Pludmales volejboliste Tīna Graudiņa stāsta par Latvijas sportam vēsturisko panākumu

NCAA pludmales volejbola finālturnīrs norisinājās Alabamas štata Galfšorsā, Meksikas līča krastā. Katru komandu pārstāvēja 10 spēlētājas, līdz ar to mači notika piecos laukumos. "Final 8" turnīrā ar otro numuru izliktā USC vienība pārspēja Kalifornijas štata politehnisko universitāti (Cal Poly) (3-0), Floridas štata universitāti (FSU) (3-1) un Lojolas Marimaunta universitāte (LMU) (3-1), iekļūstot finālā. Pirmajā laukumā (uz kura spēlē komandu vadošie pāri) USC panākumu kaldināja Tīna Graudiņa un Megana Krafta, uzvarot visās savās spēlēs.  

Čempionāta finālā iekļuva USC un Kalifornijas Universitāte (UCLA), kas jau iepriekš tika uzskatītas par galvenajām pretendentēm uz titulu. Šo universitāšu komandu savstarpējās cīņas ir Kalifornijas skaļākais derbijs NCAA vairākos sporta veidos, arī pludmales volejbols nav izņēmums.

Finālā ar 3-1 triumfēja latvietes pārstāvētā komanda. Pirmajā laukumā Tīna Graudiņa/Megana Krafta uzvarēja Saviju Simo/Leksiju Denburgu (21:16, 21:17), bet izšķirošo panākumu guva Jūlija Skolza/Semija Sleitere otrajā laukumā, un šie divi USC dueti tika iekļauti turnīra simboliskajā izlasē.

Labāko trijniekā pirmoreiz iekļuva vienas pilsētas komandas: Losandželosas USC, Losandželosas UCLA, Losandželosas LMU.

Gandrīz visas ASV labākās spēlētājas ir cīnījušās studentu mačos, pēc absolvēšanas daudzas guvušas lielus panākumus, taču tieši Latvijas pārstāve Tīna Graudiņa ir pirmā un vienīgā NCAA pludmales volejboliste, kura kvalificējusies olimpiskajām spēlēm.

Kādas bija emocijas, triumfējot NCAA čempionātā?

- Emocijas, uzvarot NCAA finālturnīrā, bija tiešām neaprakstāmas. Tās bija citādākas nekā individuālā uzvarā ar Nastju vai pārējām Latvijas spēlētājām. Tas prieks tagad tika dalīts ar komandas biedrenēm, tādējādi tas dubultojās un atbalsojās. Bija redzams, cik daudz viņām tas nozīmē. Galu galā mēs tik ilgi bijām strādājušas, trīs gadus trenējāmies un centāmies dabūt šo titulu, beidzot tas ir izdevies. Līdz ar to biju ļoti emocionāla, vienkārši tajā brīdī pāri pārvēlās atvieglojuma un prieka vilnis.

NCAA čempionēm ir tradīcija izgriezt no tīkla gabalus sev par suvenīru un kopā skriet uz okeānu.

- Visas tās tradīcijas ar svinēšanu ir ļoti jaukas. Tik patīkami ir saglabāt sev piemiņu un atmiņas no šī turnīra, ko noteikti atcerēšos visu mūžu. Tāpēc forši, ka ir tas tīkls, cepurītes, krekliņi un tā tālāk.

Emocionālākais brīdis bija olimpiskās kvotas izcīnīšana, otrajā vietā Eiropas čempionāta zelts un pēc tam NCAA tituls - tā varētu būt?

- Protams, Tokijas ceļazīmes izcīnīšana ir numur viens - pat nezinu, vai kādreiz savā dzīvē piedzīvošu tādu eiforiju. Un šis NCAA tituls, man šķiet, ir varbūt pat otrajā vietā, bet negribu tā dalīt, jo katras emocijas ir citādākas.

Vai pirms NCAA finālturnīra bija pārliecība par čempiontitula izcīnīšanu, ņemot vērā, ka iepriekšējās divās savstarpējās cīņās USC piekāpās UCLA?

- Pirms paša fināla mēs bijām diezgan pārliecinātas, ka varam uzvarēt UCLA. Iepriekšējā spēlē mūsu komanda viņām zaudēja, tāpēc uz finālu gājām ar lielāku apņēmību un vairāk sagatavojušās, jo zinājām, ko mums vajag mainīt, lai uzvarētu. Man šķiet, ka šis gribasspēks un cīņasspars mums ļoti palīdzēja uzvarēt.

Kurā brīdī fināla laikā radās sajūta, ka čempionu tituls tiks izcīnīts?

- Kad mēs spēlējām savu spēli ar Meganu, otrā seta otrajā pusē man bija tāds adrenalīns, visas rokas vienkārši drebēja, īstenībā bija uztraukums. Pabeidzām savu maču, bet tad vēl nebiju pārliecināta par USC komandas uzvaru, jo nezināju rezultātus citos laukumos. Kad aizgājām skatīties Semijas un Džūlijas spēli otrajā laukumā, tad sapratu, ka būs - mēs uzvarēsim.

Kādas bija sajūtas, spēlējot kopā ar Meganu Kraftu, kura arī ir bloķētāja? Kā varēji pieņemt to, ka tādējādi tev bieži vajadzēja darboties kā aizsardzei?

- Megana, man šķiet, ir fantastiskākais cilvēks pasaulē. Viņa ir tik pieticīga un tik cītīga, ar viņu tik vienkārši kopā atrasties uz laukuma. Vienmēr visu cenšas izdarīt, cik labi vien var. Un turklāt viņai tas izdodas nereāli augstā līmenī. Ļoti gribētu uzslavēt viņas nervus un stabilo spēli, ņemot vērā, ka viņai ir vien 18 gadi, un bija tik labs "saidauts"! Man ļoti patika spēlēt aizsardzībā. Viņai ir tik labs bloks, kas deva lielāku skaidrību, ko darīt aizsardzībā. Šajā finālturnīrā tas man diezgan labi arī izdevās. Ir tāda sajūta, ka esmu atklājusi jaunu volejbola aspektu - tas mani iepriecina, jo ļoti mīlu volejbolu. Kā vien labāk varu šo spēli spēlēt, tā es noteikti to vēlos darīt.

Regulārajā sezonā Graudiņa/Krafta vienā spēlē piekāpās UCLA pludmales volejbolistēm.

- Tajā mačā zaudējām, jo bija pirmā nedēļa, kad mēs spēlējām kopā. Tad vēl īsti nesapratāmies un nezinājām, kā īsti jāspēlē aizsardzībā. Bet burtiski ar katru dienu mūsu spēle uzlabojās, potenciāls bija tik augsts, tā kā to zaudējumu pat īsti neskaitu.

24. maijā Tīna Graudiņa un Anastasija Kravčenoka lidos uz Pasaules tūres 4 zvaigžņu posmu Sočos.

- Tagad ir plāns sakārtot pēdējās lietas Losandželosā un atvadīties no maniem draugiem, kuri visi šogad pabeidz universitāti. Droši vien viņus neredzēšu ļoti, ļoti ilgu laiku. Tāpat mazliet jāatpūšas, jo manā dzīvē šis bija grūtākais semestris gan fiziski, gan mentāli. Lai spētu funkcionēt un ar pilnu jaudu doties tālāk, man vajag mazliet paņemt laiku sev. Pēc tam būšu Latvijā un ar Nastju trenēsimies Sočiem. Tad jau viss sāksies Pasaules tūrē.

Vai jaunais treneris Gustavo Roča dosies līdzi Pasaules tūrē? Kāds būs treneru sastāvs Tokijas olimpiskajās spēlēs?
- Galvenais treneris Gustavo mums dosies līdzi uz visiem turnīriem. Asistents ir Gustavo piesaistītais Pompēliuss [brazīlietis Pompilio Merkadante], kurš mums pievienosies vasaras gaitā. Tāds būs mūsu treneru sastāvs arī Tokijā.