VIDEO: mačo būtības paraugstunda - 60 gadus vecais valsts viceprezidents dodas laukumā augstākā līmeņa futbola mačā

Brunsvijks devās laukumā viena no Karību reģiona vadošo futbola klubu Moengo “Inter Moengotapoe” rindās pret vienu no CONCACAF (Ziemeļamerikas, Centrālamerikas un Karību reģiona futbola asociāciju konfederācijas) līgas favorītiem, Hondurasas čempionvienību Tegusigalpas “Olimpia”. Šie lielākoties Centrālamerikas reģiona klubi cīnās par iekļūšanu labāko sešiniekā un dalību CONCACAF Čempionu līgā, kur varēs sacensties ar Meksikas, ASV un citi valstu grandiem.

Surinamas vienība duelī pret Hondurasas čempioni bija izteikti pastarīši un, iespējams, tieši tas pamudināja Roniju Brunsvijku - “Inter Moengotapoe” kluba īpašnieku doties pašam laukumā, turklāt ar kapteiņa apsēju ap roku. Pats pretrunīgi vērtētais politiķis, spēlējot, protams, savā vārdā nosauktajā stadionā, sevi izvirzīja arī komandas uzbrukuma smailē.  

Brunsvijkam jaudas gan visai spēlei laikam nepietika, tāpēc pēc 54 nospēlētām minūtēm pie rezultāta 0:3 viņš laukumu pameta. Interesanti, ka spēles komentētāji šajā brīdī paziņoja, ka tagad beidzot varēs sākties spēle laukumā 11 pret 11 spēlētājiem. Tas gan surinamiešiem pārāk nepalīdzēja, jo pēc finālsvilpes tablo vēstīja par sagrāvi ar 0:6.

Likumsakarīgi, ka "Inter" rindās plecu pie pleca ar vairākiem Surinamas izlases futblistiem atrodams arī vismaz viens Ronija dēls, kurš varēja kopā ar tēvu uzspēlēt pret spēcīgo pretinieku. Iespējams, tieši spēlēšana kopā ar dēlu kļuva par ieganstu, kāpēc pēc 10 gadu pauzes politiķis nolēma atkal iziet futbola laukumā profesionālā spēlē.

Ar to gan joki nebeidzās, jo Brunsvijks pēc spēles bija redzēts “Olimpia” ģērbtuvē, kur dalīja mača pretiniekiem naudas žūkšņus un tika pie Hondurasas komandas krekla.

Lai labāk izprastu, kas Ronijs Brunsvijks par cilvēku, izdevums “Insider” apkopojis dažus viņa iepriekšējo gadu piedzīvojumus. Viceprezidenta amatā viņš stājās vien pagājušā gada jūlijā. Ilgus gadus viņš bija nemiernieku grupējuma “Džungļu komando” dibinātājs un vadītājs. Šis grupējums astoņdesmito gadu beigās cīnījās pilsoņu karā pret valstī pastāvošo diktatūru. 1999. gadā Nīderlandes valdība viņu apsūdzēja un, klāt neesot, notiesāja uz astoņiem gadiem par kokaīna par kokaīna tirdzniecību. 2005. gadā viņu diskvalificēja Surinamas Futbola federācija, jo Brunsvijks spēles laikā pretiniekam laukumā draudējis ar šaujamieroci.

Medijs “New York Times” šī gada sākumā, rakstot par Roniju Brunsvijku viņu dēvēja par elitāru desantnieku, futbolistu, meklētu banku laupītāju, brīvības cīnītāju, zelta baronu un tēvu vismaz 50 bērniem.

Abu komandu atbildes spēle Tegusigalpā gaidāma 29. septembrī. Pagaidām nav zināms, vai Brunsvijks plāno arī tajā piedalīties, vai ar šo viņa izrādīšanās būs beigusies.

Surinamā futbols ir augstā cieņā, jo no šīs valsts cēlušies vairāki Nīderlandes futbola spīdekļi – Rūds Gullits, Frenks Rijkārds, Patriks Kluiverts, Klarenss Zēdorfs, Edgars Dāvids, Virdžils van Deiks, Mario Melhio, Vinstons Bogarts, Raiens Bābels, Džimijs Floids Haselbenks, Džeordžino Veinaldums, Mihaēls Raicigers un daudzi citi. Tomēr ne valstsvienībai, ne komandā klubu līmenī spožus panākumus gūt tā arī nav izdevies.