Ķīnieši sūdzas par Tokijas olimpisko spēļu medaļu kvalitāti

Ķīnas vingrotāja Sjuejina Džu, kura triumfēja Tokijas olimpiskajās spēlēs lēcienos uz batuta, savā sociālā tīkla “Weibo” kontā paudusi sašutumu: “Vai jūsu olimpiskās medaļās arī lobās nost kā mana?”

Sportiste skaidro, ka viņa nebija vēlējusies lobīt savu medaļu, bet gan notīrīt. Džu uz godalgas ieraudzījusi mazu pleķi, ko centusies notīrīt, bet pleķis kļuvis krietni lielāks, atsaucoties uz vingrotājas rakstīto, vēsta “Global Times”.  

Par līdzīgu ķibeli vēsta vēl viens Ķīnas olimpiskais čempions Šuns Vaņs, kurš Tokijā triumfēja 200 metru kompleksajā peldējumā. Sportists pat norādījis, ka viņam kļuvis bail medaļai pieskarties.

Par iespējamām problēmām ar medaļu izturību liecina fakts, ka bijuši vairāki gadījumi, kad, pēc iekošanās godalgā, tajā palikuši pamatīgi zobu nospiedumi. Paradoksāli, ka iepriekš olimpisko spēļu vēsturē bijuši vairāki gadījumi, kad iekošanās medaļās beigušies ar pretēju iznākumu – pat zobu zaudēšanu.

Komentējot notikušo, Starptautiskā Olimpiskā komiteja norāda bojāta esot vien aizsargplēve, kas atkāpjas, un ka tā neietekmē pašas medaļas kvalitāti. "Pat ja noņemat pārklājumu pilnībā, tas tieši neietekmē medaļu kvalitāti," norāda Tokijas olimpisko spēļu rīkotāji.

Jauns.lv jau vēstīja, ka Tokijas olimpisko spēļu medaļas ir gatavotas no elektrotehnikas, ko Japānas iedzīvotāji varēja klātienē nodot otrreizējai pārstrādei. Tokijas olimpisko spēļu medaļu patiesā vērtība, pēc BBC aprēķiniem, ir visai necila – zelta medaļas ir aptuveni 630 eiro vērtas, sudraba – aptuveni 350, bronzas – tikai kādus sešus eiro. Šeit, protams, netiek iekļauts sportistu paveiktais darbs un nestie upuri ceļā uz sasniegumu.

Zelta medaļas patiesībā sastāv no apzeltīta sudraba. Kopējais zelta daudzums ir 6 grami, bet sudrabs vairāk nekā 92,5% no kopējā 556 gramu svara. Sudraba medaļas ir gatavotas no sudraba un sver aptuveni 550 gramu, bet bronzas – no vara un cinka sakausējuma