Muižniece šokēta par Riekstiņa izteikumiem un atvainojas visiem paralimpiešiem, viņu tuviniekiem un ikvienam Latvijas iedzīvotājam

Muižniece norāda: "Ja kādam ir jāuzņemas atbildība par to, tad tā esmu es, kā cilvēks, kurš izveidojis biroja komandu. No sirds un ar patiesu nožēlu atvainojos ikkatram paralimpietim, viņa tuviniekiem un ikvienam Latvijas iedzīvotājam, ko šī komunikācija aizskārusi."

Ministres ieraksts "Facebook" vēsta: man ir paveicies izaugt par fiziski veselu cilvēku. Man ir paveicies, ka arī manā ģimenē visi esam bijuši spēcīgi un fiziski veseli, tomēr es zinu, ka tā nav visiem. Tāpat skaidrs, ka mūsu katra fiziskās vai garīgās spējas un dotumi nav vienīgās kvalitātes, pēc kurām drīkstam tikt vērtēti un novērtēti, jo ikkatra cilvēka unikalitāte ir vērtība. Un ar unikalitāti es saprotu ne tikai unikāli piemītošās “pozitīvās” īpašības vai kādus īpaši attīstītus talantus vai prasmes, bet unikalitāti tās visplašākajā izpratnē.

Skolās mēs bērniem mācām līdzcietību, iejūtību un vienam otra pieņemšanu, kā pamatvērtību cilvēku savstarpējās attiecībās. Tāpēc rodas jautājums – vai varam mācīt un sagaidīt no bērniem – nākamajiem pieaugušajiem – to, pie kā paši stingri nepieturamies? Un mana pārliecība ir, ka nevaram. Ikvienam no mums ir jāsāk ar to, ka savā ikdienā mēs nedalām cilvēkus “labajos vai sliktajos” vai “pareizajos un nepareizajos” tikai tāpēc, ka viņi jelkādā veidā atšķiras no mums. Ir tikai dabiski, ka mums katram ir savi viedokļi, uzskati un pārliecības, tomēr nekad un ne pie kādiem apstākļiem mēs nedrīkstam pazemināt, noniecināt vai sāpināt kādu, kurš ir citāds vai pārstāv citādi domājošu pusi.

Tieši tas pats princips ir attiecināms arī valsts līmenī, runājot par valsts sniegto atbalstu. Ja skolā mācās skolēns ar īpašām vajadzībām, ir tikai pašsaprotami, ja valsts par viņam nepieciešamo atbalstu izglītības iegūšanai “samaksā vairāk”. Tieši tāpat ir arī sportā. Jā, kādam ir pamats teikt, ka “uz papīra” olimpiskās spēles nav salīdzināmas ar Eiropas čempionātu vai Paralimpiskajām spēlēm, tomēr, aiz papīra ieraugot cilvēku, vismaz man ir skaidrs, ka mēs runājam par atšķirīgām iespējām, piemēram, kvalificēties dalībai, izmantot piemērotu infrastruktūru vai, piemēram, vispār nokļūt līdz treniņu procesam.

Jā, sporta sistēmā ir daudz nepilnību un netaisnību, kas jālabo, tomēr attiecībā uz paralimpiešu prēmēšanu ne vienmēr skaitlis “uz papīra” būs vienāds ar skaitli “realitātē”. Tātad, pat veicot jelkādu sportistu prēmēšanas sistēmas pārskatīšanu, šis princips jāpatur prātā.

Attiecībā uz Izglītības un zinātnes ministrija parlamentārā sekretāra Sandis Riekstiņš ierakstu sociālajos tīklos es, kā izglītības un zinātnes ministre atvainojos ikkatram un visiem tiem, kuriem šis ieraksts vai intervija LA.LV raisījusi priekšstatu par paralimpiešu pazemināšanu iepretim citiem sportistiem.

Mēs lepojamies ar ikviena sportista panākumiem un tiem jābūt atbilstoši novērtētiem no valsts puses. Mums, kā valstij, ne tikai jāspēj pateikt paldies saviem sportistiem brīdī, kad tie sasnieguši olimpisko spēļu virsotnes, bet jāspēj arī atbalstīt viņus ceļā uz šiem sasniegumiem. Šobrīd tas tā nav, un Izglītības un zinātnes ministrijā esam gatavi pārskatīt sporta nozares finansēšanas sistēmu kopumā. Pārrunājot ar Sandi radušos situāciju, ir skaidrs, ka izskanējušais vārds ir radījis pārpratumu, tomēr varu apliecināt, ka ne es, ne ministrija neplāno samazināt esošo prēmiju apmēru vai nevienlīdzīgi attiekties pret olimpisko un paralimpisko spēļu laureātiem.

Noslēgumā gan vēlos atgādināt, ka, lai arī cik nepatīkams pārpratums šobrīd ir radies saistībā ar konkrēto citātu, ja kādam ir jāuzņemas atbildība par to, tad tas ir izglītības un zinātnes ministrs, proti, es, kā cilvēks, kurš ir izveidojis sava biroja komandu. No sirds un ar patiesu nožēlu atvainojos ikkatram paralimpietim, viņa tuviniekiem un ikvienam Latvijas iedzīvotājam, ko šī komunikācijas kļūda aizskārusi un varu apliecināt, ka darīšu visu, lai šādas situācijas neatkārtotos.

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Sandis Riekstiņš vakar savā "Twitter" kontā vēstīja, ka paralimpisko sportu nesalīdzina ar parasto sportu.

"Attiecībā uz prēmijām paralimpiešiem - būšu ļoti nepopulārs, bet es to nesalīdzinu ar parasto sportu. Tās ir divas dažādas lietas - gan attiecībā uz konkurenci, gan visu pārējo. Nesaku, ka paralimpiešiem jābūt mazāk, bet parastajiem sportistiem jābūt vairāk, ņemot vērā konkurences faktoru. Vienmēr ir tabu tēmas, par kurām nerunāt - labāk dodam un aizmirstam, citādi būs jātaisnojas. Manuprāt, abas šīs lietas nevar likt vienos svaru kausos. Diez vai tas ir godīgi pret parastiem sportistiem," rakstīja Riekstiņš.

Trešdienas rītā arī Riekstiņš savā "Facebook" profilā atvainojies par saviem izteikumiem saistībā ar prēmēšanas sistēmu.

Sandis Riekstiņš: "Pirmkārt, atvainojos tiem, kurus ir aizskāris mans izteikums par prēmēšanas sistēmu. Daudz laika pavadu visu sportistu vidē, tiekos ar sportistiem no visām sociālajām grupām, un dabiski, ka esmu dzirdējis dažādus viedokļus no pašiem sportistiem, arī viņu treneriem, kur katrs vēlas gūt kādas sistēmiskas priekšrocības prēmēšanas sistēmā, no kā zināmā mērā biju ietekmējies - esmu emocionāls cilvēks. Lielākā daļa redz sportistu un viņa medaļas, bet es redzu medaļas otru pusi un tur viss nav tik rožaini - regulāri saņemu sūdzības par nevienlīdzīgo attieksmi. Pārrunājot jautājumu ar kolēģiem, uzskatu, ka ir svarīgi, lai visi sportisti visos sporta veidos, viena līmeņa sacensībās tiktu novērtēti vienādi no valsts puses.

P.S. Par "slēpšanos aiz sievietes brunčiem" - es pats vakar piedāvāju ministrei pamest amatu. Ministres atbildi visi zina un tāpēc arī piekritu būt viņas komandā, jo cienu par attieksmi pret visiem, nešķirojot," rakstīja Riekstiņš.

Riekstiņš ir arī Jaunās konservatīvās partijas frakcijas priekšsēdētāja biedrs un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas priekšsēdētājs.