncentrēties uz rehabilitāciju, nevis cīņu par reitinga punktiem, tomēr lielāka problēma varētu būt mana psiholoģiskā gatavība, jo es varētu baidīties par to, kas mani sagaida aiz nākamā trases līkuma,” par savām bažām izdevumam "Onet" stāsta Sohovičs.

Ir pamats cerēt, ka Jaņcjinas trasē nekas tāds vairs neatkārtosies un visas nepilnības tiks novērstas, jo par trases sagatavošanu atbild latvietis ar divu olimpisko spēļu pieredzi šajā amatā - Normunds Kotāns. Latvijas bobslejisti un skeletonisti, kuri trasi iemēģināja pirms pāris nedēļām, iepriekš nav slēpuši, ka trase, kurā notiks Pekinas olimpiskās spēles, ir ļoti labi un pārdomāti sagatavota.

Neraugoties uz to, ka renes sporta veidos cenšas īpaši piedomāt pie drošības apsvērumiem, arī pēdējos gados r notikuši traģiski incidenti. Visskaļākais no tiem bija  2010. gadā, kad Vankūveras olimpisko spēļu treniņbraucienā gāja bojā gruzīnu kamaniņu braucējs Nodars Kumaritašvili. Viņš aptuveni 140 kilometru stundā lielā ātrumā izlidoja no trases un ietriecās konstrukcijās. Vēlāk izmeklēšanā tika noskaidrots, ka pats sportists pieļāvis ļoti rupju kļūdu pasaulē ātrākajā trasē, tomēr arī Vistleras trases konstrukcijas operatīvi tika izmainītas.

Arī Siguldas trasē ir notikuši traģiski negadījumi: 2001. gadā trasē bojā gāja skeletonists Ģirts Ostenieks, kurā ietriecās tukšas Krievijas komandas bobsleja kamanas. Krievijas sieviešu komandas pārstāvji neesot paguvuši aizvērt drošības vārtus, kad pamanīja, ka tukšas kamanas pēkšņi sākušas slīdēt.