20 zīmīgi skaitļi par "Tokiju 2020"
Beidzot sagaidītas Tokijas olimpiskās spēles, kam bija jānotiek jau pērn, bet Covid-19 pandēmijai labpatika domāt citādi. Lai gan olimpiāde norisinās 2021. gadā, tās nosaukumā ir minēti skaitļi 2020 – tomēr tie nav vienīgi skaitļi, ko būtu interesanti iegaumēt par pasaules lielāko sporta forumu.
11 238 sportisti plānojuši piedalīties Tokijas olimpiskajās spēlēs. Jādomā, ka šos plānus būtiski ietekmēs Covid-19 gadījumu skaits, jo arī olimpiskais ciemats nav bijis no pandēmijas pasargāts.
613 sportistu ir kuplākajā olimpiskajā delegācijā, kas, kā jau ierasts, ir ASV. Aktuāls paliek jautājums, cik sportistu tiešām startēs, jo arī amerikāņus pandēmija nav saudzējusi.
600 kilogramu sver Latvijas olimpiskās delegācijas visu laiku smagākais pārstāvis – konkūra jātnieka Kristapa Neretnieka zirgs Valūrs. “Valūrs ir milzīgs un iespaidīgs zirgs. Viņš tiešām augumā ir liels, un Kristaps brīžiem uz viņa izskatās kā puika. Laikam tik liels zirgs viņam nav bijis,” stāsta Kristapa Neretnieka menedžere Ilze Jansone. Valūra līdzņemamais koferis sver aptuveni 250 kilogramu. Ceļā uz Tokiju tiks ņemti līdzi arī 95 kilogrami barības un 40 kilogrami vitamīnu un vetārsta piederumu.
339 medaļu komplekti tiks sadalīti Tokijas olimpiskajās spēlēs. Sacensības notiks 33 dažādos sporta veidos un 50 disciplīnās. Olimpiskajās spēlēs pirmo reizi vērosim karatē, klinšu kāpšanu, sērfingu, skeitbordingu, bet jaunās disciplīnas ir 3x3 basketbols, BMX frīstails un medisons riteņbraukšanā. Savukārt pirmo reizi kopš 2008. gada olimpiskajās spēlēs atgriezīsies beisbols un softbols.
206 olimpiskās delegācijas piedalījās atklāšanas ceremonijā Tokij. Viena no tām - Starptautiskās olimpiskās komitejas atbalstītā Bēgļu komanda. Par sodu par valsts atbalstītu dopinga programmu zem sava karoga nestartēs Krievija, kas piedalīsies kā Krievijas Olimpiskās komitejas komanda. Savukārt bailēs no Covid-19 uz Tokiju nedosies Ziemeļkorejas delegācija.
200 kilogramu – tāda norādīta olimpiskā ciemata gultu izturība, tiesa, īpaša piebilde – tajās nav atļauts veikt straujas kustības. Iespējams, tādēļ, lai sportistiem nerastos vēlme uz intīmu tuvību ar citiem atlētiem, jo pandēmijas laikā tas var nopietni palielināt saslimšanas risku. Ne velti arī ierastie olimpiskie suvenīri dalībniekiem tiks izsniegti tikai pirms mājupceļa. Gultas veidotas no īpaši izturīga un viegla kartona, matrači ir no polietilēna materiāla.
127 gadus pēc modernās olimpiskās kustības aizsācēja Pjēra de Kubertēna 1894. gadā ierosinātā olimpiskā moto Ātrāk, augstāk, stiprāk (latīniski Citius, Altius, Fortius) tas ticis papildināts ar vārdu kopā (latīniski Communiter). Tagad moto ir četri vārdi.
90% Latvijas delegācijas pārstāvju ir pilnībā vakcinējušies pret Covid-19. Tokijas olimpisko spēļu rīkotāji pieļauj, ka kopumā no visiem dalībniekiem tādu varētu būt 80 procenti.
78,985 tonnas dažādu nelielu elektrotehnikas ierīču izmantots, lai sakausētu medaļas olimpiskajām un paraolimpiskajām spēlēm.
70 lappuses biezi materiāli bija jāizlasa katram olimpisko spēļu dalībniekam un apkalpojošā personāla pārstāvim, lai saprastu, ko drīkst un ko nedrīkst darīt Tokijā.
48 stundas, lai pazustu! Ārvalstu sportistiem pēc sacensību beigām Japāna būs jāpamet divu diennakšu laikā, bet ierasties olimpiskajā ciematā ar negatīviem Covid-19 testiem ļauts ne agrāk kā piecas dienas pirms pašu sacensībām. Tāpat nebūs ļauts doties pilsētas ielās un iepazīt Tokijas naktsdzīvi. Arī alkohola tirdzniecība olimpiskajā ciematā nebūs atļauta, tāpēc sportistiem pēc saviem startiem būs nepieciešami kādi draudzīgi palīgi, lai tiktu pie kādam tik interesantā stiprinātā dzēriena.
36 gadi ir Latvijas komandas Tokijā 2020 vecākajam pārstāvim Mārtiņam Pļaviņam, kuram šīs būs jau trešās olimpiskās spēles. Viņš Londonā 2012. gadā izcīnīja sudrabu, bet savos mērķos skatās arī 2024. gada Parīzes olimpisko spēļu virzienā.
33 sportisti iekļauti Latvijas delegācijā. Viņi pārstāvēs 14 dažādus sporta veidus. Interesanti, ka 26 no 33 būs olimpisko spēļu debitanti. Laura Igaune, Gatis Čakšs, Līna Mūze, Ruslans Smolonskis, Arnis Rumbenieks, Madara Palameika, Anete Kociņa, Līga Velvere (visi – vieglatlētika), Tīna Laura Graudiņa, Anastasija Kravčenoka, Mārtiņš Pļaviņš, Edgars Točs (visi – pludmales volejbols), Vineta Pētersone, Helvijs Babris, Toms Skujiņš, Krists Neilands (visi – riteņbraukšana), Agnis Čavars, Lauris Miezis, Kārlis Pauls Lasmanis, Edgars Krūmiņš (visi – 3×3 basketbols), Jevgeņijs Borodavko (džudo), Pāvels Švecovs (modernā pieccīņa), Roberts Akmens (smaiļošana), Agate Rašmane (šaušana), Kristaps Neretnieks (jātnieku sports), Anastasija Grigorjeva (cīņa), Kalvis Kalniņš (karatē), Artūrs Plēsnieks, Ritvars Suharevs (abi – svarcelšana), Ieva Maļuka, Daniils Bobrovs (abi – peldēšana), Anastasija Sevastova, Aļona Ostapenko (abas – teniss).
28 gadi – Latvijas olimpiskās komandas vidējais vecums.
18 gadi ir Latvijas olimpiskās delegācijas jaunākās pārstāves peldētājas Ieva Maļukas vecums. Viņa Latvijas rekordus peldēšanā ir labojusi vairāk nekā 40 reižu. Ievas mamma (tolaik Jeļena Rubļevska) 2004. gadā Atēnu olimpiskajās spēlēs izcīnīja sudraba medaļu modernajā pieccīņā.
4. reize, kad olimpiskās spēles notiek Japānā. Iepriekš 1964. gadā vasaras olimpiskās spēles norisinājās arī Tokijā, bet ziemas olimpiskās spēles 1972. gadā un 1998. gadā Saporo un Nagano.
2,3 miljardus eiro izmaksājusi olimpisko spēļu pārcelšana no 2020. gada uz 2021. gadu. Vietējā valūtā summa vēl iespaidīgāka – 294 miljardi jenu, no kuriem 96 miljardi jenu atvēlēti koronavīrusa izplatības ierobežošanai. Pēdējās aplēses liecina, ka Tokijas olimpiskās spēles izmaksās vairāk nekā 20 miljardus eiro. Tā ir olimpisko spēļu izmaksu rekordsumma.
2 karognesēji. Cīnoties par dzimumu vienlīdzību, pirmo reizi olimpisko spēļu vēsturē katrai komandai atklāšanas ceremonijā būs divi karognesēji – viena sieviete un viens vīrietis. Latvijas komandā iepriekš izvēlētajam Agnim Čavaram tagad pievienojusies arī Aļona Ostapenko.
1,28 miljoni ASV dolāru (1,09 miljoni eiro) ir iztērēti cīņā ar austerēm, kas Tokijas līcī traucē kanoe airēšanas un smaiļošanas sacensību norisei. Milzīgs skaits austeru bija pieķērušās pie bojām, kuru mērķis ir aizkavēt viļņu gāšanos virsū sportistiem. Aprīkojumu, kas izvietots ūdenī 5,6 km garumā, vai nu nācās izvilkt krastā un tīrīt, vai arī to ūdenī paveica nirēji. Kopumā no bojām notīrīts miljoniem tonnu austeru.
0 medaļu Latvijas sportisti izcīnīja Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs. Cerēsim, ka mūsu atlētiem Tokijā veiksies krietni labāk.
