Cik pelna Latvijas labākie sportisti

Reti kuram ir pārsteigums, ka “lielā nauda” pasaules sportā apgrozās futbolā, kā arī Ziemeļamerikas lielākajās sporta līgās – Augstākajā beisbola līgā (MLB), Nacionālajā amerikāņu futbola līgā (NFL), Nacionālajā basketbola asociācijā (NBA) un Nacionālajā hokeja līgā (NHL). Tāpat noteikti apdalīti nav Pirmās formulas piloti, dažu citu motoru sporta seriālu dalībnieki, tenisa, golfa un boksa zvaigznes, savilkt galus nav grūti arī Eiropas spēcīgākajās basketbola un hokeja līgās spēlējošiem sportistiem, tomēr kā ir ar citiem sporta veidiem?

LOK atbalsts

Latvijas sportā individuālajos vai individuālajos komandu olimpiskajos sporta veidos (bobslejs, 3x3 basketbols, pludmales volejbols…) katra vadošā atlēta finansējumu veido atsevišķas komponentes. Daļu dod Latvijas Olimpiskās komitejas un Latvijas Olimpiskās vienības finansējums (stipendija, medicīnas nodrošinājums, kā arī nauda treniņu un sacensību procesam), kas ir atkarīgs no iepriekšējiem panākumiem, uz kuru pamata tiek piešķirta attiecīga apjoma summa.

Īsi sakot, kaut kas jāsasniedz, lai pie šī finansējuma tiktu, – iekļūšana A sastāvā, B sastāvā vai jaunatnes sastāvā katrā sporta veidā nedaudz atšķiras, tomēr ar vietu labāko sešniekā kontinenta vai pasaules meistarsacīkstēs A sastāvam un garantētai 1400 eiro stipendijai vajadzētu pietikt, taču būtisks arguments ir konkurence attiecīgajā sporta veidā. Tāpat iespēju un interešu robežās palīdzību pārsvarā neatsaka arī attiecīgā sporta veida federācijas.

Sponsoru vajadzība

Sportisti ir lielisks veids, kā reklamēt savu aktīvam dzīvesveidam noderīgo produkciju. Tieši reklāmas partneri arī ir būtisks palīgs sportistu ikdienā. Ir dažādi barteri, kuros atlēti tiek nodrošināti ar nepieciešamām lietām, sākot no vitāli svarīgā sporta inventāra vai auto ikdienas lietošanai, vai dzīvesvietas jaunajā projektā, beidzot ar kosmētikas un pārtikas precēm. Tāpat daļa atbalstītāju gluži vienkārši finansiāli palīdz segt ikdienas izdevumus. Par precīzām summām Latvijā mītošu sportistu gadījumā īsti netiek runāts, tomēr tās noteikti nav ne tuvu tik lielas kā aptuvenie divi trīs miljoni ASV dolāru, ko Kristaps Porziņģis saņem no "adidas".

Olimpiskie dārgumi

Tiekot A sastāvā, ar šo nereti kopā iet valsts izmaksāta vienreizēja prēmija par sasniegumiem un valsts vārda nešanu pasaulē. Piemēram, mūsu olimpiskajiem čempioniem 3x3 basketbolā – Kārlim Paulam Lasmanim, Agnim Čavaram, Naurim Miezim un Edgaram Krūmiņam – katram spīd vairāk nekā 106 tūkstoši eiro, prēmijas pa aptuveni 10 tūkstošiem sasolījušas arī pārstāvētās pašvaldības. Ar citiem guvumiem viņi iepriekš dalījušies arī ar piekto komandas biedru Artūru Strēlnieku – vai tā būs arī šoreiz, grūti spriest.

Savukārt svarcēlājs Artūrs Plēsnieks par bronzu Tokijā nopelnījis iespēju tikt pie vairāk nekā 51 000 eiro, bet viņa kolēģis Ritvars Suharevs par vietu olimpiskajā sešniekā – 11,6 tūkstošus eiro. Jādomā, ka šie vīri, tāpat kā ceturtās vietas izcīnījušie (arī aptuveni 23,5 tūkstošus eiro nopelnījušie) pludmales volejbola dueti Tīna Laura Graudiņa un Anastasija Kravčenoka, Mārtiņš Pļaviņš un Edgars Točs, var šobrīd droši justies arī par vietu A sastāvā nākamajai sezonai jau nu noteikti.

Zīmīgi, ka olimpisko sasniegumu godalgas Latvijā ir vienas no lielākajām pasaulē. Pēc oficiāli pieejamās informācijas, prēmijās par zelta medaļām esam septītajā vietā (iepriekšējos gados bijām pat trešie vai ceturtie) aiz Singapūras, Kazahstānas, Malaizijas, Itālijas, Filipīnām un Ungārijas; pārrēķinot eiro, prēmijas tajās valstīs ir attiecīgi (aptuveni) 620, 210, 200, 180, 170 un 140 tūkstoši eiro.

Tenisa zelta bedre

Runājot par prēmijām, nonākam pie šīs publikācijas galvenā apskates objekta – sacensību naudas balvām, kas dažādos sporta veidos ir tiešām ļoti atšķirīgas. Pilnīgi noteikti tā nav tāda leiputrija kā NBA, kur mūsu abi spīdekļi nopelna prātam teju neaptveramas summas – Kristaps Porziņģis (26,7 miljoni eiro pirms nodokļu nomaksas), Dāvis Bertāns (13,5 miljoni eiro pirms nodokļu nomaksas). No Latvijā tuviem un pasaulē ļoti cienītiem individuālajiem sporta veidiem teniss neapšaubāmi šķiet īsta zelta bedre, bet vai visiem? Mūsu sieviešu tenisa pirmā rakete – 24 gadus vecā Aļona Ostapenko – šajā sezonā iekrājusi nedaudz vairāk par 550 000 eiro, bet karjeras laikā sapelnījusi vairāk nekā 8,2 miljonus eiro. Liela daļa karjeras kopējās peļņas iegūta 2017. gadā, kad sensacionāli izdevās triumfēt "Roland Garros" turnīrā Parīzē, nopelnot teju 1,8 miljonus eiro.
Naudas krāšana tenisā ir gaužām vienkārša – katra uzvara katrā turnīrā nodrošina naudu. Jo augstākas raudzes turnīrs, jo lielāka summa, bet – lai tiktu pamatsacensībās vai kvalifikācijā, ir jābūt pietiekami augstu reitingā. Piemēram, tikko Ernests Gulbis "US Open" turnīrā zaudēja kvalifikācijas izšķirošajā kārtā, neiekļūstot pamatsacensībās 128 labāko tenisistu vidū, bet par to tāpat saņēma vairāk nekā 27 tūkstošus eiro.

Pie papildu naudas var tikt arī dažādās dubultspēlēs, iespējams, tāpēc Aļona ar tām tik naski aizraujas. Piemēram, "Grand Slam" turnīrā katra pārvarēta kārta ļauj nopelnīt aptuveni 10 tūkstošus eiro. Zemāka līmeņa sacensībās, protams, summas ir daudz mazākas gan vienspēlē, gan dubultspēlē, tomēr vīriešiem ATP, bet sievietēm WTA raudzes turnīros tāpat runa ir par tūkstošiem vai pat desmitiem tūkstošu eiro par katru spēli. Tāpēc mūsu otra tenisa dīva Anastasija Sevastova šosezon nopelnījusi aptuveni 420 tūkstošus eiro, bet vīriešu tenisa līderis Gulbis (cīnās par noturēšanos pasaules ranga top 200), kurš visai reti pēdējos gados tiek pie lielākajiem turnīriem, – nedaudz virs 80 tūkstošiem eiro. Taisnības labad gan jāmin, ka tenisisti pārsvarā no saviem pašu līdzekļiem nodrošina ceļošanu, treneru algu, medicīnas personālu un visu citu savai ikdienai nepieciešamo. Jāpiebilst, ka nevienam citam no Latvijas tenisistiem pagaidām šāda summa pat tuvumā nerādās.

Vieglatlētu skaistums un posts

Pret sporta karalieni un tās pārstāvjiem finansiālajā ziņā ne vienmēr izturas tā, kā pret dižciltīgajiem vajadzētu. Finansiālajā un prestiža ziņā visaugstāk vērtētās sacensības ir Dimanta līgas seriāls, kur katrā no posmiem uzvarētājs saņem aptuveni 8,5 tūkstošus eiro, finālposmā nedaudz virs 25 000 eiro, bet astotais jeb pēdējās vietas ieguvējs tiek attiecīgi pie 420 un 850 eiro. No Latvijas sportistiem šajā prestižajā seriālā pie teikšanas (piedalās īpaši uzaicināti sportisti) šajā sezonā tikuši vien mūsu šķēpmetēji Gatis Čakšs un Līna Mūze (iepriekš regulāri arī Madara Palameika). Mūsējie tika arī uz finālposmu, bet jebkurā gadījumā milzu bagātību tas nenodrošinās. Ja, protams, regulāri izdodas uzvarēt un triumfēt arī finālposmā (kā tas 2016. gadā izdevās Palameikai), summas iekrājas gana cienījamas, ņemot vērā, ka ceļošanas un dzīvošanas (dažos gadījumos arī dienas naudu) izdevumus sedz rīkotāji. Tomēr, tā kā šīs ir prestižākās sacensības, bet godalgotās vietas kādās zemāka līmeņa sacensībās ļoti reti aizsniedzas līdz trīsciparu skaitlim, rodas iespaids, ka vidēja līmeņa pasaules klases vieglatlētam lielu daļu sezonas jāstartē teju par “vēdera tiesu”. Taisnības labad tomēr jāmin, ka labākie gan Latvijas, gan pasaules vieglatlēti ir ļoti iecienītas reklāmas sejas.

Skaisti un bagāti?

Viens no līdzjutēju visvairāk iemīļotajiem sporta veidiem noteikti ir pludmales volejbols – pieticīgi ģērbti, skaisti, trenēti ķermeņi, kā izrādās, esot pasaules labāko komandu vidū, var arī pienācīgi nopelnīt. Pandēmijas dēļ pludmales volejbols brīžiem pat bija kļuvis finansiāli izdevīgs sportistiem, jo vairāki augstas raudzes turnīri pēc kārtas notiek vienā vietā. Līdzīgi kā citos sporta veidos, jo augstākas raudzes sacensības (vairāk zvaigžņu turnīra apzīmējumā), jo vairāk gan reitinga punktu, gan lielākas peļņas iespējas. Piemēram, četru zvaigžņu turnīra ceturtdaļfināla sasniegšana pārim nodrošina aptuveni 5000 eiro. Iekļūšana pusfinālā vēl teju divus tūkstošus vairāk.

Precīzas summas, cik nopelna mūsu vadošie pludmales volejbolisti Graudiņa, Kravčenoka, Pļaviņš, Točs, Aleksandrs Samoilovs un Jānis Šmēdiņš, ir grūti aprēķināmas, jo viņi piedalās ne vien oficiālos mačos, bet arī dažādos komercmačos, sākot no pašmāju ar nelielām naudas prēmijām un beidzot ar starptautiskiem "Kings of Court" un līdzīgiem ar naudas balvām, kas mērāmas tūkstošos. Taisnības labad gan jāmin, ka, nespējot visu laiku noturēties elitē, ir ļoti sarežģīti savilkt galus, ko sociālajos tīklos neslēpj arī Kravčenoka, kura savā karjeras līdz šim veiksmīgākajā sezonā lielajos starptautiskajos mačos kopā nopelnījusi 14 000 eiro. Labi, ka ir LOK atbalsts, valsts prēmijas un sponsori.

Jāiztiek līdz nākamajam zeltam?

Vairumam vissvešākais noteikti ir 3x3 basketbols un finanses, kas apgrozās šajā sporta veidā. Šeit, līdzīgi kā pludmales volejbolā, ir visdažādākie turnīri ar dažādiem reitingiem un finanšu iespējām. Interesanti, ka reizēm reitinga ziņā ne pārāk augstos turnīros mēdz būt iespaidīgas naudas balvas, jo reitingā visaugstāk vērtējami oficiāli FIBA "Masters" turnīri, kas iekļauti Pasaules tūrē. Pēdējā pirmspandēmijas sezonā (2019. gadā) mūsu olimpiskais kvartets Pasaules tūrē nopelnīja vairāk nekā 210 000 eiro. Naudīgākais turnīrs līdz šim bijis 2020. gada Pasaules tūres fināls, kur vienās sacensībās izdevās nopelnīt vairāk nekā 50 000 eiro. Tikmēr pirms pāris nedēļām Rīgā par otro vietu zemāka līmeņa sacensībās kontā ieripoja aptuveni astoņarpus tūkstoši eiro, bet pēdējos trīs Pasaules tūres posmos par otro un divām piektajām vietām nopelnīti aptuveni 25 tūkstoši eiro.

Ne viss paliek maciņā

Sportistiem jārēķinās, ka vismaz piektdaļa no prēmijas viņiem pašiem būs jāsamaksā nodokļos, bet, ja balvu kopsumma gadā ir lielāka par 62 800 eiro, tad gandrīz trešdaļa jeb 31,4 procenti. Savukārt no ārzemju sportistu Latvijā nopelnītajām naudas balvām Latvijā nodokļus atskaita sacensību organizatori.

Progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ienākumiem līdz 20 004 eiro gadā ir 20 procenti; no 20 004 līdz 62 800 eiro – 23 procenti, bet, pārsniedzot 62 800 eiro, – 31,4 procenti. Zīmīgi, ka vismaz daži Latvijā labi zināmi sportisti pirms pāris gadiem šo iemeslu dēļ nolēma nedaudz apiet Latvijas valsti un savus laimestus skaitīt caur Igauniju, kur nodokļu likme nopelnītajām naudas balvām bija krietni draudzīgāka.