Par pirmo olimpisko čempionu sērfošanā kļūst vīrs, kurš sērfot mācījās uz putuplasta kastēm

Vīriešu sacensību finālā brazīlietis pārspēja Kanoa Igarasi no Japānas.

Uz pirmā viļņa Fereira pārlauza dēli, tāpēc viņam bija jāgaida jūrā jauns dēlis, tomēr viņam izdevās atgūties no neveiksmes un saņemt 15,14 punktus pretstatā japāņa 6,6 punktiem.

2019.gada pasaules čempions sērfošanā Fereira savulaik sērfot iemācījies uz putuplasta kastes, no kuras viņa tēvs tirgoja zivis.

Pusfinālā japānis Igarasi ar aizraujošu kustību gaisā pirms finiša negaidīti pārspēja pasaulē labāko sērfotāju Gabrielu Medinu no Brazīlijas.

Cīņā par bronzu Medina piekāpās austrālietim Ovenam Raitam.

Sieviešu konkurencē pirmo olimpisko zeltu sērfošanā izcīnīja Mūra, kura finālā ieguva 14,93 punktus un apsteidza Bjanku Buitendagu no Dienvidāfrikas Republikas, kura fināla sērfojumā saņēma 8,46 punktus.

Pirmā olimpiskā čempione sērfošanā uz dēļa uzkāpusi piecu gadu vecumā, kad Vaikiki pludmalē Havaju salās sāka sērfot kopā ar tēvu.

Bronzas medaļu ieguva japāniete Amuro Cuzuki, kura pārspēja amerikānieti Karolīnu Marksu.

Sērfošanas sacensības vērtē pieci tiesneši, kuri par katru vilni ieliek atzīmi 1-10 ar diviem cipariem aiz komata. Par katru vilni saņemtais augstākais un zemākais vērtējums tiek atmests, bet viļņa atzīmi veido pārējo trīs vērtējumu vidējais rādītājs.

Lai gan sērfotājs drīkst veikt neierobežotu viļņu skaitu, sacensību kopvērtējumā tiek skaitīti divi viļņi ar augstāko vērtējumu. Tādējādi maksimālais punktu skaits par vienu vilni ir desmit, bet kopvērtējumā - 20 punkti.

Sākotnēji olimpisko medaļu izcīna sērfošanā bija plānota trešdien, tomēr labvēlīgo laikapstākļu dēļ tā tika pārcelta uz otrdienu. Japānai tuvojas vētra, tādēļ viļņi jūrā ir lielāki un sērfošanu padara aizraujošāku.

Sērfošana ir viens no jaunajiem sporta veidiem, kas pirmo reizi iekļaut olimpisko spēļu programmā, Starptautiskajai olimpiskajai komitejai tādā veidā cenšoties piesaistīt gados jaunāku auditoriju.